Kulinārie eksperimenti ar sieriem 0
“Kalna Pakalniešos” visbiežāk gatavo mīkstos sierus un Jāņu sieru. Saimniece neslēpj vasaras saulgriežu tradicionālā cienasta recepti: desmit litriem verdoša piena pievieno divus kilogramus biezpiena (tam pirms laišanas katlā jābūt smalki sadrupinātam, izmaltam caur gaļas mašīnu vai izberztam caur sietiņu), atsevišķā katliņā sakuļ olas ar ķimenēm un sāli, pievieno sviestu, mazliet krējuma, tad tajā visā liek biezpiena masu un ar koka karoti pamatīgi maisa. Visgaršīgākais siers iznākot nevis no tikko, bet gan pāris dienu iepriekš gatavota biezpiena. Saimniecībā pienu sarecina ar sūkalām. Kad biezpienu nokāš, sūkalas kādu brīdi patur, lai ieskābst vēl vairāk, un pēc tam pielej verdošajam pienam. – Ir mazliet laikietilpīgāk un ķēpīgāk, bet siers ir maigāks un simtprocentīgi dabisks produkts, – piebilst saimniece.
Pēc viņas pārliecības, labs siers nav ne pārāk ciets, ne mīksts vai graudains. Ir jājūt, kad siera masa pietiekami sakarsēta, – tai jābūt mazliet staipīgai un jāveļas kā kamolam.
Pēdējos trīs gados no saimniecībā ražotajiem produktiem vispieprasītākie ir siera vainadziņi, kurus rotā ar attiecīgajam gadalaikam atbilstīgiem garšaugiem vai ziediem un lapiņām. Vasarā izmanto balto un sarkano āboliņu, smilgas, pelašķu, mārpuķīšu, tauksaknes un raspodiņa ziediņus. Rudenī daudzveidīgi siera vainagu rotājumi atrodami garšaugu un mētru dārziņā, bet ziemā tiek ņemtas talkā ogas un garšaugi – rozmarīns, lavanda u.c., kurus nes pārziemot istabā. Sieram var pievienot arī saldētas ogas.
Lustūzis pārvēršas par tēju zāli
Sadarbojoties ar domubiedriem no Vides veselības saimes, “Kalna Pakalniešos” tapis garšaugu dārziņš “Ave sol” kā atgādinājums par ikvienam nepieciešamo sauli un kādu darbiņu dvēselei. Tajā aug vairāk nekā 20 dažādu mētru (ananasu, aprikožu, apelsīnu, greipfrūtu, ingvera, karameļu, Ēģiptes, Amerikas mētra), četru šķirņu krūzmētras u.c. Jaunus stādiņus lielākoties iegūst, savstarpēji mainoties vai atvedot no ārzemēm. Mētras ļoti stīgo, tāpēc starp stādījumiem izveidotas dēļu barjeras, lai nesajaucas šķirnes. Kad sasniegta robežšķirtne, augus pārstāda.
Tējas parasti vāc sausā un saulainā dienā, kad ziedos vislielākā ēteriskās eļļas koncentrācija. Nogrieztos augus nes uz vasaras mājiņu – lustūzi, kas drīz vien pārvēršas par tēju zāli. Augus plānā kārtiņā izklāj uz grīdas nolikta kartona. Caurvējā tie parasti izžūst ātri, vien pāris reižu jāpagroza. Sakaltētās tējas saimniece glabā papīra tūtās, līdz Ziemassvētkiem cenšoties notraust no stublājiem sausās lapiņas un ziediņus. Pēc Guntas domām, ja augus sasmalcina uzreiz, tie nav tik aromātiski. Citzemju mētras ziemā var izsalt, tāpēc tām uzklāj salmus vai kļavu lapas.
No tējām viņai vislabāk tīk mazā raudenīte, kas vienlaikus ir pasakaina rota puķu dobei un garšaugs ar daudz izteiktāku smaržu un garšu nekā tradicionālā raudene. Nesen no Vācijas atvests daudzgadīgs, veselībai ļoti vērtīgs tītenītis – jiaogulans, ko ārstniecības augu pazinēji iesaukuši par Austrumu žeņšeņu un kas palīdzot organismam cīnīties pat ar vēža šūnām. Gunta to audzē siltumnīcā un profilaktiskos nolūkos katru dienu apēd pa mazai lapiņai. Mazajā dārziņā aug arī pūķgalves – labākās zāles pret dažādām aknu kaitēm.
Garšaugi, bez kuriem saimniece nespēj iedomāties ikdienu, ir baziliks, timiāns un sierāboliņš. Pēdējais karstās un sausās vasarās reizēm vairākas reizes jāpārsēj un izaug mazāks, bet Gunta pretēji citiem to neuzskata par ļoti kaprīzu. Rudenī garšaugus, tāpat kā tējas, izkaltē un neilgi pirms pievienošanas ēdienam samaļ kafijas dzirnaviņās.
Siera garšu lieliski uzlabo kaņepes. Vienīgi to apakšējās un augšējās sēklas nogatavojas dažādos laikos, līdz ar to vācot jāievēro zelta vidusceļš. Lai panāktu vēlamo efektu, kaņepes svarīgi pareizi sagrauzdēt – kad tās kļūst viegli spīdīgas un sākas pirmie palēcieni, panna steidzami jānoņem no plīts.
– Virtuvē diezgan daudz lietoju koriandru, tiešās pirkšanas pulciņa ļaudis ļoti iecienījuši sviestu ar koriandru. Šo garšaugu kā aromatizētāju lieku klāt arī sieriem, it īpaši saldajiem, kas bagātināti ar augļiem. Daudzi garšaugu cienītāji šo augu, kas uzmundrina, izmanto arī svaigā veidā, – stāsta augu pazinēja un katras saimnieces garšaugu dārziņam iesaka daudzgadīgo citronu verbenu, kas lieliski uzlabo ēdienu un dzērienu garšu.
Neparastā paraugdobe
Saimniece ļoti lepojas ar savu permakultūras paraugdobi, kas tapusi pēc kāda bioloģisko saimniecību semināra. Nelielais stādījums izveidots dienas laikā, un tādu ierīkot spēj katrs. Smiltīs ievelk gliemeža kontūru, dobes malas norobežo ar skuju koku sētiņu (priekšpusē zemāku, tālāk aizvien augstāku), apakšā ieklāj kartonu, lai augus pasargātu no ūdens noplūdes, tad ieber augsni, un mājiņa gatava uzņemt iemītniekus. Guntai tie ir dažādi savstarpēji saderīgi garšaugi, kas visbiežāk nepieciešami, skrienot no pagraba uz virtuvi, – lavanda, pētersīļi, dilles, timiāns, majorāns, rozmarīns, citronu verbena, ziemas rozmarīns, plūškociņš, suvenīrs no Itālijas – lauru kociņš, pēdējais jaunieguvums no Vācijas – pimpinelle – pagaidām vēl ir mazs, bet būs lielisks salātaugs.
Augstāk stāda tos, kam vairāk nepieciešama saulīte, zemāk priekšpusē – mazākos un gaismas prasību ziņā pieticīgākos.
