Videi draudzīgs tramvajs, bet – kā ar kapiem? “LA” zīmē iespējamo maršrutu 10
Iedzīvotāju neizpratni un dažbrīd pat sašutumu izraisījusi “Rīgas satiksmes” (“RS”) iecere jauno Skanstes tramvaja līniju būvēt pa Senču ielu, kas ved caur Lielajiem kapiem. Asas diskusijas raisījuši izteikumi, ka tramvaja līnijas izbūvē plānots nojaukt vienu Lielo kapu kapliču, vienu pieminekli un piemineklim apkārt esošo nožogojumu.
Vakar Rīgas domē par šo tematu norisinājās plaši apmeklēta Nacionālās apvienības rīkota diskusija. Tiesa, neviens “RS” un Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis šo pasākumu neapmeklēja, tāpēc jautājumi palika neatbildēti. Lielākais satraukums ir par iespējamo sarkano līniju pārkāpšanu, jaunās tramvaja līnijas izbūvē skarot Lielo kapu teritoriju. Kā sacīja brīvprātīgo grupas “Lielo kapu draugi” pārstāvis Andris Gobiņš, šajos kapos guldīti apmēram 1500 cilvēku, citos avotos minēti pat 4000: “Viņu visu kapavietas ir apdraudētas. Turklāt tramvajs tādā gadījumā vestu gar pašu Rīgas labākā mēra Džordža Armitsteda kapavietu, gar LU mecenāta Kristapa Morberga, arī Bernharda Dīriķa u. c. slavenu Rīgas cēlāju kapavietām.”
Rīgas domes intereses diskusijā centās aizstāvēt Satiksmes departmenta Starpinstitūciju projektu nodaļas vadītāja Rudīte Reveliņa. Viņa skaidroja, ka tramvaja sliežu izvietojums joprojām nav precīzi zināms, jo vēl nav gatavs tehniskais projekts. To pašu man apstiprināja arī “RS” pārstāvis Viktors Zaķis. Tomēr esot izstrādāti pirmie Senču ielas pārbūves varianti, ar kuriem sabiedrību departaments vēl gan neesot gatavs iepazīstināt. R. Reveliņa sacīja, ka viņa pirmo reizi dzird, ka kāds tramvaja līniju gribētu veidot kapu teritorijā, jo projekta plānos iezīmēta tramvaja kustība tikai Senču ielā, bez kapu skaršanas.
A. Gobiņš norādīja, ka V. Zaķis tomēr izteicies par minētās kapličas un pieminekļa nojaukšanu, ko iespējams noklausīties 13. septembra Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Gobiņš arī pauda izbrīnu, kāpēc neviens nav iedomājies tramvaju būvēt, piemēram, blakus esošajos Pokrova kapos, kuros apbedīti arī sarkanarmieši. “Plānos rakstīts, ka šī ir degradēta vide, kas jāsakopj. Manuprāt, kapos apglabātajiem, kā arī Skanstes rajona pusotram tūkstotim iedzīvotāju, no kuriem liela daļa ir miljonāri un pārvietojas lepnos džipos, tramvaju nevajag. To drīzāk vajag saujiņai miljonāru, kuriem pieder īpašumi Skanstes rajonā, lai celtos viņu īpašumu vērtība,” pauda “Lielo kapu draugu” pārstāvis.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine norādīja, ka tramvaja līnija var būt iespējama vien pa Senču ielu un tā nedrīkst skart nevienu Lielo kapu būvi. “Ar mums sazinājās RD Īpašuma iegādes un perspektīvas attīstības pārvalde, vaicājot par minēto objektu nākotni, ja tie pietuvojas tramvaja trasei. Norādījām, ka nekāda iejaukšanās kapos nav pieļaujama, kas radīja apjukumu un pārsteigumu,” sacīja K. Kukaine. Viņa norādīja, ka būves nav parastas, jo zem tām ir arī apbedījumi, un minēja arī ētiskās normas, kas Rīgas domei un “Rīgas satiksmei” būtu jāņem vērā.
Pašlaik Lielie kapi pieder Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Tās pārstāvis Jānis Viesturs nevēlējās komentēt tramvaja līniju projektu. Viņš atklāja, ka LELB vēlētos, lai kapi nonāktu “RD” īpašumā, par ko abas puses nākotnē varētu arī vienoties. Diskusijas dalībnieki pauda neapmierinātību arī ar LELB – par kapu pašreizējo slikto stāvokli un nevēlēšanos tos kopt, atstājot to vien “Lielo kapu draugu” un citu brīvprātīgo ziņā. J. Viesturs sacīja, ka Lielie kapi ir ļoti lieli un luterāņu baznīcai pietrūkstot resursu, lai kapus uzturētu pienācīgā kārtībā.
Diskusijā tika runāts par paredzētās tramvaja līnijas vides novērtējumu. Visas iesaistītās institūcijas atzīst, ka tramvaja līnija esot labākais no variantiem gan no vides piesārņojuma, gan satiksmes atslogošanas skatpunkta. Tomēr Vides pārraudzības valsts biroja vadītājs Arnolds Lukšēvics norādīja, ka šā gada maijā pieprasītajā izvērtējumā birojs vērtējis tikai trases ietekmi, tai vedot pa Senču ielu, neskarot kapus. Izvērtējumā minēts, ka zem Senču ielas varētu konstatēt kādu apbedījumu, bet tas izvērtējumu nav ietekmējis. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Daina Ozola uzsvēra, ka tramvajs noteikti samazinās emisiju līmeni Rīgā, kā arī, iespējams, tas varētu atslogot Krišjāņa Valdemāra ielu.
