12
Kurus atlaidīsiet pirmos? Varbūt pensijas vecumu sasniegušos?
Nē, tie ir pavisam citi kritēriji. Vispirms sāksim ar to, ka mēģināsim izbeigt to nelāgo praksi valsts pārvaldē ar nesaprotami ilgu vakanču turēšanu. Pēdējos gados VID ir ļoti centies attīstīt e-pakalpojumus, pašlaik ir daudz tādu procedūru un pakalpojumu, kuros nepieciešams ievērojami mazāks darbinieku skaits.
Vai darbinieku skaita samazināšana ļaus palielināt atalgojumu tiem darbiniekiem, kuri turpinās darbu VID?
Jā, šo samazinājumu varēsim izmantot atalgojuma palielināšanai visās stratēģiskajās pozīcijās. Šis algu fonda ietaupījums netiks atņemts.
Kas ir tās stratēģiskās pozīcijas, kurām būs algu pielikumi?
Tās būs zināmas, tiklīdz būs sagatavoti VID darbības stratēģiskie virzieni nākamajiem trim gadiem. Tā kā viens no uzdevumiem ir turpināt VID pakalpojumu digitalizāciju, viena no stratēģiskajām pozīcijām ir IT departaments.
Vai bez pieminētās štatu samazināšanas notiek arī VID pārvalžu vadītāju rotācijas jeb pārcelšanas citos amatos?
Rotācija nevar būt kā soda mērs. Ja darbinieks ir negodīgs, tad viņš nevar turpināt darbu. Bet rotācija var būt labs līdzeklis, kā prasmīgs un pieredzējis darbinieks, pārcelts citā amata vietā, varētu ar svaigu aci novērtēt trūkumus un ātrāk tos novērst. Jā, mums ir arī tādi piemēri. Pēc pārcelšanas citā darbā darbinieki ir ļoti labi sevi parādījuši.
Protams, sāpīgais punkts ir Finanšu policijas un Muitas policijas pārvalžu apvienošana. Bet par to jālemj Saeimai.
Kā būs ar iekšējas drošības dienestu?
Tas pašlaik ir Finanšu policijas pārvaldes sastāvā. Tiklīdz Saeimā izlems – notiks vai nenotiks šo pārvalžu apvienošana, būs skaidrs, kam būs pakļauts arī šis dienests. Bet jau pašlaik skaidrs, ka šis dienests nepaliks Finanšu policijas pārvaldes sastāvā, jo tas var būt cēlonis interešu konfliktiem.
Kam šis dienests tiks pakļauts?
Pašlaik tas nav izlemts. Par to ir trīs viedokļi – tiešā finanšu ministres pakļautībā, KNAB pakļautībā vai manā. Līdz šim Finanšu ministrijā valda uzskats, ka tas būtu ministrijai neraksturīgs pienākums. Man pašai liekas, ka loģiski to būtu nodot KNAB vai kādu citu drošības struktūrvienību pakļautībā.
Vienā pakā ar nākamā gada budžetu Saeima pieņēma grozījumus vairāk nekā 50 likumos, citstarp piešķirot VID tiesības slēgt nodokļu nemaksātāju mājas lapas. Vai jau zināms, kuru firmu mājas lapas slēgsiet un kā tas notiks?
VID ietvaros ir izveidota e-komercijas uzraudzības nodaļa. Šī uzraudzība, kas tiks sākta no jaunā gada, prasīs īpašas zināšanas, speciālu datorprogrammu izmantošanu. Tas ir jauns pasākums, kurš tiks īstenots pakāpeniski, sākumā vēršoties pret nereģistrēto uzņēmējdarbību.
Vai gribat teikt, ka VID nav datu par to, ka interneta veikali nemaksā nodokļus? Kad runāja par kases aparātu maiņu, tad no VID nāca ziņa par milzīgu anulēto čeku skaitu. Bet tagad sakāt, ka uzraudzību vēl tikai sāksiet no nākamā gada… Vai tad tā problēma nav sen pazīstama?
Jā, bet ar reģistrētajiem uzņēmumiem jau tiek strādāts, VID tos uzrauga.
To mājas lapas nebūs jāslēdz?
Cerams, nebūs. Paplašinātās uzraudzības ietvaros vispirms pievērsīsimies nereģistrētajām firmām un internetā to izvietotajām vietnēm.
Konkrēts gadījums par lauku uzņēmumu. Tā īpašnieks sestdienā veikalā iegādājies uzņēmējdarbībai nepieciešamās preces, grāmatvedībā iesniedza čekus, bet pēc tam VID viņu sodīja ar 50 eiro naudas sodu par grāmatvedības datu sagrozīšanu, jo pirkums nav veikts darba dienā un sestdienā uzņēmējs nav noformēts darbā. Vai to var uzlūkot par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu?
Nē, tā nebūs tā auditorija, kurai pievērsīsimies turpmāk, apkarojot ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu. Kā jau sacīju, uzsvaru turpmāk liksim uz konsultācijām, nevis represijām par šādiem sīkiem pārkāpumiem. Mēs savus spēkus tērēsim, vēršoties pret lielajiem nodokļu nemaksātājiem, aplokšņu algām, PVN izkrāpējiem. Šiem pasākumiem būs lielāka jēga un lielāka atdeve. Tas laiks, kad VID darba efektivitāti mērīja ar nodokļu inspektoru veikto pārbaužu skaitu, ir pagājis. Vismaz divas trešdaļas pārbaužu tiks veiktas tur, kur pārkāpumu vai aizdomas par to uzrādīs datorsistēma. Un, kā jau minēju, pārbaudes balstīsim uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem kāda uzņēmuma darbībā.
UZZIŅA
Ilze Cīrule
• Beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti. 2003. gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.
• No 1993. līdz 2005. gadam strādājusi dažādos amatos apdrošināšanas sabiedrībā “Balta”, no 2006. gada – “Parekss apdrošināšanas sabiedrībā”, vēlāk un līdz šā gada septembrim apdrošināšanas sabiedrībā “Gjensidige Baltic” par finanšu nodaļas vadītāju.
• Ģimene Dzīvo Ozolnieku novada Cenu pagastā. Ģimenē ir divi jau pieauguši bērni. Agrāk aizrāvusies ar orientēšanos sportu, priekšroku dod tenisam.
