Nedienas ar VID deklarācijām: autoratlīdzības saņēmējai 500 eiro parāds valstij pēkšņi pārvērties par tikpat lielu nodokļu pārmaksu 74
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudziem, kas saņem autoratlīdzības, marta sākums un mēģinājumi iesniegt nodokļu deklarāciju par 2022. gadu nesuši nepatīkamus pārsteigumus – izrādījies, ka viņi ir vai nu valstij parādā, vai vismaz saņems atpakaļ krietni mazāku nodokļu pārmaksāto summu nekā citos gados.
Tā kāda “Latvijas Mediju” žurnāliste izrādījusies valstij parādā 153 eiro, lai gan iesniegusi arī veselības aprūpes izdevumu čekus par 500 eiro. Cita kolēģe, kas gadiem ilgi saņēmusi atpakaļ nodokļu pārmaksu 600–700 eiro apmērā, šogad atpakaļ saņemamo eiro ailītē redz summu “0,00 eiro” un rausta plecus. Tomēr, nenoliedzami, visi šie gadījumi katra konkrēta gada ietvaros ir iespējami.
Žurnālisti tā īsti sāka uztraukties tad, kad daži veica eksperimentus un konstatēja, ka, mēģinot iesaukt datus deklarācijā atkārtoti, situāciju izdodas mainīt un, piemēram, pustūkstoša eiro parāds valstij pēkšņi pārvēršas par tikpat lielu nodokļu pārmaksu.
Šī informācija sāka cirkulēt sociālajos medijos un mutvārdu sarunās, sāka pienākt ziņas arī no citām izdevniecībām, ka to žurnālisti saskārušies ar līdzīgām problēmām. Tāpat sāka cirkulēt neoficiāla informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzīst kļūdas esamību situācijās ar autortiesību maksu saņēmējiem un gatavojas to labot. Tie, kas deklarācijas vēl nebija iesnieguši, nolēma nogaidīt.
Kā situāciju skaidro VID
Vērsāmies pēc situācijas skaidrojuma Valsts ieņēmumu dienestā un saņēmām šādu atbildi, kuru publicējam pilnībā:
“Nosakot diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā visus gada ienākumus, izņemot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ienākumus un saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, kā arī 2022. gadā ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.
Tādējādi, nosakot diferencēto neapliekamo minimumu autoram, kurš strādā algotu darbu vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, ņem vērā tikai gada laikā saņemto algota darba ienākumu.
Konstatētā nepilnība, ielasot datus Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmās gada ienākumu deklarācijā, kad saņemtais ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu tiek ņemts vērā, aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu, šobrīd ir novērsta.
Ja gada ienākumu deklarācija bija iesniegta brīdī, kad nepilnība vēl nebija novērsta, Valsts ieņēmumu dienests veiks gada diferencētā neapliekamā minimuma pārrēķinu. Šiem iedzīvotājiem pēc labojumiem palielinājās neapliekamais minimums un attiecīgi palielinājās nodokļa pārmaksa, tāpēc viņi savā kontā no VID saņems lielāku summu, nekā tā bija redzama uzreiz pēc deklarācijas aizpildīšanas.
Ja tomēr rodas bažas, ka aprēķinātā summa jau pēc deklarācijas iesniegšanas un pārmaksas vai VID lēmuma saņemšanas nav pareiza, aicinām rakstīt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”, un mūsu speciālisti atkārtoti pārliecināsies par datu precizitāti.”
Un tagad saprotami
Mēģināsim pārtulkot atsūtīto tekstu latviski. Pirmkārt, VID atzīst, ka kļūda tiešām bijusi, un saka, ka šobrīd tā jau labota. Otrkārt, visiem tiem, kas paspējuši deklarācijas iesniegt tad, kad dati vēl iesaukti nepareizi, tiek solīts, ka tie tikšot pārbaudīti un laboti un “viņi savā kontā no VID saņems lielāku summu, nekā tā bija redzama uzreiz pēc deklarācijas aizpildīšanas”. Treškārt, ja kādam ir šaubas par datu pareizību, tad iespējams sarakstīties ar VID un lūgt pārbaudīt vēlreiz.
Kas tad īsti noticis, un kā radās kļūda? Sagatavojot ienākumu deklarāciju, tiek automātiski iesaukti VID rīcībā esošie dati par pagājušā gada laikā saņemtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem. VID datorsistēma pēc normatīvajos aktos noteiktajām formulām aprēķina diferencēto neapliekamo minimumu.
Taču attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem pagaidām spēkā ir likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli pārejas noteikumu 170. punkts, kas saka – autoratlīdzības ienākumi netiek iekļauti kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā konkrētajā gadā un tie netiek ņemti vērā, nosakot maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu. Jāpiebilst, ka šie pārejas noteikumi ir spēkā tikai līdz 2023. gada 31. decembrim un šajā periodā autoriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un tad nodokļu aprēķināšana atkal mainīsies.
Šķiet, ka, sastādot 2022. gada ienākumu deklarācijas elektronisko veidlapu, par šiem pārejas noteikumiem ticis piemirsts. Rezultātā autoratlīdzības tika pieskaitītas tiem ieņēmumiem, kas tiek summēti, aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu pretēji likumdošanai, kas nosaka, ka diferencēto neapliekamo minimumu rēķina tikai no gada laikā saņemtās darba algas. Un, ja reiz gūti lielāki ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi, tad jāmaksā arī lielāki nodokļi – tieši tur arī izkūpējušas daudzu autoru pierastās nodokļu pārmaksas.
Vai tiešām salabots?
Lai pārbaudītu VID teikto, ka sistēma salabota, devos sagatavot pats savu nodokļu deklarāciju. Ieeju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, spiežu “Sagatavot”, šoreiz iztiekot bez čekiem par veselības aprūpes pakalpojumiem, un – redzu vairākus simtus eiro lielu nodokļu pārmaksu. Vēl divas reizes spiežu uz “Atkārtoti pieprasīt datus no VID datubāzes” un redzu tieši to pašu summu.
Vismaz apgalvojums, ka, vairākas reizes iesaucot datus, ir iespējams mainīt nodokļu parāda vai pārmaksas summu, šobrīd vairs nav patiess un kļūda labota. No otras puses – deklarācijas sadaļā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”, proti, tajā, kurā, saskaņā ar VID skaidrojumu, būtu jāparādās gūtajām autoratlīdzībām, joprojām redzamas tikai nulles. Pārbaudīt, ka diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanā izmantoti tikai dati par saņemto darba algu, autoram nav nekādu iespēju.
Vērtējot notikušo, jāsaka, ka VID reputācija pēdējo gadu laikā nebūt nav no tām spožākajām, un pēdējo mēnešu skandāli to labāku padarījuši nav. Atzīšanās, ka EDS – sistēma, kuras darbība ietekmē katra cilvēka personisko naudas maku, – darbojas kļūdaini, ir vēl viens akmens šīs iestādes dārziņā. No otras puses – kļūdas atzīšana un tās operatīva labošana jāvērtē pozitīvi.
