Vidējā pensija aug, bet makā nekrīt. Ko pensionārs varēja nopirkt 1996. un ko – 2016. gadā? 30
Vidējās vecuma pensijas lielums Latvijā kāpj – tā pēdējo 20 gadu laikā augusi pat vairāk nekā piecas reizes, apsteidzot dzīves dārdzības pieaugumu – 1996. gadā vidējā pensija mēnesī bija 53,81 eiro, bet 2016. gadā – 279,59 eiro. Vidējais cenu līmenis šajā laikā dubultojies: pārtikas cenas kopš 1996. gada augušas 2,2 reizes, ārstēšanās un zāles kļuvušas 2,6 reizes dārgākas, bet elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas augušas 3,4 reizes.
Taču kā ķīlnieku lomā diemžēl atrodas daudzi no tiem, kas pensionējās “nepareizajā” laikā, proti, pirms 1996. gada un īsi pēc tam, kuriem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmērā. Joprojām lielākā daļa jeb 65% veco ļaužu iztiek ar pensiju līdz 300 eiro.
“Pēdējā laikā tieši zemo pensiju saņēmēju pirktspēja strauji samazinās. Skaidrs, ka par šādu naudas summu izdzīvot ir ārkārtīgi grūti,” norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Vidējās pensijas pieaugums, viņaprāt, galvenokārt noticis uz pārējo rēķina un par vispārēju pensiju pieaugumu runāt nevarot, jo nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas.
“Vislabāk vispār neiet uz veikalu, jo, ja grib nopirkt ko labāku, tad jārēķina, vai vispār varēsim sagaidīt nākamo pensiju,” par savu rocību stāsta Andris Survilo, kurš saņem 290 eiro pensiju. Kamēr vidējā vecuma pensija valstī uzrāda krietnu pieaugumu, ar pensiju līdz 300 eiro jāiztiek lielākajai daļai jeb 65% veco ļaužu. Visbiežāk jāknapinās tiem, kas pensionējušies “nepareizajā” laikā, proti, pagājušā gadsimta 90. gados.
Vidējā pensija kļūst arvien lielāka
Ja raugāmies uz vidējo izmaksāto vecuma pensiju, tā pēdējo 20 gadu laikā augusi pat vairāk nekā piecas reizes, apsteidzot dzīves dārdzības pieaugumu. Vidējais cenu līmenis šajā laikā dubultojies: pārtikas cenas kopš 1996. gada augušas 2,2 reizes, ārstēšanās un zāles kļuvušas 2,6 reizes dārgākas, bet elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas augušas 3,4 reizes.
Pieckāršojusies ne tikai vidējā vecuma pensija, vairāk nekā piecas reizes augusi arī vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Vēl 1996. gadā tā bija 131 eiro, bet pērn jau 713 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Labklājības ministrijā (LM) norāda, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc straujāk augusi arī vidējā vecuma pensija.
Kā ķīlnieku lomā diemžēl atrodas daudzi no tiem, kas pensionējās pirms 1996. gada un īsi pēc tam, kuriem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmērā. “Visiem, kam pensija tika piešķirta līdz 1996. gadam, to rēķināja pēc tautsaimniecības vidējās algas. Tā kā tobrīd tā bija samērā zema, arī aprēķinātās pensijas bija mazas. Arī tiem, kas pensionējās īsi pēc pensiju sistēmas ieviešanas, īsajā laika posmā nesanāca veikt lielas iemaksas, tāpēc lielāko daļu pensijas veidoja sākuma kapitāls, ko rēķināja par periodu līdz 1996. gadam. Vēlākos gados jaunpiešķirtās pensijas kļūst arvien lielākas, jo cilvēki paspējuši uzkrāt lielāku kapitālu, kurš turklāt arī katru gadu tiek aktualizēts, ņemot vērā iemaksu algu pieaugumu,” skaidro LM pārstāve Daina Grabe. Viņa piebilst, ka vidējās pensijas apmērs pieaug gan ikgadējās pensiju indeksācijas, gan arī pensiju kapitāla aktualizēšanas ietekmē.
Runga ar diviem galiem
Ekonomikas zinātņu doktors, eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis atgādina, ka tiek indeksētas ne vien pašas vecuma pensijas, bet arī pensiju kapitāls: “Kas attiecas uz jau piešķirtajām pensijām, to indeksācijā par pamatu tiek ņemtas patēriņa cenu izmaiņas, bet, aktualizējot 1. līmeņa pensiju kapitālu, tiek skatīts vidējais sociālo iemaksu apmērs.” Viņaprāt, ar to arī skaidrojams spējais vidējās izmaksātās vecuma pensijas pieaugums laikā no 2004. līdz 2009. gadam.
“Pirmskrīzes laikā cilvēkiem ļoti strauji pieauga atalgojums, kas būtiski palielināja pensiju kapitālu, tāpēc tiem, kas devās pensijā šajā posmā, piešķīra salīdzinoši lielas pensijas. Tas ievērojami pavilka uz augšu arī vidējās izmaksātās pensijas apmēru,” skaidro E. Voļskis. Viņaprāt, nevar droši teikt, ka Latvijas pensionāriem ir vai nav pamata sūdzēties par pensijām: “Tā ir runga ar diviem galiem. Ir daļa cilvēku, kas ir apmierināti un kuriem jābūt pateicīgiem, ka pie visām demogrāfiskajām problēmām pensija tomēr tiek maksāta. Deviņdesmitajos gados reti kuram bija pieklājīgas oficiālās algas, bet, aprēķinot pensijas, tas tika pieņemts kā atskaites punkts. Tāpēc šodien daudziem, kam liels darba stāžs padomju laikā, jādzīvo ar zemām pensijām. Tomēr daļai cilvēku, kas pensionējās laika posmā, kad strauji tika indeksēts pensiju kapitāls un kam jau bija izveidojies pieklājīgs uzkrājums, pensijas ir pietiekami lielas.”
Statistika rāda, ka pērn vidējā vecuma pensija bija 279,59 eiro, kamēr 2016. gadā no jauna piešķirto pensiju vidējais apmērs bija 313 eiro. Pēc VSAA sniegtās informācijas, šā gada pirmajos piecos mēnešos piešķirtas divas vecuma pensijas aptuveni 3,5 tūkstošu eiro apmērā, divas – 2,7 tūkstošu eiro apmērā, kā arī viena aptuveni 2,6 tūkstošu eiro apmērā. Tās ir lielākās šogad piešķirtās pensijas, 2016. gadā lielākā piešķirtā pensija bija 6000 eiro. Bet kopumā piešķirtās rekordpensijas ir 19,2 tūkstoši eiro, 6,6 un 6,5 tūkstoši eiro. 1,7 tūkstoši pensionāru (0,4%) saņem pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro.
Pieaugums uz pārējo rēķina
“Pēdējā laikā tieši zemo pensiju saņēmēju pirktspēja strauji samazinās. Un šobrīd lielākā daļa jeb 65% pensionāru pensijas ir zemākas par 300 eiro. Skaidrs, ka par šādu naudas summu izdzīvot ir ārkārtīgi grūti,” norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Vidējās pensijas pieaugums, viņaprāt, galvenokārt noticis uz pārējo rēķina un par vispārēju pensiju pieaugumu runāt nevarot, jo nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas. “Kaut kas jau ir panākts, lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, tomēr jārēķinās, ka Latvija nepieder bagāto valstu grupai,” piebilst Siliņš.
LM skaidro, ka pensionāru atbalstam no 2014. gada indeksācijas kārtība ir nedaudz mainījusies. Iepriekš ņēma vērā tikai patēriņa cenu indeksu, bet tagad – arī apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu. Tātad, aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī puse (2014. gadā – 25%) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. No nākamā gada – jo lielāks būs cilvēka darba stāžs, jo lielāku daļu no iemaksu algas pieauguma procenta ņems vērā, indeksējot viņa pensiju. Uz visiem, kam stāžs ir līdz 30 gadiem, attieksies 50% no valstī vidējās iemaksu algas pieauguma procentiem, uz tiem, kam stāžs 30 – 40 gadu vai kas pensionējušies sakarā ar darbu kaitīgos apstākļos – 60%, bet ar stāžu virs 40 gadiem – 70% no vidējās algas pieauguma procentiem. Pērn vidējā iemaksu alga bija 713,54 eiro, kas nozīmē, ka šogad oktobrī tiks indeksētas visas tās pensijas un pensiju daļas, kas nav lielākas par 356 eiro.
“Labāk neiet uz veikalu”
Andris Survilo pensionējās 1999. gadā. Lai pensija būtu lielāka, viņš turpināja strādāt vēl septiņus gadus pēc tam. Par kopumā 48 darba gadiem Andris pensijā saņem 290 eiro, kas, viņa vārdiem runājot, ir nabagu pensija. Izdzīvot varot, jo dzīvo kopā ar sievu, uztur nelielu lauku saimniecību, un palīdzot arī bērni. Lieli izdevumi aizejot automašīnai, pārtikai un zālēm: “Atkal palielinās akcīzi degvielai, aizvien dārgāka kļūst auto apdrošināšana. Pārtika, zāles – viss paliek dārgāks, bet tās mūsu pensijas jau netiek tam visam līdzi. Indeksācijas pienesums ir izsmiekls. Tur runāšana ir lielāka nekā darīšana. Ja man nebūtu meitas, kas nomaksā visus rēķinus par manu Rīgas dzīvokli un ja es dzīvotu viens, tad man ar šādu pensiju būtu beigas – varētu nedēļu pirms pensijas dzīvot bez ēšanas. Agrāk kompensējamos medikamentus man deva pilnīgi par velti, pēc tam parādījās līdzmaksājums, kas tagad katru gadu paliek arvien lielāks un lielāks. Reizēm, kad nepieciešams izdarīt kādu lielāku pirkumu vai jāiet pie ārstiem, nekas no mūsu abu pensijām pāri nepaliek. Diemžēl mana pārliecība ir, ka nedzīvojam tiesiskā valstī.”
