2020.gadā piešķirtās lielākās pensijas ir 4600-4700 eiro, to saņem trīs pensionāri 114
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes vienreizēju 200 eiro pabalstu pandēmijas ierobežojumu laikā saņems pilnīgi visi pensionāri – gan tie, kuru vecuma pensija ir, piemēram, 300 eiro, gan tie, kuriem 3000 eiro, lai gan sabiedrībā daudzi apšauba šādas visaptverošas palīdzības nepieciešamību.
Ko liecina statistika – kādi pensiju apmēri Latvijā ir patlaban un vai ir iespējams uzkrāt neierobežoti lielu valsts maksāto vecuma pensiju nākotnei?
Joprojām 19,6 tūkstoši eiro
Šobrīd lielākā vecuma pensija kādam pensionāram joprojām ir 19,6 tūkstoši eiro – šis skaitlis nav pārsniegts jau vairākus gadus, jo valsts savulaik ieviesa ierobežojumus – noteica valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu “griestus” 62 800 eiro gadā, lai novērstu iespēju nākotnē uzkrāt neierobežoti lielu vecuma pensiju.
Nākamās no lielāko pensiju desmitnieka ir 5000–9000 eiro apjomā.
Savukārt jaunie pensionāri – tie, kuriem vecuma pensiju piešķīra un kuri to sāka saņemt 2020.gadā, – desmit turīgākie ir ar 3900–4700 eiro lielām pensijām.
Tikmēr jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs ir 427,18 eiro, bet gandrīz pieciem tūkstošiem jauno pensionāru pērn aprēķinātās pensijas lielums ir mazāks par 200 eiro.
Labvēlīgais laiks lielajām pensijām
Jāatgādina, ka lielu vecuma pensiju aprēķināšanai labvēlīgs laiks bija no 2009. līdz 2013. gadam un no 1996. līdz 1999. gadam, kad sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs bija atcelts vai vēl nebija noteikts un 1. līmeņa pensijas kapitāla uzkrājuma apmērs netika ierobežots.
Lielais uzkrājums tika ņemts vērā pensijas sākuma kapitāla aprēķinā, ievērojami palielinot tās apmēru.
Turklāt, ja vecuma pensijas saņēmējs turpināja strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, vairākkārtīgu pensijas pārrēķinu rezultātā sākotnēji piešķirtā pensija var būtiski palielināties, jo paredzamais pensiju izmaksas gadu skaits, cilvēkam kļūstot vecākam, samazinās, tādēļ uzkrātais kapitāls tiek dalīts ar mazāku skaitli, skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Savtīgais solidaritātes nodoklis
Valsts pensiju budžetu ietekmē ne tikai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālais nodoklis no algas, kā esam pieraduši to ikdienā saukt. Pensiju budžetā nonāk arī daļa solidaritātes nodokļa iemaksu.
Proti, kad lielo algu saņēmējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sasniedz 62 800 eiro gadā, tad darba ņēmējs vai pašnodarbinātais no pārējās summas maksā solidaritātes nodokli – pērn 25,5%, no šā gada 1. janvāra – 25%. Un šie 25% savukārt tagad tiek sadalīti šādi: 10 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos, 1 procentpunkts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju speciālajā budžetā.
Divus gadus – 2019. un 2020. gadā – šie 14 procentpunkti nonāca solidaritātes nodokļa maksātāja personīgajā kontā. Apmēram sešiem tūkstošiem cilvēku, kuri maksā solidaritātes nodokli, tas ietekmēs valsts garantētās vecuma pensijas apjomu.
“Ņemot vērā arī pensijas kapitāla ikgadējo aktualizāciju tā uzkrāšanas fāzē, tas šo kapitālu vēl vairāk palielinājis, līdz ar to audzis arī nākotnes pensijas apmērs un valsts pensiju speciālā budžeta nākotnes saistības,” atzīst Labklājības ministrijas pārstāve S. Stabiņa.
Taču Saeima pērn mainīja šo kārtību, ko pati 2018. gadā pieņēma.
Proti, no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, un nu šie 14 procentpunkti tiek novirzīti valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti, proti, vairs netiek ieskaitīti nodokļa maksātāja individuālajam pensijas kapitālam.
Turpmāk šī nodokļa daļa tiks pārdalīta tām iedzīvotāju grupām, kuru sociālās apdrošināšanas maksājumi nav bijuši pietiekami minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanai, tas ir, mazo pensiju saņēmēju atbalstam.
Šie grozījumi padara solidaritātes nodokļa nosaukumu atbilstošu tā būtībai un mērķim – sociālās nevienlīdzības mazināšana.
“Šie līdzekļi tagad tiek novirzīti valsts pensiju budžeta ieņēmumos kopējo pensiju izdevumu segšanai, nepalielinot valsts pensiju budžeta nākotnes saistības,” apstiprina S. Stabiņa.
Politiskas kļūdas
Sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere izmaiņas vērtē pozitīvi, norādot, ka solidaritātes nodokļa iemaksu daļas pieskaitīšana 1. līmeņa pensijas kapitālam bijusi sociāli nepamatota: “Tāpēc jau ir noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti, lai sociālā aizsardzība cilvēkam būtu pietiekama, bet ne pārmērīga. Maksimālā iemaksu apjoma atcelšana iepriekšējās krīzes laikā un ar solidaritātes nodokļa starpniecību ir politiskas kļūdas, kas tikai grauj sabiedrības uzticību pensiju shēmai.”
“Pensijām, kuras tiek piešķirtas pirmajā vai tā sauktajā solidaritātes līmenī un kuras balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, jābūt loģiski noteiktam maksimālajam apjomam, kuram daudzās valstīs ir saistība ar vidējās algas līmeni valstī.
Katrā ziņā sociāli atbildīgās valstīs miljonāriem nepiešķir pirmā līmeņa pensijas. Viņi tās var saņemt no saviem maksājumiem privātajos pensiju fondos,” uzskata Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Jānis Felsbergs.
