VID prognoze: Aromatizētāju aizliegums var radīt lielus izaicinājumus un riskus 0
No 2025. gada 1. janvāra Latvijā būs aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tos, kas rada tabakas smaržu vai garšu.
2024. gada 6. novembrī Prof. Dr. rer. pol. Arņa Saukas veiktā pētījuma “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2022–2024”prezentācijā, VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe prezentēja VID datus par legālo beztabakas nikotīna produktu nozari. Prezentācijas ieraksts ir pieejams šeit.
Baiba Šmite-Roķe uzsvēra, ka VID jau kopš 2016. gada strādā pie konkrētās nozares regulējuma,pakāpeniski piemērojot akcīzes nodokli dažādiem beztabakas nikotīna produktiem un nosakot stingrākus kontroles pasākumus. Tādējādi ir izdevies radīt stabilu, regulētu un kontrolējamu tirgu,kas ir drošāks patērētājiem. Arī nozare ir aicinājusi noteikt stingras prasības un norādījusi, ka regulēts un kontrolēts tirgus ir labāks, nekā cīņa ar nelegālo tirgu.
“Akcīzes marķējums ir atpazīstamības zīme. Cilvēks redz, ne tikai to, ka par šo produktu ir samaksāts nodoklis, bet arī to, ka šis produkts ir reģistrēts Veselības inspekcijā EU-CEG datubāzē, kas apliecina, ka šie produkti ir legāli,” norādīja Baiba Šmite-Roķe.
Pēdējos gados Latvijā ir notikušas būtiskas izmaiņas sabiedrības smēķēšanas paradumos, jo alternatīvie produkti, piemēram, e-cigaretes un citi tabakas aizstājējprodukti, ir mazinājuši tradicionālo cigarešu tirgus daļu. Saskaņā ar VID datiem, iepriekš 97% no smēķējamo produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem nāca no tradicionālajām cigaretēm, bet šobrīd to īpatsvars samazinājies līdz 85%.
“Ja mēs iejaucamies tirgus daļā, kurā ir šie alternatīvie produkti, rodas jautājums – vai cilvēki, kuritos lieto, vispār atmetīs smēķēšanu, vai atgriezīsies pie klasiskajiem tabakas izstrādājumiem?”viņa jautā.
Aromatizētāju aizliegums, kas stāsies spēkā 2025. gadā, varētu radīt ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu. Pēc VID sniegtajiem datiem, aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktu apriti, 2023. gadā sasniedza aptuveni 14 miljonus eiro, un šobrīd prognoze liecina, ka, aizliedzot aromātvielas, 2025. gadā valsts budžetā neienāks 7,5 miljoni eiro no e-cigaretēm un tā sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem), un 2,8 miljoni no tabakas aizstājējproduktiem.
“Te pat nav runa par cilvēku nodokļu maksāšanas morāli. Te nav runa par to, ka mēs gribam visidzīvot ilgi un laimīgi un veselīgi. Šeit ir runa par atkarību. Un, ja atkarīgajiem liedz iegādāties produktu legāli, bet turpat ir ļoti ērti pieejams nelegālais tirgus, kas 25-27% apmērā pastāv jaušobrīd, tad rodas bažas, ka patērētāji turp dosies.” pauž VID ģenerāldirektore.
Muitas dienesti aktīvi seko līdzi nelegālo beztabakas nikotīna produktu importam un apritei.Tomēr, kā uzsver VID, nelegālā tirgus kontrole kļūst arvien sarežģītāka, ņemot vērā Eiropas Savienības brīvo preču kustību un tiešsaistes tirdzniecību, īpaši sociālo tīklu grupās.
“Mēs kontrolējam Eiropas Savienības ārējo robežu, tā ir Krievija, Baltkrievija un citas trešās valstis, ja preces tiek sūtītas pa pastu. Mēs nevaram nodrošināt muitas kontroli uz Eiropas2Savienības iekšējām robežām. Arī katrā pasta nodaļā mēs nevaram pārbaudīt paciņas, ko saņem no Lietuvas, Igaunijas vai citām ES valstīm. Mēs esam aizlieguši tiešsaistes tirdzniecību, bloķējuši mājaslapas, bet galvenokārt tirdzniecība masveidā notiek sociālajos tīklos, ko valstī ir grūti kontrolēt, jo pārdevēju identificēt praktiski nav iespējams.” viņa skaidroja.
Lietuvas un Igaunijas pieredze jau šobrīd skaidri parāda, ka nelegālais tirgus sociālajos medijos plaukst un zeļ, aizliegums tiek apiets dažādos veidos, un to praktiski nav iespējams kontrolēt. Lai izvairītos no aizliegumiem, uzņēmumi reģistrē internetveikalus citās Eiropas Savienības valstīs,tirgo sastāvdaļas atsevišķi un izdomā vēl citas radošas pieejas.
Latvijā pēc pusotra mēneša stājas spēkā aizliegums, un VID ģenerāldirektore atzīst, ka mums būtu bijusi jāņem vērā kaimiņvalstu pieredze, jo ir skaidri redzams, ka regulēts, kontrolēts tirgus ir daudz drošāks, tas ir pārredzams no valsts puses, ir iespējams runāt ar nozari. No 2025. gada1. janvāra šie produkti VID nebūs redzami.
“Mums būs mazāk darba, bet cilvēki, kas lieto šos produktus – ne visi spēs atmest, ne visi varbūt uzreiz izmantos nelegālā tirgus iespējas, bet viņiem būs nepieciešamība pēc nikotīna uzņemšanas veida. Jā, mums ir jādomā par sabiedrības veselību, bet mēs saredzam, ka šādi ierobežojumi var radīt lielu risku.” rezumē Baiba Šmite-Roķe.
