12
Ko turpmāk darīsiet, lai novērstu pārpratumus ar pieminētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu, pārdodot nekustamu īpašumu?
Jāpanāk operatīva datu apmaiņa starp VID un zvērinātiem notāriem un zemesgrāmatu tiesnešiem. No juridisko personu puses pārmetumi ir par to, ka no VID nāk atkārtotas pārbaudes. Pirmajā reizē ir viens pārbaudītājs, bet otrajā jau pavisam cits, kurš vēlreiz pārbauda to pašu, ko pirmais jau ir pārbaudījis. Lai to novērstu, būtu jāizveido klientu elektroniskās lietas – tā, lai pilnīgi visi ar konkrētajiem uzņēmumiem saistītie dokumenti būtu redzami ikvienam mūsu darbiniekam.
Vēl daudz jautājumu ir saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksām. Parasti vislielākais risks saistīts ir tajos gadījumos, kad, visticamāk, kāds no darījumu ķēdes dalībniekiem nav iemaksājis šo nodokli budžetā. Savukārt cits, kas ir šīs ķēdes galā, vēlas, lai viņam to atmaksā. Skaidrs, ka mūsu pienākums ir pārbaudīt šīs ķēdes dalībniekus, noskaidrojot, kurš ir un kurš nav zinājis par šiem darījumiem.
Par konsultācijām runājot, no mūsu lasītājiem bieži saņemam sūdzības par to, ka VID soda bez brīdinājuma un ka paziņojumos par nodokļu maksājumiem uz vairākām lapām ierēdnieciski smagā valodā gan ir uzskaitīti likumu punkti un paragrāfi. Bet cilvēkam netop skaidrs, kad nodoklis jāmaksā un kad nav jāmaksā.
Tā kā savulaik strādāju finanšu sfērā, arī es esmu lasījusi šādus VID ierēdņu rakstītos dokumentus. Un, jāatzīst, tie ir ļoti tehniskā valodā uzrakstīti, no kuriem cilvēkam patiešām netop skaidrs, kādi ir viņa pienākumi. Tā ir ļoti liela problēma. Tas varētu būt viens no maniem galvenajiem uzdevumiem – lai tas, ko raksta VID, saņēmējam ir izlasāms un saprotams.
Līdz šim VID savā mājas lapā uzcītīgi publicējis sarakstu ar lielākajiem nodokļu parādniekiem. Ik gadu tajā lasām vienus uz tos pašus uzvārdus un firmu nosaukumus. Kā ar tiem vienreiz tikt galā?
Lielākā daļa no šiem parādiem vairs nav un nekad nebūs atgūstami. Viena daļa šo parādu radās pirms krīzes, parādos nogrimušie uzņēmumi jau sen ir likvidēti. Tāpēc šis saraksts ir novecojis, sabiedrībai tas vairs neko nedod. Esam pārrunājuši un vēlamies publicēt aktuālo nodokļu parādnieku sarakstu, kur katram uzņēmējam būtu iespēja pārbaudīt savus potenciālos darījumu partnerus.
Kā vispār nonāk līdz šādiem miljonos mērāmiem parādiem? Vai tad ar banku uzraudzības sistēmām, tāpat VID samērā attīstīto digitālo uzraudzību nav iespējams laikus “izķert” gan parādniekus, gan parādu rašanos?
To, iespējams, var ātrāk. Tā būtu rūpīgāka uzraudzība, reģistrējot jaunu uzņēmumu. Negaidot ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas brīdi, jaunajos uzņēmumos rūpīgāk pārbaudīt pirmos veiktos darījumus, lai pārliecinātos, ka tie patiešām ir reāli notikuši. Pašlaik diemžēl ir tā, ka nereti tiek nodibināts uzņēmums, kuram cauri tiek izplūdināta milzu summa. Bet, pienākot deklarēšanas laikam, uzņēmums jau likvidējies. Detaļas gan vēl neatklāšu, bet VID plāno ieviest vēl citus paņēmienus, kā tiks īstenota šī uzraudzība.
Otrs pasākums – ciešāka sadarbība ar bankām, laikus atklājot uzņēmumu apgrozījumam neraksturīgas summas un darījumus ar tām. Gan jāatzīst, ka izķert visus nodokļu nemaksātājus un parādu veidošanos viens pats VID nekad nespēs, ja talkā nenāks arī citas valsts pārvaldes iestādes.
Te piebildīšu, ka pēdējā laikā VID ļoti daudz palīdz iedzīvotāji, ziņodami gan par nodokļu nemaksātājiem, gan par aploksnēs maksātajām algām, gan par aizdomīgiem darījumiem.
Kādus uzdevumus pēc sarunām ar jums devusi finanšu ministre – papildus tiem, kurus esat iezīmējusi sev pati?
Pēc sarunām ar ministri tie visi kļuvuši daudz konkrētāki. Ja pirms tam man bija skaidrs, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošanā liela loma ir un būs VID, tad tagad šie darba uzdevumi ir ar konkrētiem izpildes termiņiem un par izpildi atbildīgām personām.
Viena no pirmajām lietām, par ko esam vienojušās, – mēģināt mainīt sabiedrības attieksmi pret VID. Šai nolūkā būtu jāpanāk, ka VID ne tikai informē iedzīvotājus, bet arī pastāvīgi konsultē par normatīvo aktu piemērošanu. Nevis izdara izvēli viņu vietā, bet pastāsta, kādas būs sekas dažādās situācijās. Pieļauju, ka to panākt nemaz nebūs tik vienkārši, ņemot vērā, ka līdz šim VID “filozofija” bijusi pavisam cita.
Pēc novembrī Saeimā kopā ar valsts budžetu pieņemtajiem grozījumiem vairāk nekā 50 likumos mums ir apzināta virkne no nākamā gada 1. janvāra īstenojamu pasākumu. Piemēram, minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sakarā raudzīsim, kāds ir pats labākais veids, kā par to paziņot saviem klientiem. Konsultāciju tālrunis, informācijas VID mājas lapā, informācijas izsūtīšana visiem elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājiem.
Saimnieciskā darba veicēji, piemēram, kuri pašlaik pin Adventes vainagus vai uz Ziemassvētkiem cep piparkūkas un kuri maksā šo nodokli, jau teic, ka janvārī un februārī viņiem nekādu ienākumu nebūs. Bet nodoklis būs jāmaksā. No kā maksās?
Jā, arī mani daļēji pārsteidz, ka visu laiku netika pievērsta uzmanība šiem jau pirms gada pieņemtajiem likuma grozījumiem. Par šīm izmaiņām likumdevējs varēja apspriesties ar viņiem krietni agrāk, atrodot vēl kādus citus risinājumus.
Vai notiks VID darbinieku skaita samazināšana?
Tā jau notiek. Līdz šā gada beigām darbinieku skaits samazināsies par 300 štata vietām. Līdz nākamā gada vidum samazinājums būs kopumā par 500 štata vietām.
