Pierādīts: apģērbus apstrādā ar ķīmiskām vielām, kas ietekmē hormonālo sistēmu. Veselīgas alternatīvas 0
Pat kodes neēd
Modes industrija cenšas uzspiest savus noteikumus – apģērbs, kas nopirkts pērn, vairs nav derīgs, jo šāgada sezonas jaunajā kolekcijā dominē cits krāsu salikums, svārku garums vai bikšu platums. Taču pircēji arvien biežāk ne tikai pievērš uzmanību apģērba zīmolam, kvalitātei un cenai, bet arī raugās, lai tas būtu veselīgs un dabai draudzīgs, proti, darināts no dabiskām šķiedrām. Prasīgajiem turklāt svarīgi, lai dabiskās izejvielas būtu audzētas ekoloģiski – bez ķimikālijām vai pārmērīgas ūdens resursu izmantošanas.
Biedrības Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga iesaka pirms apģērba iegādes rūpīgi izpētīt visu informāciju un simbolus, kas atrodami uz ārpusē piekarinātajām etiķetēm un iekšējās vīlēs iešūtajām birkām. Pirmkārt, svarīgi zināt auduma sastāvu, lai saprastu, kādu ietekmi tas varētu atstāt uz veselību, it īpaši, ja apģērbu valkās bērni. Priekšroka, protams, dodama dabiska materiāla – vilnas, kokvilnas, zīda, lina – izstrādājumiem. Otrkārt, jānovērtē, vai kārotā apģērba ražošana nodarījusi ievērojamu kaitējumu videi un vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, vai izejvielu audzēšanā bagātīgi izmantotas ķimikālijas un ūdens, vai ražotnē nepaverdzina darbiniekus, liekot tiem strādāt par grašiem un bez brīvdienām.
Apģērba marķējumā vienmēr tiek norādīts auduma sastāvs. Pirmā ir auduma pamatā izmantotā šķiedra, bet tās, kas pievienotas, lai audums neburzītos vai būtu elastīgs, uzrāda dilstošā secībā. Ja apģērbam ir odere, jābūt informācijai par tās sastāvu, jo, piemēram, kvalitatīvai tīras vilnas žaketei var būt sintētiska odere. Ja rakstīts, ka bikses vai blūze neburzās, tas nozīmē, ka auduma sastāvā ir vismaz 20% sintētiskās šķiedras – poliestera.
Sintētisko šķiedru pasaulei vēl pieskaitāms akrils, poliakrils, neilons, kaprons, likra. Turpretī viskoze, lai gan ir mākslīgā šķiedra, tiek ražota no celulozes, kuras izejviela ir dabiskā koksne.
Lina, zīda, kokvilnas, vilnas un kašmira dabiskās šķiedras apģērbs uzskatāms par veselībai vislabvēlīgāko izvēli, it īpaši, ja tas tieši saskaras ar ādu. Šie materiāli laiž cauri gaisu, ļaujot ādai elpot, labi uzsūc mitrumu, nav alerģiski, taču uzturēšana labā stāvoklī prasīs piepūli, jo burzās, var izbalot saulē vai iegaršoties kodēm.
Sintētiskā un mākslīgā auduma drānas ir izturīgākas un neburzās, var būt arī ūdensnecaurlaidīgas. Kodes parasti tām neiet ne tuvumā. Toties sintētika elektrizējas, sviedrē, var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, kairināt ādu.
“Apģērbu ražošanā ļoti bieži tiek izmantotas sintētiskās šķiedras, kas var būt bīstamas veselībai, piemēram, tūrismam un sportam paredzētajos apģērbos izmanto ūdensnecaurlaidīgus materiālus no šķiedrām, kas ir potenciāli kancerogēnas,” saka Jānis Brizga. It kā nepietiktu ar to, ka audums ir sintētisks, tas tiek arī krāsots un bieži vien vēl papildus apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām. Piemēram, balināšanai izmanto toksiskas vielas – hlorīnu, nātrija hipohlorītu. Organizācija Greenpace aktīvisti kādreiz laboratorijā pārbaudīja piecpadsmit populāru zīmolu apģērbus un apavus. No 78 paraugiem 52 tika konstatētas bīstamas ķīmiskas vielas – nonilfenola etoksilāti, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka hormonālos procesus, spēju radīt bērnus un tiek uzskatīti par kancerogēniem. Lai gan Eiropas Savienībā tās nedrīkst lietot jau vairāk nekā desmit gadu, bet pērn tika aizliegts arī apģērbu imports, kuru ražošanā izmantotas šīs vielas, iegādājoties apģērbu, piemēram, tirgū, der padomāt, kāpēc tas ir tik lēts.
