Spēks slēpjas dažādībā 0
“Kalna Pakalnieši” auguši un pilnveidojušies lēni un pakāpeniski. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu izbūvēts vienīgi ceļš līdz mājām un izrakta aka. Kādreiz varenā, bet padomju laikā stipri nolaistā lielsaimniecība atjaunota, neņemot kredītus un rūpīgi apdomājot katru nākamo soli, līdz ar to izpalikušas lielas krīzes.
Mājas saimniece pēc profesijas ir mūzikas skolotāja, taču nu jau vairākus gadus lielākā daļa laika paiet, sienot sieru, cepot maizi un uzņemot viesus. Saražotie pārtikas produkti katru pirmdienu tiek nodoti tiešās pirkšanas punktu pārstāvjiem, kuri tos nogādā Rīgā. Guntas sirdslieta ir mētru un garšaugu dārziņš. Vedekla Jana strādā jauniešu iniciatīvu centrā Rēveļu pamatskolā, bet dēli Gatis un Auseklis ir galvenie vīru darbu veicēji saimniecībā.
Saimniece ļoti lepojas ar divus hektārus lielo ozolāju – to stādīt Dainu tēva dzimšanas dienā palīdzējuši vietējie mazpulki, bet zīles sūtījuši ļaudis no visas Latvijas. Mazie kociņi prasījuši daudz rūpju, stādījumu ik pa laikam nācies atjaunot. Sākumā tos apdraudējušas peles un žurkas, vēlāk – stirnas un bebri. Taču saimnieki nekurnēdami dara visu iespējamo, lai saglabātu šo naudas izteiksmē nenovērtējamo dāvanu nākamajām paaudzēm.
Būdami zaļā dzīvesveida piekritēji, Kalniņi nekad nav vēlējušies kļūt par lielražotājiem. Viņu galvenā vērtība ir ekoloģiski tīri, augstas kvalitātes bioloģiskie produkti, kura pamatā – roku darbs. Gunta senās prasmes mantojusi no mammas.
Maizes cepšanas gudrības
Rudzu maize tiek gatavota no ierauga. – To nedrīkst pazaudēt. Reiz vedekla nejauši izcepa visu mīklu, un pagāja mēnesis, līdz izdevās atjaunot mūsu mājas maizītei raksturīgo garšu. Ieraugu aizņēmos no “Ķelmēniem” un viena maizes cepēja Gulbenē, liku lietā mammītes gudrības, bet uzreiz neizdevās tikt pie tādas pašas maizītes kā agrāk. Mamma ieraugam lika klāt upeņu zariņu, sīpola un formas rudzu maizes šķēlīti.
Sens ticējums vēsta – lai mīkla labāk rūgtu, saimniecei jābūt dusmīgai. Guntai svarīgāk šķiet izdarīt visu, kā teikts receptē, un pareizi izkurināt krāsni. Ja tā par karstu, kukulīši apdeg, bet, ja siltuma par maz, maizīte saplaisā. Cepēja kukulīša augšpusē iespiež krustiņu, bet sānos – strīpiņas. Tā darīja viņas mamma un vecāmamma. Vēl saimniecei mīļa zīme ir Jumis.
No maizes garoziņām viņa gatavo kvasu: garozas izkaltē, nedaudz apgrauzdē, uzlej karstu ūdeni un, kad tas uzņēmis maizes garšu, nolej un visam vēlreiz uzlej karstu ūdeni. Desmit litriem dzēriena pievieno aptuveni trīs litrus ābolu sulas, cukuru, raugu un uzmana, lai nepārrūgst. Kad kvass gatavs, to pirms dzeršanas strauji atdzesē.
