Vidējā izglītība kļūs dārgāka 0
Šonedēļ plānota jaunā vidusskolu izglītības standarta iesniegšana izskatīšanai valdībā. Tas paredz, ka visām vidusskolām, arī tām, kur nav paralēlklašu, būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi. Tas nozīmē, ka atsevišķās stundās klasi dalīs divās grupās, kas sadārdzinās vidējās izglītības apguvi.
Projekta “Skola 2030” speciālisti, kas sagatavojuši izglītības saturu, atzīst, ka jaunā standarta īstenošana skolās saistās ar dažādiem izaicinājumiem, tomēr izglītības jomas pārstāvji un eksperti pārmaiņas vidējā izglītībā lielākoties atbalsta.
Mazajās skolās mazāka izvēle
Turpmāk vidusskolā izglītības saturu varēs apgūt trijos līmeņos un attiecīgi tikpat līmeņos varēs kārtot arī valsts pārbaudes darbus.
Skolēni varēs izvēlēties pat 30% no vidusskolā apgūstamā satura: apgūt mazāku mācību priekšmetu skaitu, bet padziļināti. Specializācija vairāk būs iespējama 11. un 12. klasē. Valsts izglītības satura veidotāji piedāvā 11 izvēļu grozu piemērus, taču skola var veidot arī savus ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļinātie kursi. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi šādi padziļināto kursu komplekti ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā no tiem.
“Skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām gaitām,” uzsver projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Taču tieši šī nepieciešamība piedāvāt dažādus izvēļu grozus varētu būt izaicinājums skolām, jo sevišķi tām, kurās vidusskolas klasēs ir neliels skolēnu skaits un nav paralēlklašu, atzīst Z. Oliņa. Veiksmīgāk jauno saturu varētu īstenot skolās, kur katrā vidusskolas klašu grupā ir vismaz 50 skolēnu.
60% vidusskolu Latvijā ir ļoti mazas vai mazas.
Gandrīz trešdaļa Latvijas skolēnu mācās skolās, kurās ir mazāk nekā 90 vidusskolēnu.
Modelējot situāciju, tomēr secināts, ka arī nelielās skolās jauno izglītības saturu būs iespējams īstenot. Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, kurš projekta “Skola 2030” uzdevumā veicis šo modelēšanu, gan atzīst: mazajās skolās izvēles priekšmetu piedāvājums nebūs tik plašs kā citviet un, tā kā padziļinātos izvēles priekšmetus apgūs ļoti mazas skolēnu grupas, jārēķinās, ka izglītības ieguve mazajās skolās sadārdzināsies vēl vairāk. Skolās, kur 10. līdz 12. klasei nav paralēlklašu, vidējās izglītības izmaksas pieaugs par 5,5%.
Katra skola būs specifiska
Z. Oliņa iesaka skolām izvēles grozus veidot tā, lai tuvāko skolu piedāvājums būtu dažāds un skolēniem būtu vairāk iespēju izvēlēties. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau veikusi skolu aptauju, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus tās grasās piedāvāt. Izrādās, skolas pārsvarā grib specializēties dabaszinātēs un valodās. Piemēram, lielākajās pilsētās visvairāk skolu – 36 – plāno specializēties valodu jomā. Dabaszinātnēs vēlētos specializēties 33 lielo pilsētu skolas. Matemātikā padziļinātos kursus plāno piedāvāt 27 lielo pilsētu skolas.
Pierīgas novados plānots samērā vienmērīgs matemātikas, tehnoloģiju, sociālās un pilsoniskās mācību jomas piedāvājums. Mazāk izglītības iestādes grasās specializēties kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, kā arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Jārēķinās, ka “parastu” skolu vairs nebūs, katras piedāvājums, ņemot vērā, kādus izvēļu grozus tās piedāvās, būs specifisks.
Skolu un pašvaldību attieksme pret nepieciešamību veidot izvēļu grozus ir dažāda. Piemēram, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks sacīja, ka vislabprātāk arī turpmāk novada vidusskolā piedāvātu tikai vienu izvēli. Skolēni, kurus piedāvājums neapmierina, varētu izvēlēties citu skolu. “Divus grozus piedāvāsim tikai tad, ja būs daudz skolēnu. Ja ne, būs viens grozs. Ja valsts mūs tāpēc nefinansēs, maksāsim algas skolotājiem paši,” teica G. Libeks.
IZM vēl nevarēja pateikt, kādas būs sankcijas skolām, kas nepiedāvās vidusskolēniem vismaz divas izvēles. Iespējams, tādā gadījumā skolas nekvalificēsies kvalitātes kritērijiem, ko IZM vēl izstrādā.
Savukārt Rugāju novada vidusskolas direktore Iveta Arelkeviča, kuras vadītajā skolā katrā vidusskolas klasē ir 14 līdz 15 bērnu, saskata, ka divus izvēļu grozus skola noteikti var piedāvāt. “Izstrādāsim trīs vai četrus izvēļu grozus, bet katrai klasei, ņemot vērā skolēnu intereses, būs iespējams apgūt divus grozus.” Samērā nelielās klases grupās dalītas arī iepriekš, kad daļa vidusskolēnu apguva profesionālās ievirzes izglītības programmu.
Pakāpeniska ieviešana sāksies 2020. gadā
Jaunā izglītības satura autori uzsver: apspriežot jauno vidusskolas standartu, notikušas konsultācijas ar skolotājiem, skolu vadītājiem, pašvaldību, augstskolu pārstāvjiem un nozares ekspertiem. Apkopoti vairāk nekā 900 pedagogu viedokļi. Pērn veikta arī vairāk nekā 700 skolēnu vecāku aptauja.
Vecāki norādījuši, ka vidusskolā jābūt iespējai vairāk mācīties to, kas skolēnus interesē.
Vecāki uzsvēra, ka skolēniem nepieciešams apgūt arī praktiskas, tūlītēji dzīvē lietojamas prasmes, kā arī prasmi risināt problēmas, sadarboties, kritiski domāt, patstāvīgi mācīties un plānot savu darbu.
Tā kā Latvijas Universitāšu asociācijas izteica bažas par arvien lielāku skolu specializāciju reģionos, kas varētu novest pie tā, ka ne visur būtu iespēja apgūt matemātikas un dabaszinātņu mācību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, visām vidusskolām izvirzīta prasība skolēna izvēlei noteikti piedāvāt optimālā līmeņa pamatkursus matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Jauno vispārējās vidējās izglītības standartu plānots pakāpeniski ieviest no 2020. gada 1. septembra, kad tas būs jāizmanto 10. klasē. Gadu vēlāk pēc jaunā standarta sāks mācīties arī 11. klasē, bet no 2022. gada 1. septembra – arī 12. klasē.
