Eksperta ieteikumi vidēji lielo trušu šķirņu audzēšanā 0
Dzintars Rancāns, zootehniķis, biedrība “Trusis un citi”
Šīs grupas truši ir produktīvi un piemēroti gaļas un kažokādu ražošanai. Tos var audzēt gan tīršķirnē, gan savstarpēji krustojot. Tīršķirnes truši tirgū ir īpaši pieprasīti. Latvijā visvairāk tiek audzēti Kalifornijas, Vīnes Zilais, Sudrabotais un Burgundas šķirnes truši.
Šampaņas Sudrabotais (Franču Sudrabotais)
Šķirne izveidota Francijā 1730.–1765. gadā no Sudrabotā truša, par kura dzimteni uzskata Indiju un Birmu. Kopiespaids – harmonisks un elegants. Ķermenis muskuļots, tā forma gandrīz veltņveidīga. Kājas spēcīgas, taisnas. Galva ar labi attīstītu, platu pieri, gaļīgiem vaigiem. Ausis labi apmatotas, harmonē ar ķermeni.
Apmatojums vidēji garš, ar ļoti biezu pavilnu. Segkrāsu veido tumši mati ar baltu matu piejaukumu, kas kopiespaidā rada sudrabotu nokrāsu. Tumšie mati ir garāki. Nokrāsa vienmērīga pa visu ķermeni, izņemot ausis, degunu, asti, kāju lejasdaļu – šīs daļas ir tumšākas. Acis brūnas. Nagi melnbrūni. Optimālā dzīvmasa – 4,5–5 kg, tā nedrīkst pārsniegt 5,5 kg. Šķirnei raksturīga laba ātraudzība, gaļas kvalitāte un samērā liels kautiznākums.
Lielā Šinšilla
1913. gadā Francijā mutācijas ceļā, krustojot Krievu trusi ar Vīnes Zilo trusi, tika iegūta šķirne – Mazā Šinšilla, bet aptuveni 1918.–1920. gadā vienlaikus Anglijā, ASV un Vācijā, krustojot Mazo Šinšillu ar Beļģijas Milzi, tika izveidota Lielā Šinšilla. ASV to nosaukuši par Gigantisko Šinšillu. Šķirnes nosaukums – Šinšilla – piešķirts tāpēc, ka šo trušu apmatojuma krāsa līdzīga Dienvidamerikā mītošā zvēriņa – šinšillas – krāsai.
Lielās Šinšillas trušiem ir tipisks skaists, labi muskuļots ķermenis. Ķermeņa forma veltņveidīga, noapaļota. Kājas spēcīgas, taisnas. Mātītēm pieļaujama nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē. Galva labi attīstīta, izteiksmīga, piere plata, vaigi pilnīgi. Ausis gaļīgas, apmatotas, harmonē ar ķermeni. Acis izteiksmīgas, brūnas. Apmatojums vidēji garš, ar biezu pavilnu. Segkrāsa spoža, koša, gaiši pelnu pelēka ar zilganu tonējumu un pārslainu, melnu ēnojumu. Melnais matu tonis vairāk redzams muguras daļā. Segkrāsa sedz arī krūtis un kājas. Starpkrāsa (apmēram 5 mm platumā) balti pelēka, skaidri norobežota starp segkrāsu un apakškrāsu. Pavilna tumši zila pa visu ķermeni. Pavēderes un astes apakšas tonis balti pelēcīgi zilgans. Astes virspuse un ausu apmales melnas.
Dzīvmasa līdz 5,5 kg, nav pieļaujama lielāka. Šķirne nav prasīga, tai raksturīga laba auglība un dzīvotspēja.
Dendermondes Baltais (Blanc de Termonde)
Šķirne veidota ap 1918. gadu Beļģijā izlases un atlases ceļā no Beļģijas Milža. Šiem dzīvniekiem ir ļoti harmoniski veidots garš, labi muskuļots ķermenis ar spēcīgu un platu mugurējo daļu. Mugura plata un gaļīga. Mātītēm pieļaujama nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē. Galva gara un šaura, ar taisnu profilu. Mātītēm no priekšpuses tās forma atgādina rombu, bet tēviņiem tā ir spēcīga, ar izteiktiem vaigiem. Ausis stingras, noapaļotas, 13,5–15 cm garas. Apmatojums vidēji garš, pavilna bieza, zīdaina. Viss trusis ir vienmērīgi baltā krāsā. Acis sarkanas. Nagi bezkrāsaini.
Dzīvmasa līdz 5,5 kg, nedrīkst būt lielāka. Kautķermenī liels kopproteīna, minerālvielu daudzums un maz tauku. Trīs mēnešu vecumā dzīvmasa 2,5–2,7 kg, kautiznākums 58–60%.
Vīnes Zilais
Šķirne iegūta ap 1895. gadu Austrijā sarežģītas krustošanas ceļā. Sākumā dzīvnieki bija ļoti lieli (6–7 kg) un tos sauca par Vīnes milžiem. Mūsdienās Vīnes Zilais trusis ir vidēji liels, ļoti izturīgs un piemērots audzēšanai dažādos apstākļos. Tos var ieteikt audzēt truškopjiem iesācējiem.
Ķermenis veltņveida, elegants, vienmērīgi muskuļots, ar spēcīgām krūtīm. Īpaši skaista, vienmērīga muguras līnija. Kājas spēcīgas, vidēji garas. Galva spēcīga. Ausis gaļīgas, labi apmatotas, stāvas, samērīgas ar ķermeņa garumu. Segkrāsa vienmērīga pa visu ķermeni, spoža, vidēji vai tumši zilpelēka (tērauda krāsa). Vēdera krāsa nedaudz matēta. Acis pelēkzilas, nagi tumši. Pavilna zila. Dzīvmasa līdz 5,25 kg, nav pieļaujama augstāka.
Vīnes Melnais
Šķirne izveidota 20. gadsimta sākumā Beļģijā. Ķermenis veltņveida, ar Vīnes Zilā truša proporcijām. Ausis spēcīgas, labi apmatotas, to ideālais garums – 10,5–11,5 cm. Apmatojums sevišķi biezs. Kopējā krāsa pa visu ķermeni melna, līdzīga kā Aļaskas trusim, tikai vairāk matēta. Dzīvmasa sasniedz 4,25–5,25 kg.
Vīnes Pelēkais
Šī šķirne izveidota 20. gadsimta sākumā Vācijā. Šie truši ir ļoti pieticīgi un sevišķi auglīgi. Uzskata, ka šī ir pārejas šķirne no savvaļas truša uz mājas trusi.
Ķermenis padrukns, veltņveida. Kakls īss. Ausis spēcīgas, labi apmatotas, 10,5–12 cm garas. Apmatojums aptuveni 3 cm garš; pavilna ļoti bieza, akots vienmērīgs un elastīgs. Segkrāsa atbilstoša savvaļas truša krāsai – zaķa pelēka vai tumši pelēka, uz pakauša redzams viegli brūngans ķīļveida laukums. Vaigu bedrītes, kāju iekšpuse, astes apakšpuse un vēders ir balti.
Savvaļas pelēkajiem un zaķa pelēkajiem trušiem apmatojuma starpkrāsā ir lapsas brūni sarkanīgais tonis; samazinoties intensitātē, tas pāriet zilganā. Acis brūnas. Nagi tumša raga krāsā. Dzīvmasa sasniedz 4 –5 kg.
Vairāk par trušu šķirnēm lasiet šeit
Vairāk lasiet Agro Topa decembra numurā.
