VID vadītāju meklēs “troika” 1
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu meklējumos mēnesis jau apkārt, taču vispiemērotāko nav izdevies atrast. Tikko vērtēšanas komisija izbrāķējusi arī no vienpadsmit pirmās kārtas pretendentiem atlasītos četrus kandidātus. Valsts kancelejas direktors un VID ģenerāldirektora vērtēšanas komisijas vadītājs Mārtiņš Krieviņš skaidro, ka komisijai neviens neesot licies piemērots vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, šaubas bijušas par kandidātu personāla vadības prasmēm. Jo jāņem vērā, ka VID strādā ap 4000 darbinieku un ka pār vairākām VID amatpersonām krīt aizdomu ēna par kukuļņemšanu un piedalīšanos nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanā.
M. Krieviņš noliedz, ka kandidātus komisija būtu “izšūpojusi” kādu politisku motīvu dēļ. Ka VID vadītāja krēslā varētu iesēsties kāda politiski pietuvināta persona, to publiski noliedz arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. “Protams, ka netiks ielikts savs cilvēks. Pēc prakses savi cilvēki jau sen būtu ielikti,” tā vakar uz žurnālistu jautājumu atbildēja M. Kučinskis.
Turpmākajās divās nedēļās piemērotāko cilvēku VID vadītāja amatam meklēšot bez konkursa no valsts pārvaldē strādājošajiem augstāko amatu ierēdņiem. Kurām valsts pārvaldē strādājošajām amatpersonām varētu piedāvāt VID ģenerāldirektora krēslu, par to vispirms trijatā apspriedīšoties Ministru prezidents Māris Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors M. Krieviņš.
Finanšu ministre jau paudusi, ka viņai esot padomā vairāki kandidāti, kuri varētu būt piemēroti VID vadītāja amatam. “Man ir padomā augstākās ierēdniecības loks, ko vēlos uzrunāt,” aģentūrai LETA pavēstījusi D. Reizniece-Ozola. Taujāta, vai ar augstākās ierēdniecības amatiem domāti valsts sekretāri un valsts iestāžu vadītāji, ministre atbildējusi, ka pamatā pretendenti tiks meklēti starp šiem cilvēkiem. Tomēr pašlaik esot pāragri minēt konkrētas personas un sašaurināt iespējamo kandidātu loku.
Gaišākie prāti neraujas
Nesekmīgi rīkotā konkursa iznākums liecina, ka nav pārāk daudz tādu, kuri vēlas šo amatu. To apstiprina arī viens no vērtēšanas komisijas darbā pieaicinātajiem novērotājiem – biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktors Jānis Volberts: “Pēc piedalīšanās divās vērtēšanas komisijas sēdēs un iepazīšanās ar amata pretendentiem radās iespaids, ka paši gaišākie prāti nemaz tā neraujas uz šo amatu. Jo viņi ļoti labi apzinās, kādu atbildību šis amats uzliek. Starp tiem, kuri bija pieteikušies pirmajā kārtā, bija ļaudis, kuri, piemēram, pārstāv veselības un izglītības nozari un pašlaik strādā privātajā sektorā. Tomēr arī man radās šaubas, vai ar viņu pieredzi un zināšanām pietiek, lai vadītu VID. Tāpat pārsteidza tas, ka lielākā daļa pretendentu nebija iesnieguši komisijai visus vajadzīgos dokumentus, piemēram, daudziem trūka CV vai citu dokumentu. Tāpēc vērtēšanas komisijai neko nevaru pārmest.” Izbrāķēto kandidātu vārdus uzrunātie nenosauc.
Cita vērtēšanas komisijas darbā uzaicinātā novērotāja – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa atzīst: “Arī es būtu noraidījusi pieteikušos pretendentus. Neviens no tiem man neradīja pārliecību, ka būtu piemērots, lai spētu vadīt tik lielu un svarīgu valsts pārvaldes iestādi.”
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš vērtē: “Saskatu divus faktorus, kas varētu izskaidrot, kāpēc konkurss beidzies bez rezultāta. Viens – šī un līdzīgu amatu tēls, kas saistīts ar bažām par politisku ietekmēšanu, ja atceramies Ināras Pētersones kundzes aiziešanu. Izskanēja, ka tas noticis vai nu tieša politiska spiediena, vai politiska atbalsta trūkuma dēļ. Neatkarīgi no tā, kā realitātē ir bijis, augsta līmeņa profesionāļi varētu nevēlēties pretendēt uz amatu, kur ar dažādiem spiedieniem jārēķinās. Otrs – atalgojuma jautājums, ko Latvijas situācijā grūti atrisināt. No vienas puses, jā, augsta līmeņa vadītājam pašreizējais atalgojums varētu šķist zems, no otras puses, ja vienu amatu konkrētā iestādē izceļam un īpaši paaugstinām atalgojumu, tas varētu radīt netaisnības sajūtu citos darbiniekos.”
Alga par mazu
Vaicāts, vai jaunajam VID vadītājam varētu nodrošināt lielāku algu nekā patlaban, premjers Kučinskis atzinis, ka nesola jaunajam VID vadītājam nodrošināt tādu algu, kāda ir Igaunijas VID vadītājam, kurš saņem aptuveni 5900 eiro mēnesī un dažādas papildu piemaksas.
“VID vadītāja atalgojums ir nepietiekams, lai pārvilinātu uz šo amatu kādu no privātā sektora. Tiesa, patlaban VID nepastāv motivācijas sistēma, tomēr tāda iestādes reorganizācijas laikā tiks izveidota, lai uz VID iekšējo resursu rēķina varētu mainīt atalgojuma un motivācijas sistēmu,” skaidroja Kučinskis.
Līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atalgojums pirms nodokļu nomaksas bija 2441 eiro mēnesī.
UZZIŅA
VID ģenerāldirektora vērtēšanas komisiju pārstāv komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs.
Pretendentiem uz VID vadītāja amatu tiek prasīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās, ne mazāk kā triju gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem un vēlama darba pieredze valsts pārvaldē. Tāpat tiek ņemtas vērā zināšanas un izpratne par VID darbību, valsts pārvaldes darbību, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.
