VID nobijies un joprojām nav paziņojis, ka mikrouzņēmumus nelikvidēs 2
Pagājis teju mēnesis, kopš Saeima atcēla lēmumu likvidēt mikrouzņēmumus un obligāti likt maksāt sociālās iemaksas. Tā vietā pēc premjera Māra Kučinska ierosinājuma deputāti atbalstīja ieceri pacelt mikrouzņēmumu nodokli – lai vilks paēdis, bet kaza vēl dzīva. Tomēr, kā norāda mikrouzņēmumu vadītāji, vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārvaldītās Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) par iepriekš sludināto grozījumu atsaukšanu neviens joprojām nav saņēmis. Uzņēmēju sarakstē ar VID pēdējā vēstule EDS sistēmā joprojām ir no novembra par obligāti maksājamiem sociāliem nodokļiem no 1. janvāra…
EDS uzrāda vājumu
Valsts ieņēmumu dienests “LA” informēja, ka, ņemot vērā daudzos iepriekš saņemtos nodokļu maksātāju aizrādījumus un negatīvās atsauksmes par informācijas nosūtīšanu visiem nodokļu maksātājiem – arī tiem, kam tā nav saistoša, – kā arī to, ka VID nav iespējas noteikt to potenciālo nodokļu maksātāju loku, kurus varētu skart izmaiņas, VID nolēma visus EDS sistēmā esošos neinformēt un iepriekš sūtīto ar EDS starpniecību neatsaukt.
Tādējādi informācija nesasniedza arī tos, uz kuriem tā attiektos. VID soli argumentē arī ar to, ka decembrī visiem medijiem, arī pašvaldībām u. c. VID partneriem jaunā un skaidrojošā informācija tikusi izsūtīta. Tomēr taisnojoties par šo trūkumu, VID atsedzis citu – šaubas rodas par EDS sistēmu, kura nespēj informāciju nosūtīt tām kategorijām, uz kurām izmaiņas attiektos. Kaut gan visi lietotāji ir kategorizēti nodokļu maksātāju grupās.
Uzņēmējs kā naudas iekasēšanas resurss
Uzņēmēja, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele VID komunikāciju vērtē kritiski. “Tad, kad vajag iekasēt nodokļus, tad paziņojumi atnāk pāris stundu laikā, bet, kad jāatsauc likumu grozījumi, tad informācija diemžēl līdz cilvēkiem nenonāk. Tas īpaši maldina uzņēmumu vadītājus, grāmatvežus, personāla vadītājus, kuri pagājušā gada nogalē bija ļoti satraukušies. Daudziem nervi neizturēja,” atzīst uzņēmēja.
Lielākais un skaļākais gadījums, viņasprāt, protams, bija “Latvijas Propāna gāzes” paziņojums par 185 darbinieku kolektīvo atlaišanu. “Par to uzzinājām tāpēc, ka tā bija masveida atlaišana, bet mēs jau nezinām, cik daudzi mikrouzņēmumi atlaida vienu divus darbiniekus un cik daudzi ir vai nav atgriezušies darba tirgū,” stāsta E. Egle-Ločmele.
Viņa cer, ka komunikācija starp VID un uzņēmējiem kļūs labāka, ņemot vērā, ka nemaz tik senā pagātnē ziņas no VID e-pastā iekritušas krietni biežāk. “Šķiet, vēl Nelijas Jezdakovas laikā VID reizi mēnesī sūtīja apkopojošu rezumē par visiem jaunajiem likumiem un citiem pieņemtajiem lēmumiem. Tā bija apsveicama apņemšanās, jo, kaut arī ne vienmēr viss attiecās uz konkrēto uzņēmumu, jebkurā gadījumā varēja sekot līdzi būtiskākajām izmaiņām. Tagad prakse, kas aizsākās Ināras Pētersones laikā, ir fragmentāra. Diemžēl klusuma brīži seko tad, kad paziņojumi būtu vitāli svarīgi. Komunikāciju vajadzētu turpināt konstanti, jo jāsaprot, ka ikvienu vēstuli no VID uzņēmumi uztver ļoti nopietni, turklāt ne visi cilvēki nemitīgi seko nodokļu jaunumiem. Kad saņem šādu ziņu no VID, uzņēmums rīkojas – atlaiž!” Viņa uzskata, ka šis gadījums pierāda, ka uzņēmējs Latvijā ir tikai resurss, no kura iegūt naudu. Kaut gan uzņēmējam būtu jābūt valsts partnerim, ar kuru kopā varētu vairot budžeta līdzekļus.
VID tikai izpildītāji
Tomēr mikrouzņēmuma “Baltic Bows” vadītājs Andis Apsītis man atzina, ka viņš nevēlas vainot VID neziņošanā par jaunumiem. “Vēl ap Ziemassvētkiem viņi domāja, ko mainīt, ko vēl pēdējā brīdī paspēt likumā ierakstīt. Atsūtītu vienu atsaukumu, bet tad izrādītos, ka kaut kas mainījies. Tāda komunikācija jau būtu dīvaina,” atzīst uzņēmējs, kurš uzskata, ka katram uzņēmējam būtu gan medijos, gan citās vietās jāseko līdzi nodokļu un citām izmaiņām, kas varētu attiekties uz viņa vadīto uzņēmumu. “Nedrīkst paļauties vien uz VID e-pastiem – jābūt pastiprinātai interesei visos avotos, jo nodokļu izmaiņas tomēr ir ļoti svarīgas.”
Savukārt bērzu sulu amatnieks, uzņēmuma “Birzī” dibinātājs Ervins Labanovskis sacīja, ka viņš nepārdzīvo par VID neatsūtītām ziņām. Viņu daudz vairāk satrauc nestabilā nodokļu politika. Gada nogalē notikusī mikrouzņēmumu baidīšana bijis pēdējais piliens Ervina pacietībā – no šī gada “Birzī” vairs nav mikrouzņēmums. “Gribas stabilitāti – apnīk šis nodokļu juceklis, tāpēc pārgājām uz parasto modeli. Zinu, ka var vēl līdz janvāra beigām mainīt uzņēmuma statusu, atgriezties mikrouzņēmumu vidū, bet es jau novembrī biju tik nokaitināts, ka turpmākos paziņojumus nemaz neņēmu vērā,” sacīja Ervins. Viņš gan tajā nevaino VID – viņi esot tikai izpildītāji. Turklāt tieši šāds jau bijis sākotnējais mērķis – lai mikrouzņēmumu skaits sarūk. Izskatās, ka valstij vismaz daļēji tas ir izdevies. Tomēr, kā atzina Ervins, ticību valstij tas nevairo.
