VID piesaka karu autoservisiem 9
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nelegāli strādājošos autoapkopes uzņēmumus un kaktu autoatslēdzniekus pašiem aprēķināt un samaksāt valstij nodokļus, reģistrēt saimniecisko darbību, deklarēt naudas ieņēmumus, strādnieku skaitu un viņiem aprēķinātās algas pilnā apmērā.
Godīgas dzīves sākšanai uzņēmējiem doti divi šīs vasaras mēneši. Kā skaidro VID, viņiem tā būšot pēdējā iespēja pašiem labprātīgi novērst kļūdas un pārkāpumus saimnieciskajā darbībā. Bet ar nepaklausīgajiem jau šoruden sākšoties citas sarunas.
Nozare – liels perēklis
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst, ka automobiļu apkopes un remonta nozare ir viena no ēnu ekonomikas lielākajiem perēkļiem. Nozarē strādājošo deklarētie nodokļu maksājumi ir aizdomīgi mazi, krietni mazāki, nekā tiem vajadzētu būt, spriežot pēc šī uzņēmējdarbības veida ekonomiskās būtības. Tas liecina, ka uzņēmumos slēpj patiesos ienākumus, darbinieku skaitu un algas maksā aploksnēs.
Aizdomas par patieso ienākumu slēpšanu VID rodas tāpēc, ka pārāk mazas šķiet uzņēmumu maksātās pievienotās vērtības nodokļa summas, savukārt izdevumu daļa tiek mākslīgi palielināta. Pēc automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu gada pārskatiem spriežot, lielākā daļa uzņēmumu darbojas ar zaudējumiem, turklāt vairākus gadus pēc kārtas.
Par algu maksāšanu aploksnēs liecina tas, ka oficiāli reģistrētie algu apmēri nozarē strādājošajiem ir smieklīgi mazi. Piemēram, 2014. gada martā vidējā mēneša darba samaksa nozarē bija 324 eiro – vairāk nekā uz pusi mazāka par vidējo darba samaksu valstī. Aizdomīgi mazas ir arī oficiāli uzrādītās nozarē nodarbināto stundas tarifa likmes. Pēc VID datiem, autoatslēdznieka vidējā stundas tarifa likme ir 2,60 eiro, bet vismazākā stundas tarifa likme nepārsniedz 85 centus. Tajos uzņēmumos, kur pērn vidējā mēneša darba samaksa pārsniedza valstī vidējo darba samaksu, autoatslēdznieka profesijas vidējā stundas tarifa likme ir 5,60 eiro. Liels ir arī nepilnu darba laiku nodarbināto darbinieku īpatsvars, vairākos uzņēmumos visi pamatprofesijās nodarbinātie oficiāli strādā tikai nepilnu darba laiku.
Kas draud rudenī
VID sola vispirms sākt ar preventīviem pasākumiem, proti, vēlreiz aizrādīt uzņēmumiem uz to pieļautajiem pārkāpumiem, prasot paskaidrojumus un aicinot izlabot ieņēmumu deklarācijās pieļautās kļūdas un samaksāt valstij nodokļus pilnā apmērā.
Ja aizrādījumi nelīdzēs un nekādu uzlabojumu nebūs, tad VID ķersies pie vērienīgām uzņēmumu grāmatvedības pārbaudēm, nesamaksāto nodokļu aprēķiniem un naudas sodiem vainīgajiem, tostarp ne tikai pašiem komersantiem, bet arī komersantu darbībā iesaistītajām fiziskajām personām.
Kā skaidro VID, personai, kas nereģistrējas kā nodokļu maksātāja un neiesniedz nodokļu deklarācijas, VID veic pārbaudi no dienas, kad tas bija jādara, aprēķina un piedzen nodokli, ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu 100% apmērā.
Cita starpā VID aicina arī fiziskas personas legalizēt savu biznesu. Par nereģistrētu saimniecisko darbību var piespriest no 210 līdz 350 eiro lielu naudas sodu. Ja nelīdzēs ne aizrādījumi, ne pārbaudes, tad nepaklausīgos sagaida dažnedažādi saimniecisko darbību ierobežojošie pasākumi.
Godīgie – reta parādība
Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš atzīst – automobiļu apkopes un remonta nozarē nodokļu maksātāji ir reta parādība. “No aptuveni 4000 oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem viņu skaits diezin vai pārsniedz 10 procentus, savukārt 60 līdz 70 procenti nozarē strādājošo slēpj patiesos ienākumus, maksājot mazākus nodokļus, nekā būtu jāmaksā patiesībā, vai nemaksā neko,” saka Ingus Rūtiņš.
Viņaprāt, VID plānotie preventīvie pasākumi varētu ietekmēt galvenokārt tos uzņēmumu vadītājus, kuriem arī līdz šim bijusi izpratne par nodokļu maksāšanas nepieciešamību un bijusi vēlēšanās to darīt. Pret pārējiem VID neatliks nekas cits kā vērsties ar represijām.
Uzņēmuma “Amserv Motors” valdes loceklis Armands Vimba uzskata – godīgi strādājošie uzņēmēji nespēj konkurēt ar nelegāli strādājošajiem, kas nemaksā nodokļus. Turklāt tos nemaksā pat lieli uzņēmumi, kuri ik gadu piedalās valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos par autoparka apkopi. “Tas, protams, ietekmē mūsu un citu godīgi strādājošo uzņēmējdarbību,” atzīst Armands Vimba. “Ja savā uzņēmumā, godīgi strādājot, spējam piedāvāt autoatslēdzniekam atalgojumā, piemēram, 1000 eiro uz papīra, tad kaktu servisos viņam gandrīz to pašu maksā uz rokas. Iznākumā prasmīgi autoatslēdznieki aiziet strādāt nelegālajā sektorā – tur, kur viņiem maksā vairāk.”
Citu autoapkopes uzņēmumu pārstāvji man atzīst, ka cilvēki, kuriem jāremontē viņu spēkrati, paši labprāt izvēlas autoservisus, kuros strādā bez pievienotās vērtības nodokļa – remonts tur maksā par piektdaļu lētāk nekā servisos, kuros ietur šo nodokli. Godīgi strādājošie nespēj konkurēt ar kaktu autoservisiem. Izvēli par labu tiem nereti ietekmē arī apdrošināšanas sabiedrības. Ja gadās sadauzīt auto, kuram ir, piemēram, KASKO apdrošināšana, apdrošināšanas atlīdzība ir pārāk maza, lai to izremontētu godīgi strādājošā autoremonta uzņēmumā. Turklāt, tā kā atlīdzību apdrošinātājs maksā klientam skaidrā naudā, tā vēl vairāk atvieglo ceļu uz nelegāli strādājošo autoservisu.
“VID plānotie pasākumi nozarei lielus zaudējumus nesagādās,” domā Ingus Rūtiņš, “drīzāk ar laiku palīdzēs tai attīrīties no nelegāli strādājošajiem uzņēmumiem un kaktu atslēdzniekiem, kas mēģina izkonkurēt godīgi strādājošos, nemaksājot nodokļus, slēpjot ienākumus vai izmantojot citus paņēmienus. Viņiem var būt tikai divas iespējas – sākt strādāt godīgi vai likvidēties.” Vai no šiem pasākumiem nozarei un valstij būs kāds labums, to manis aptaujātie nozares pārstāvji varēšot pateikt tikai pēc kāda laika.
