Vidēji lielās trušu šķirnes 0
Turpinājums. Sākums decembra un janvāra Agro Topā.
Čehu Raibais
Ķermenis veltņveida, padrukns, ar īsu kaklu un smalkiem skeleta kauliem. Kājas vidēji garas. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, stāvas, noapaļotas, 10,5–11cm garas. Apmatojums biezs, smalks, elastīgs, apmēram 2,5 cm garš. Galvas zīmējums sastāv no tauriņa, apmēram 1 cm platiem acu riņķiem un 1 cm2 lieliem apļveida vaigu punktiem; krāsojums sedz arī ausis. Ķermeņa zīmējumā 1,5–2 cm plata zuša līnija stiepjas no pakauša līdz astei; ķermeņa pakaļējā daļā brīvi izkaisīti krāsu plankumi. Zīmējumu uzskata par ideālu, ja katrā ķermeņa pusē ir pieci 3,5–4 cm2 lieli plankumi. Astes virspuse – zīmējuma krāsā. Pamatkrāsa balta. Pavilnas krāsa pieskaņota zīmējuma krāsai. Zīmējums var būt melns, zils, brūns vai dzeltens. Acis visiem šīs šķirnes trušiem, izņemot zilraibos, ir brūnas; zilraibajiem tās ir pelēki zilas. Nagi bezkrāsaini.
Optimālā dzīvmasa 3,3–4 kg, bet ne vairāk. Kā visiem tauriņtrušiem, grūtības sagādā zīmējuma selekcija.
Čehu Losais
Ķermenis veltņveida, padrukns. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Kakls īss. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, stāvas, galos noapaļotas, 11,5–12 cm garas. Apmatojums aptuveni 3 cm garš, biezs, vienmērīgs, ar elastīgu akotu. Segkrāsa dzeltena ar gaiši zilu nokrāsu pa visu ķermeni; krāsu tonis līdzīgs upes smilšu tonim. Pavilna sarkanīgi dzeltena, pie pamatnes balta. Uz vēdera pavilnas krāsa mazliet gaišāka, pāriet vieglā krēmkrāsā. Acis brūnganas vai zilganas. Nagi raga krāsā.
Optimālā dzīvmasa 3–3,75 kg, nedrīkst pārsniegt 4,25 kg. Kaut gan šī šķirne nav prasīga, tā nav arī izplatīta.
Čehu Albīnais (baltais)
Šķirni izveidoja prof. Žofka no Kladno (Čehija) izlases ceļā no vietējiem zilganās krāsas trušiem. Ķermenis iegarens, vidēji gaļīgs.
Pieaugušo trušu dzīvmasa 4–5 kg. Šķirne piemērota dažādiem turēšanas veidiem.
Meklenburgas Raibais
Šķirne izveidota 20. gadsimtā Austrumvācijā. Ķermenis veltņveida, drukns; labi izteikts gaļas tips. Kakls īss. Ausis labi apmatotas, gaļīgas, 12,5–13,5 cm garas. Apmatojuma garums aptuveni 3 cm; akots spēcīgs, pavilna bieza. Pamatkrāsa balta. Zīmējums mēteļveida, līdzīgs Lielā Raibā auntruša zīmējumam. Zīmējuma krāsa spoži melna, pieļaujams viegls baltu matu piejaukums. Acis brūnas. Nagi bezkrāsaini.
Optimālā dzīvmasa 4,5 kg, bet ne lielāka par 5,5 kg. Jauntrušiem raksturīga laba ātraudzība.
Satīntrusis
Šķirne izveidota 20. gadsimta 20. gados Anglijā. Ķermenis veltņveida, padrukns. Kakls ļoti īss. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Galva plata, vidēji liela. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, 10–11,5 cm garas. Apmatojums sevišķi biezs, mīksts, 2,5–3 cm garš. Akotmati ļoti smalki. Visiem matu veidiem piemīt īpašs spožums. Kopumā apmatojums ar savu smalkumu un spožumu ievērojami atšķiras no citu trušu apmatojuma (luminiscē). Satīntruši var būt dažādās krāsās. Sevišķi skaisti ir ziloņkaula krāsas truši ar sarkanām vai zilām acīm. Sastopami arī melni, zili, brūni, oranži, sudraboti, šinšilkrāsas un citādi satīntruši. Krāsainajiem īpatņiem acu un nagu krāsa atbilst normālšķirņu prasībām.
Optimālā dzīvmasa 3–3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4 kg. No šīs šķirnes tiek iegūtas sevišķi skaistas kažokādas.
Amerikāņu Palomino
Šķirne izveidota 20. gadsimtā un izplatīta ASV. Ķermenis harmoniski veidots, pagarināts. Ausis vidēji lielas, stāvas. Apmatojuma krāsa bēša, gaišā šokolādes tonī. Vidējā dzīvmasa 4–5 kg.
Nitrānes
Šķirne izveidota ap 1977. gadu Nitras lopkopības institūtā Slovākijā Dr. Jaroslava Zelnika vadībā. Selekcijā tika izmantotas trīs trušu šķirnes: Krievu, Franču Sudrabotais un Kalifornijas. Pēc ķermeņa tipa Nitrānes truši ir stipri līdzīgi Kalifornijas šķirnei. Apmatojums balts, bet ausis, deguns, ķepas un aste ir zilganā krāsā. Tipisks gaļas trusis, dzīvmasa 4–5,25 kg. Šai šķirnei raksturīga augsta auglība un trusēnu ātraudzība.
Lielais Marders
Šī ir laba gaļas šķirne ar skaistu apmatojuma krāsu. Ir divu veidu Lielais Marders – brūns un zilgans. Ausis, purns, ķepas un aste ir daudz tumšāki nekā pārējais ķermenis. Dzīvmasa 4–5 kg. Audzējot tīršķirnē, pēcnācēji skaldās pēc apmatojuma krāsas: 50% – marderi; 25% – melni marderi; 25% – krievu sermuļtruši vai albīni.
Siāmas Lielais
Šķirne iegūta Čehijā (Kurimi) 1985.–1986. gadā, krustojot Lielo Marderu ar Kalifornijas trusi. Veidojot Siāmas Lielo šķirni, selekcija tika virzīta uz dzīvmasu un mātīšu pienīgumu. Apmatojums gaiši brūns. Ir divu veidu apmatojuma krāsas – balta ar dzeltenu nokrāsu un balta ar zilganu nokrāsu.
Vidējā dzīvmasa 4–5 kg. Gaļas produktivitātes ziņā šī šķirne var konkurēt ar Jaunzēlandes Balto un Kalifornijas trusi.
Sallandera
Izveidota Nīderlandē no Tīringas un Šinšillas šķirnes. Reģistrēta 1975. gadā. Harmoniski veidots, padrukns ķermenis ar labi attīstītu muskulatūru. Ausis stingras, vidēji (11–13 cm) garas. Acis tumši brūnas. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Apmatojums kopumā ir netīra sniega krāsā, mugurdaļa gaišāka, bet galva, ausis un ķermeņa lejasdaļa daudz tumšāka, melnīgsnēja.
Dzīvmasa 3,5–4 kg. Trušiem aktīvs temperaments. Vidējā auglība – 8 trusēni.
Japāņu
Šķirne apstiprināta 1889. gadā Vācijā. Lielbritānijā to sauc par Arlekīna trusi. Ķermenis veltņveida, ar platām krūtīm un vienmērīgi taisnu muguru. Galva spēcīga. Ausis gaļīgas un labi apmatotas. Apmatojums vienmērīgs, īss, biezs, ar izteiksmīgu zīmējumu. Zīmējums nevienmērīgs, pa visu ķermeni; to veido melnas un dzeltenas krāsas svītras un laukumi. Jo daudzveidīgāks zīmējums, jo skaistāks truša apmatojums. Katrā ķermeņa sānā un muguras vidū jābūt ne mazāk par četrām pārejām no melnās uz dzelteno krāsu. Ausu, galvas, krūšu un priekškāju zīmējuma līnijas var krustoties. Uzskata, ka trīs krāsu pārejas vienā ķermeņa sānā ir kompensētas, ja otrā ir vairāk par četrām. Melnajai un dzeltenajai krāsai ir jākontrastē, laukumu malām jābūt labi nodalītām. Dzeltenais tonis var variēt ar dzelteni sarkanu toni. Vēderdaļā apmatojums bez kontrastējošiem krāsu laukumiem, tā krāsa it kā matēta.
Pieļaujamā dzīvmasa – līdz 4,5 kg. Šo dzīvnieku selekcija ir grūta, jo zīmējums ne vienmēr atbilst standartam. Eiropas šķirnes trušu katalogā neiekļautās Krievijā, Ukrainā izveidotās šķirnes
Plīvursudrabotais
Šķirne izveidota ap 1950. gadu Tatārijā sarežģītas krustošanas ceļā – no Vīnes Zilā, Šinšillas, Baltā Milža un Beļģijas Milža (Flandra) šķirnēm. Šķirnes autors zootehniķis F. Ņikitins ir saņēmis Krievijas Valsts prēmiju.
Plīvursudrabotajiem trušiem raksturīga spēcīga ķermeņa konstitūcija, tie ir izturīgi un neuzņēmīgi pret slimībām. Akotmatu un virzienmatu melnie galiņi uz sudrabotā fona veido melnu, spīdīgu plīvuru. Sudrabotais tonis parādās tāpēc, ka matu vidusdaļā ir balta josliņa. Apmatojuma krāsa atgādina sudrabmelnās lapsas kažoka krāsu.
Trusēnu pirmais apmatojums ir melns (līdz viena mēneša vecumam), ar gaišāku vēderiņu, purnu un skaustu. Savu tipisko sudrabaino nokrāsu tie iegūst pēc pirmās apmatojuma maiņas, bet ar melno plīvuru pārklājas tikai pēc otrās apmatojuma maiņas, t. i., 6–7 mēnešu vecumā. Dzīvniekiem kļūstot vecākiem, apmatojuma krāsa kļūst gaišāka. Acis pelēkzilas vai brūnas. Galva apaļa, ausis platas un stāvas. Ķermenis ir 55–64 cm garš un ļoti kompakts, krūšu apkārtmērs 37 cm. Kājas spēcīgas un garas. Mātītēm spēcīgi attīstīta ādas kroka pakaklē.
Pieaugušo trušu vidējā dzīvmasa 4,6–6 kg, septiņu mēnešu veci truši sasniedz 4–5 kg. Mātītes ir pienīgas un auglīgas (metienā 7 vai 8 trusēni).
Šī šķirne ir ļoti reta, varētu būt sastopama Baltkrievijā vai Tatārijā. Ir ziņas, ka šo šķirni audzē Minskas zoodārzā.
Melnbrūnais
Arī šī šķirne izveidota ap 1950. gadu Tatārijā F. Ņikitina vadībā, krustojot Beļģijas Milzi (Flandru), Balto Milzi un Vīnes Zilo.
Kopējais apmatojuma tonis ir melnbrūns, bet akotmatu un virzienmatu gali – melni un veido plīvuru, pamatā uz ķermeņa sāniem. Šķirnei raksturīgs ļoti biezs apmatojums. Tā krāsa atgādina melnbrūno lapsu. Trusēnu pirmais apmatojums ir melns, īsto krāsu tas iegūst 7–8 mēnešu vecumā.
Acis brūnas. Ķermenis harmoniski veidots, iegarens. Vidukļa garums 60–72 cm, krūšu apkārtmērs līdz 37 cm. Galva liela, 12–13 cm gara. Ausis garas, platas. Krūtis dziļas, labi attīstītas, pakaklē stipri palielināta ādas kroka. Mugura taisna, plata, krusti plati, noapaļoti. Kājas stipras, garas, plati novietotas.
Dzīvmasa 3,6–6,5 kg, jauntruši triju mēnešu vecumā sasniedz 2,5–2,86 kg. Melnbrūno trušu mātītes izceļas ar labām mātes īpašībām, metienā ir 7–9 trusēni.
Šīs šķirnes truši vairāk piemēroti audzēšanai ārā sprostos vai šēdos. Slēgtās mītnēs nav iegūti labi rezultāti. Iegūstot gaļu, Melnbrūnie ieteicami starpšķirņu krustojumos – kā tēva forma, pārojot ar Jaunzēlandes Balto un Kalifornijas trušu mātītēm.
Kopsaimniecību laikos Melnbrūnie truši tika plaši audzēti arī Latvijā. Pašlaik Krievijā izstrādāts pasākumu komplekss, lai saglabātu un pavairotu šo unikālo šķirni. Šķirne ir eksportēta uz Bulgāriju, Poliju u. c. valstīm.
Padomju Šinšilla
Tā izveidota 1948.–1963. gadā selekcionāra N. Zusmana vadībā vienkāršas krustošanas ceļā – sakrustojot Mazo Šinšillu ar Baltā Milža trušiem. Padomju Šinšillas trušiem raksturīga vidēja izmēra galva. Ausis vidēji garas, stāvas; ķermenis pagarināts, samērā kompakts; krūtis platas un dziļas; pakaklē palielināta ādas kroka; krustu–jostas daļa labi attīstīta. Ķermeņa tips – mezosomais. Apmatojuma kopējais tonis sudraboti zilgans ar melnu plīvuru.
Pieaugušo trušu dzīvmasa 4,2–7 kg, ķermeņa garums 60–65 cm, krūšu apkārtmērs 37–42 cm. Jauntruši aug ātri, triju mēnešu vecumā sasniedz 2,4–2,8 kg dzīvmasu. Mātīšu vidējā auglība – 8 trusēni metienā.
Šķirne savulaik ir eksportēta uz Indiju, Bulgāriju u. c. valstīm.
Šķirne ir ļoti plastiska, piemērojas dažādiem turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Ir izveidoti divi tipi: viens ar dzīvmasu 4–4,5 kg un labu trusēnu ātraudzību – rūpnieciskām lielfermām; otrs ar dzīvmasu 4,6–5,3 kg – trušu turēšanai ārā sprostos vai šēdos gaļas un labu kažokādu iegūšanai. Šķirnei raksturīgs augsts trusēnu saglabāšanās procents gan līdz atšķiršanai, gan nobarošanas periodos. Pašlaik šī šķirne Krievijā veido 23,8% no visu trušu skaita.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Nobeigumu lasiet nākamajā Agro Topa numurā.
