VID sola konsultēt, nevis represēt. Saruna ar ģenerāldirektori Ilzi Cīruli 12
Autori: Ivars Bušmanis, Zigfrīds Dzedulis
Ar ko “jaunā slota” sāks, lai beigtu nervozitāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšienē un labotu tā tēlu ārpusē? VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli izjautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
Kāds jums, savulaik arhitektūru studējušai, ir iespaids par Talejas ielas ēku, kur tagad ir jūsu jaunā darba vieta?
Līdz šim šajā ēkā esmu bijusi kā kliente un arī tad tikai vienu reizi. Tas bija ziemā, ārā bija satumsis, un no tramvaja pieturas ejot pa gājēju iemīto taciņu pāri lielajam klajumam, neviļus nodomāju, vai būvētāji nevarēja padomāt par labāku gājējiem domātu celiņu.
Man grūti spriest, kāda bijusi šīs celtnes pasūtītāja un arhitekta ideja. Bet šķiet, ka tās arhitektoniskais veidols nodarījis pāri šīs valsts iestādes tēlam. Ar šiem šaurajiem lodziņiem tā man vairāk asociējas ar policijas vai kādu izmeklēšanas iestāžu ēku. Ja gribam sevi pasniegt klientiem kā ļoti draudzīgu un pretimnākošu valsts iestādi, tad, man šķiet, – ēkas tēls tam mazliet traucē. Klāt nāk arī tās celtniecības gaitā radītās nepilnības, kurām tagad pievēršam pastiprinātu uzmanību. Piemēram, tie akmeņi, kas krīt no nama jumta, vai tās stikla durvis, kuras caurvēja iespaidā jau trīsreiz sašķīdušas smalkās drumstalās.
Protams, telpu plānojums ir pietiekami mūsdienīgs. Darbinieki nesēž katrs savā mazā kabinetā, telpas ir pietiekami plašas un labiekārtotas.
Vai finanšu ministres izvēle ieņemt šo atbildīgo amatu jums bija negaidīta?
Jāatzīst, diezgan negaidīta. Likās, ka Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietniekam Andrim Ņikitinam un auditorfirmas “Deloitte Latvia” nodokļu plānošanas speciālistam Kasparam Rumbam uz šo amatu bija stiprākas pozīcijas nekā man. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kas pārstāv uzņēmējus, iestājās par Kasparu. Zinot to, kāda ietekme lēmumu pieņemšanā ir sociālajiem partneriem, tostarp šai uzņēmēju organizācijai, man šķita, ka izvēlēsies viņu. Ar Andri Ņikitinu savulaik esam bijuši darbabiedri, tāpēc par viņa spējām vadīt VID man nebija nekādu šaubu. Tagad jāsecina, ka zvaigžņu stāvoklis man bijis labvēlīgs.
VID vadītājas amatā esat kopš 8. novembra. Ko esat paguvusi paveikt šajā īsajā laikā?
Aizvadītajās 12 darba dienās (intervija ar VID ģenerāldirektori redakcijā notika 30. novembrī. – Red. piez.) esmu sākusi iepazīties ar iestādes darba organizāciju. Šajās dienās man bijušas daudzas tikšanās gan ar VID departamentu vadītājiem, gan ar sociālajiem partneriem, gan ar klientiem, kuri lūguši tikšanos ar mani personīgi. Šīs tikšanās man ir sevišķi svarīgas. Tā var labāk saprast, kuras ir galvenās lietas, kas izraisa neapmierinātību, un ko šai ziņā VID varētu labot.
Kuras ir tās galvenās?
Kā no sarunām ar klientiem esmu izsecinājusi, viņiem ļoti svarīgs ir apkalpošanas ātrums. Tas nozīmē, ka jāturpina mūsu sniegto pakalpojumu digitalizācija, maksimāli izvairoties no roku darba.
Viens no secinājumiem citstarp ir par iedzīvotāju pienākumu maksāt 15% iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārdodot nekustamu īpašumu. Diemžēl bieži atklājas, ka par šo pienākumu iedzīvotāji nav laikus informēti. Iznākumā viņiem jāmaksā papildus par maksājuma kavējumu. Ļaudis mums pārmet, ka pārkāpumi tiek atklāti pārāk vēlu, kad jau ir sakrājusies arī soda naudas summa.
