Gints Narogs: Vidējais pirksts Parīzei 6
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) meklē veidus, kā atgriezt okupantu valsts Krievijas un viņu sabiedrotās Baltkrievijas sportistus starptautiskajā sacensību apritē. Ja IOC plāni un nodomi izdosies, tas neizbēgami novedīs pie 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu boikota no vairāku valstu, cerams, arī Latvijas, puses.
Kamēr Krievija turpina slepkavot Ukrainā, viņu sportistiem jāpaliek mājās. Tas ir skaidrāks par skaidru, bet ne visi to saprot. Diemžēl pilnīgi pretēji domā arī IOC vadība ar tās prezidentu Tomasu Bahu priekšgalā. Kāpēc tieši tagad ir atsākušās runas par šo tēmu? Pavisam vienkārši – jo šogad sākas kvalifikācijas sacensības jau minētajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Atlēti, kā nu kurā sporta veidā, vāc punktus, mēģina izcīnīt pēc iespējas labākus rezultātus, lai piepildītu savus olimpiskos sapņus. Krievija nevēlas palikt malā un sev ir atradusi spēcīgu aizmuguri, vispirms jau Āzijas Olimpiskās padomes (OCA) veidolā. Aziāti ļaus krieviem piedalīties sava kontinenta spēlēs septembrī, tāpat ir gatavi okupantiem ļaut startēt kontinenta meistarsacīkstēs, kur varēs tikt pie olimpiskās kvalifikācijas. Krievi to izmantos ar lielāko prieku, jo Āzijā lielākajā daļā sporta veidu konkurence tomēr ir mazāka, piemēram, par Eiropu, līdz ar to uz olimpiskajām spēlēm tikt būtu vēl vienkāršāk nekā citus gadus.
IOC iniciatīvu jau asi nosodījušas vairāku valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Norvēģijas – vadošās sporta organizācijas un par sporta jomu atbildošie politiķi. Ukraina uzreiz paziņoja, ja Krievijas sportisti startēs Parīzē, viņi olimpiskās spēles boikotēs. Skaidrs, ka Eiropā lielākā daļa ir pret šādu ideju, lai gan IOC apgalvo, ka sarunās ar sporta federācijām, olimpiskajām komitejām un sportistiem saklausījuši izpratni un nepieciešamību jautājumu atrisināt. Latvijas sportistu pārstāvis šajās sarunās bija smaiļotājs Roberts Akmens, kurš atzīst, ka uzreiz bijis skaidrs, ka IOC spiedīs uz to, lai krievus atgrieztu, nemaz tā īsti neuzklausot pašu sportistu domas. Skaidrs, ka jautājums ir teju izlemts, tagad tikai grib panākt kaut kādu ja ne juridisku, tad vairāk vai mazāk saprotamu formulējumu. IOC aizbildinās ar Olimpisko hartu, kas paredz, ka sportistus nevar šķirot pēc viņu valstiskās vai politiskās piederības. Olimpiskā harta šādā izpratnē jau sen neatbilst mūsdienu reālijām, jo pieļauj terorisma attaisnošanu vai normalizēšanu. To uzsvēris arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraiņi malači, Zelenskis uzaicināja Tomasu Bahu apmeklēt kara nopostīto Bahmutas pilsētu, kur joprojām notiek sīvas cīņas. Lai viņš pats savām acīm paskatās uz tām šausmām, ko nes Krievijas teroristi.
Iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs 2021. gadā Tokijā Krievija, kura startēja zem neitrāla karoga, bet sportisti tika dēvēti kā Krievijas Olimpiskās komitejas atlēti, izcīnīja 71 medaļu, kas bija trešais labākais rādītājs aiz ASV un Ķīnas. Zināms, ka vairāk nekā puse, proti, 45 medaļnieki, ikdienā pārstāvēja un finansējumu saņēma no Centrālā armijas sporta kluba (“CSKA”), tātad bija tieši saistīti ar slepkavu armiju. Vai tagad būtu kas mainījies? Simtprocentīgi nē, tāpat liela daļa Krievijas sportistu barojas no asiņainās naudas. Un tādiem ļaut piedalīties olimpiskajās spēlēs? Krievijā šādu iespēju uztveru kā vēl vienu uzvaru.
Olimpisko spēļu vēsturē boikoti nav bijis nekāds retums. Pēdējie divi lielākie – 1980. gada Maskavas un 1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles. Tam par iemeslu bija PSRS iebrukums Afganistānā. Uz Maskavu neaizbrauca virkne rietumvalstu komandu, Losandželosu boikotēja “komunistu” spārns. Lielākie cietēji bija sportisti, arī mūsējie, piemēram, Valdis Valters, Jānis Bojārs un citi, kuri bija savas sportiskās karjeras zenītā. Vai tagad vajadzētu to pieļaut un boikotēt nākamās spēles, ja tur startē teroristi? Man kā žurnālistam to viegli teikt, bet domāju, ka jā. Arī sportistiem ir jāaizdomājas, jo tādi režīmi, kāds šobrīd ir Krievijā, paši no sevis neapstāsies un pēc pāris gadiem raķetes, laupītāju un izvarotāju ordas var staigāt ne tikai pa ukraiņu zemi.
Jebkurā gadījumā IOC centieni tikai pierāda, ka Krievijas finanšu līdzekļi nebūt nav izsmelti, arī tagad viņi cenšas panākt sev vēlamu rezultātu. Ja ļaus viņiem vaļu, cietīs visi. Visbeidzot par virsrakstu. To aizņēmos no kāda britu kolēģa, kurš ļoti trāpīgi noformulēja, ka Krievijas sportistu dalība nākamā gada vasaras olimpiskajās spēlēs būs kā vidējā pirksta parādīšana Parīzei un Francijai, kas ieguldījusi lielas pūles, lai olimpiskās spēles izdotos. Ja tur startēs okupanti, tad svētku sajūta būs nozagta.
