Eksperta ieteikumi vidēji lielo trušu šķirņu audzēšanā 0
Vīnes Baltais
Šķirne apstiprināta 1907. gadā Austrijā. Ķermenis veltņveida, elegantas formas, ar platu muguru. Tipiska šķirnes īpatnība – skaisti izliekta muguras līnija. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Galva cieši pieguļ ķermenim, plata piere un purns. Ausis labi apmatotas, gaļīgas, taisnas un harmonē ar ķermeni; skaņu atvere ir nedaudz vērsta uz priekšpusi. Apmatojums vidēji garš, ar pabiezu pavilnu, balts. Acis gaiši zilas. Nagi bezkrāsaini.
Vēlamā dzīvmasa – ne lielāka par 5 kg. Izturīga šķirne, piemērota arī truškopjiem iesācējiem.
Burgundas
Šķirne apstiprināta 1914. gadā Francijā, Burgundijas provincē. Ķermenis stiprs, masīvs, padrukns, tā pakaļējā daļa labi noapaļota. Muskulatūra harmoniski attīstīta. Priekškājas īsas, stipras, taisnas. Kakls īss. Ausis labi apmatotas, gaļīgas, garuma ziņā harmonē ar ķermeni. Segkrāsa sarkanīgi dzeltena, siltā tonī, vienmērīga pa visu ķermeni. Uz ausīm, kājām, muguras, krūtīm un gūžām atsevišķu matu galu krāsa var būt intensīvāka. Vēders, zods, astes apakšpuse un acu riņķi ir nedaudz gaišāki. Pavilna nedaudz gaišāka par segkrāsu. Acis brūnas. Nagi raga krāsā.
Dzīvmasa līdz 5 kg, nav pieļaujama lielāka. Šķirnei raksturīga laba auglība un temperamentīgs raksturs. Lai sasniegtu labu ātraudzību, trusēniem paaugstina proteīna līmeni barībā.
Baltais Hotots
Šķirne izveidota ap 1922. gadu Francijā, Kalvadosas departamentā, Hotot-an-Auge pilsētas apkaimē no vietējās populācijas trušiem. Ķermenis kompakts, veltņveidīgs, muguras līnija viegli paaugstinās gūžu virzienā. Muskulatūra harmoniski attīstīta. Galva spēcīga. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, pie pamatnes novietotas cieši kopā; ausu gali viegli noapaļoti. Visa ķermeņa krāsa pilnīgi balta, ap acīm 3–4 mm plati melni riņķi. Acu plakstiņu sānu mala miesas krāsā. Apmatojums vidēji garš. Acis tumši brūnas. Nagi bezkrāsaini.
Dzīvmasa līdz 5 kg, nav vēlama lielāka. Francijā šai šķirnei raksturīga augsta produktivitāte, tā labi piemērota audzēšanai dažādos apstākļos.
Jaunzēlandes Baltais
Izveidota ap 1910. gadu ASV, krustojot Jaunzēlandes Sarkano trusi ar Angoras trusi; veikta selekcija, lai izveidotu baltu, ļoti produktīvu trušu šķirni. Konstitūcijas nostiprināšanai krustošanā izmantots arī Beļģijas Milzis. Vidēji liela, īpaši gaļas ieguvei piemērota trušu šķirne ar noapaļotām ķermeņa formām. Kopiespaids – dzīvnieki drukni, plecīgi, mugura apaļa, kājas īsas, ar platu stāvotni.
Mātītēm var būt nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē. Galva spēcīga, īsa, ar platu pieri un purnu; kakls īss. Ausis īsas, taisnas, gaļīgas, labi apmatotas un noapaļotas. Acis sarkanas (albīnisms). Nagi bezkrāsaini. Apmatojums biezs, vidēji garš, tā krāsa balta.
Dzīvmasa nav vēlama lielāka par 5,5 kg. Eiropā šķirne pirmo reizi ievesta 1958. gadā Anglijā. Pasaulē visplašāk izplatītā šķirne gaļas broilertrušu ražošanai. Šķirne uzrāda labus rezultātus krustojumos. ASV audzē divus tipus; vienam dzīvmasa ir 5–6 kg, otram – 4–5 kg.
Jaunzēlandes Sarkanais
Šķirne izveidota ap 1900. gadu ASV sarežģītas krustošanas ceļā (Beļģijas Milzis, Beļģijas Zaķtrusis, vietējā trušu populācija). Kopumā šī šķirne ir līdzīga Jaunzēlandes Baltajam trusim.
Ķermenis vidēji garš. Tā priekšējā un pakaļējā daļa vienādi plata, labi muskuļota, kompakta. Kājas īsas, plati stāvošas. Galva spēcīga, ar paplatinātu pieri un purnu. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, to garums ir atbilstošs ķermenim. Apmatojums vidēji garš, biezs. Segkrāsa piesātinātā lapsas sarkanumā, spoža. Acu riņķi, zoda un vaigu laukumi, kāju iekšpuse un astes apakšpuse, kā arī pavilna ir nedaudz gaišāki. Acis brūnas. Nagi tumšā raga krāsā.
Vēlamā dzīvmasa – ne lielāka par 4,5 kg. Šķirne ir diezgan produktīva, mazprasīga; šos dzīvniekus var turēt un audzēt dažādos apstākļos.
Gaišais Lielais Sudrabotais
Šķirne radusies ap 1910. gadu Vācijā selekcijas ceļā no Franču Sudrabotā truša. Ļoti līdzīgs Šampaņas trusim, tomēr druknāks. Ķermenis veltņveida, labi muskuļots, noapaļots. Kājas stipras, ar taisnu stāvotni. Galva labi attīstīta, ar platu pieri, pilnīgiem vaigiem. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, harmonē ar ķermeni. Apmatojums vidēji garš, biezs. Segmatu baltie gali rada sudrabojumu; melnos matu galus tie pārsniedz apmēram par 1 cm. Sudrabojums vienmērīgs pa visu ķermeni. Ausis, purniņš un kāju gali var būt tumši. Pavilna tumši zila, vecākiem dzīvniekiem gaišāka. Acis brūnas, nagi tumši.
Dzīvmasa – ne lielāka par 5,5 kg. Šķirne dod labus rezultātus, ja to izmanto starpšķirņu krustošanā kā tēva formu.
Kalifornijas
Šī trušu šķirne izveidota ap 1923. gadu ASV, krustošanā izmantojot Lielo Šinšillu, Krievu Sermuļtrusi un Jaunzēlandes Balto trusi. Eiropā Kalifornijas trušus ieveda 1962. gadā.
Ķermenis īss, veltņveida, ar spēcīgu muskulatūru, proporcionāls, viegls, kompakts, plats, muskuļots. Kājas stāv plati. Galva īsa, spēcīga. Ausis labi apmatotas, noapaļotas, ne pārāk garas (10,5 cm). Apmatojums vidēji garš, biezs, spožs. Iegūst kvalitatīvas, vidēja lieluma kažokādas. Pamatkrāsa balta. Purniņš, ausis, kājas, astes augšpuse – tumši (melni, Havanas brūni, zilgani). Mātītēm tumši iekrāsota arī pakakle. Augstāk vērtēti tiek truši ar melnu zīmējumu. Acis sarkanas. Nagi raga krāsā.
Dzīvmasa nav pieļaujama virs 5 kg. Šķirnei raksturīga laba auglība. Lielajās, rūpnieciskajās fermās šķirni izmanto ātraudzīgu hibrīdu iegūšanai (broilertruši). Šķirnes pieaugušiem dzīvniekiem novērotas izteiktas atšķirības dzīvmasā. Var būt ģimenes un līnijas ar dzīvmasu 5 kg, bet ir arī dzīvnieki ar dzīvmasu 3,5–4,5 kg.
Krievu Lielais
Šie truši ir pazīstami kā labi gaļas ražotāji. Ķermenis drukns, ar blīvu muskulatūru. Galva spēcīga. Ausis šauras, augšupvērstas. Acis lielas, sarkanas. Apmatojums īss, biezs, zīdains. Pamatkrāsa balta, bet ausis, kājas un astes augšpuse melna. Melns ovālas formas plankums ir arī uz purna, tas aptver apakšžokli un var sniegties pāri acīm.
Pieļaujamā dzīvmasa – līdz 5 kg.
Burbonas Pelēkais
Izveidota Francijā. Arī šīs šķirnes truši ir labi gaļas ražotāji. Ķermenis viegli izstiepts, ar platu muguru un krūtīm. Tēviņiem galva masīvāka nekā mātītēm. Ausis augšupvērstas, taisnas, ne garākas par 13 cm. Apmatojums paīss, biezs, spožs, tumši pelēks vai tēraudpelēks. Ap acīm mati gaiši pelēki.
Pieļaujamā dzīvmasa – līdz 5 kg.
Normandijas
Izveidota 19. gadsimtā Francijā. Ķermenis īss, drukns, ar taisnu muguras līniju. Galva īsa, plata, tēviņam masīvāka nekā mātītei. Ausis stāvas, taisnas, ar viegli nosmailinātiem galiem, 10–12 cm garas. Apmatojums īss, labi attīstīts. Segkrāsa sarkanīga mežazaķa (aguti) krāsā, vēders pelēcīgs vai balts, ausu gali melni; skaidri samanāms neliels, pelēcīgs pakauša ķīlis.
Optimālā dzīvmasa – 3,5–4 kg, nedrīkst pārsniegt 4,5 kg.
Vendes Baltais
Ķermenis harmonisks, padrukns; tā forma nedaudz atgādina mandolīnu. Tēviņam galva masīvāka nekā mātītei. Ausis stāvas, 13 cm garas, taisnas, caurspīdīgas, ar viegli nosmailinātiem galiem. Apmatojums biezs, vienmērīgs, baltā krāsā pa visu ķermeni. Šīs šķirnes vērtība ir īsajā apmatojumā, kas līdzīgs sermuļtrušu skaistajam kažokam.
Optimālā dzīvmasa – 3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4,5 kg.
Aļaskas
Šķirne izveidota ap 1870. gadu Anglijā. Ķermenis drukns, spēcīgs, muguras līnija taisna. Mugura un pakaļējā daļa noapaļota. Mātītēm nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē. Galva īsa, plata. Ausis gaļīgas un labi apmatotas, garuma ziņā harmonē ar ķermeni. Apmatojums biezs, vienmērīgs. Segkrāsa melna, spoža, pavilna tumši zila. Acis tumši brūnas. Nagi melnbrūni.
Optimālā dzīvmasa – 3–3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4,25 kg. Šķirne ir mazprasīga.
Beļģijas Zaķtrusis
Tā izveidota ap 1800. gadu Beļģijā, krustojot Flāmu Milzi ar Patagonijas trusi. Ķermenis proporcionāli veidots, pagarināts, augsti novietots. Mugura skaisti izliekta, vēders uzrauts. Krūtis platas, izvērstas. Galva iegareni ovāla. Ausis plānas, stingras, kustīgas, augsti izvietotas virs pakauša, garuma (13–15 cm) ziņā harmonē ar ķermeni. Aste gara, stingri pieguļ ķermenim. Priekškājas garas, skaistas, taisnas un tur ķermeni zaķa pozā. Pakaļkājas garas un tievas. Apmatojums īss, biezs, ar spēcīgu akotu. Segkrāsa koša, lapsas sarkanīga, ar melnu noēnojumu. Vaigi, vēders un astes apakša gaišāka, sīki plankumaina. Ausīm ir melnas apmales, arī astes augšpuse – melna. Starpkrāsa iesarkana, kontrastē ar pavilnas krāsu. Pavilna zila. Acis gaiši brūnas. Nagi melnbrūni.
Optimālā dzīvmasa 3,5–4 kg, nedrīkst pārsniegt 4,25 kg. Pašlaik izveidoti zaķtruši dažādās krāsās – melni, balti, melni ugunīgi. Šiem trušiem nepieciešami plaši sprosti ar pastaigu laukumiem.
Panonas Baltais
Panonas Baltā trušu šķirne (White of Pannon) izveidota Panonas lauksaimniecības universitātē Kapošvārā Ungārijā, sakrustojot Kalifornijas, Jaunzēlandes Balto trusi un Balto Milzi un pēc tam veicot vēlamo trušu izlasi un mērķtiecīgu pāru atlasi. Šķirne apstiprināta 1997. gadā.
Šie truši ir pilnīgi balti (albīni) ar spēcīgu ķermeņa konstitūciju, labi izteiktiem muskuļiem. Pieaugušu dzīvnieku dzīvmasa – 4,5–5 kg; trusēniem piedzimstot, to dzīvmasa ir vidēji 69,6 g, desmit nedēļu vecumā sasniedz 2,31 kg, triju mēnešu vecumā – 3,02 kg. Vidējais diennakts piesvars – 36,6 g.
Trusēnu saglabājamība – 93%. Vislabākā gaļas kvalitāte un kautiznākums (62,9%) ir trušiem, kuru dzīvmasa ir 2,8–2,9 kg. Desmit nedēļu vecumā kautiznākums 58%.
Panonas Baltos trušus var sekmīgi audzēt gan tīršķirnē, gan krustojumos: Kalifornijas trušu mātītes krusto ar Panonas Balto trušu tēviņiem, savukārt iegūtās pusasiņu mātītes krusto ar Flandriem (Beļģijas Milžiem).
Mātīšu vidējā auglība – 8,55 trusēni metienā. Panonas Balto trušu šķirne ir ļoti ražīga, auglīga un ātraudzīga. Piemērota turēšanai gan piemājas saimniecībās, gan rūpnieciskās fermās. Pašlaik šķirne tiek plaši izplatīta Polijā, Ungārijā, Ukrainā.
Tīringas
Tīringas trušu šķirne apstiprināta 1890. gadā Vācijā. Ķermenis elegants, spēcīgs, drukns, ar izteiktu muguras līniju; ķermeņa pakaļējā daļa muskuļota. Galva īsa un plata, kakls samērā tievs. Ausis gaļīgas, taisnas, labi apmatotas, garuma ziņā harmonē ar ķermeni. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Apmatojums vidēji garš, biezs. Segkrāsa dzelteni brūna, labi izteikta. Brūnie akotmati izvietoti retāk un veido plīvuru. Vēdera daļa tumšāka, sarkanīga. Ausis, vaigi, zoda vieta, piere, kājas un astes virspuse tumši. Pāri sāniem, mugurpusē, uz ciskām redzamas it kā apkūpējušas svītras. Acis tumšbrūnas, nagi tumšā raga krāsā.
Optimālā dzīvmasa 3,5–4 kg, nedrīkst būt vairāk par 4,25 kg. Šie truši nav prasīgi turēšanas un ēdināšanas apstākļu ziņā.
Baltakotainais
Šīs šķirnes trušiem ķermenis ir veltņveida, padrukns, ar platām krūtīm un skaisti izliektu muguras līniju. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Galva īsa, ar platu pieri, purnu un vaigiem. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, izteikti stāvas. Ādas kroka pakaklē nedaudz palielinās tikai vecām mātītēm. Apmatojums vidēji garš, ļoti biezs. Segkrāsa var būt melna, zila, brūna. Pavēdere, kāju iekšpuse, astes apakša – balti. Ķermeņa sānu lejasdaļā (tostarp uz krūtīm, pakaļdaļas, kājām) izkaisīti akotmati ar baltiem galiem. Uz zoda, ap acīm un nāsīm, ausu iekšpusē un pie pamatnes – tīri balts, asi norobežots zīmējums.
Optimālā dzīvmasa 3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4 kg.
Bevernas
Šķirne apstiprināta 1890. gadā Beļģijā. Šai šķirnei raksturīga savdabīga ķermeņa forma. Virzienā uz aizmuguri tā paaugstinās un paplatinās, atgādinot mandolīnu. No lāpstiņām izejošā muguras līnija beidzas ar izteiktu pilnīgu apaļumu. Priekškājas proporcionāli veidotas, masīvas. Pakaļkājas spēcīgas. Galva pagarināta, tēviņiem tā ir spēcīgāka, ar attīstītākiem vaigiem nekā mātītēm. Ausis nelielas, labi apmatotas, šauras, kopā stāvošas, 11–12 cm garas. Apmatojums paīss, biezs, tā krāsa zila vai balta. Zilā krāsa ir intensīvi gaiši zilā tonī. Vēdera krāsa nedaudz matēta, pavilna gaiši zila. Acis tumši zilas. Nagi tumšā raga krāsā. Baltajiem īpatņiem apmatojuma krāsa izteikti balta, acis sarkanas (albīnisms) vai gaiši zilas, nagi bezkrāsaini.
Optimālā dzīvmasa 3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4 kg. Šī šķirne tiek plaši audzēta Beļģijā.
Meisenes Auntrusis
Šķirne apstiprināta 1868. gadā Vācijā. Ķermenis nedaudz pagarināts, ar platām krūtīm un pakaļējo daļu. Galva ar auna purnu, plata, bet ne tik raksturīga kā Lielajam Auntrusim. Ausis 38–42 cm garas (mērot pāri galvai no viena līdz otram galam), cauruļveidā (kā kronis) piestiprinātas galvai, dzirdes atveres vērstas uz leju, ausu struktūra spēcīga. Apmatojums aptuveni 3 cm garš, pavilna bieza. Pamattonis var būt melni, pelēki, zili, brūni vai dzelteni sudrabots. Sudrabojums vienmērīgs pa visu ķermeni. Kopējais tonis var būt gaišs, vidējs vai tumšs. Matu galos sudrabojumam jābūt pēc iespējas īsākam, matētam vai spožam. Vispārējais vērtējums – kā sudraboto trušu šķirnēm.
Optimālā dzīvmasa 4,5–5,5 kg, ne vairāk. Šķirne ir mazprasīga.
Turpinājumu lasiet nākamajā Agro Topa numurā.
