VID izgaismo ogu lasīšanas biznesa ēnas pusi 0
Savvaļas ogu un sēņu raža šajā gadā mazāka nekā pērn
Meža veltes eksportam
Savvaļas ogu un sēņu bizness aizvien ir labs papildu ienākumu avots tūkstošiem Latvijas cilvēku, tomēr, kā pārliecinājās “LA” žurnāliste un kā norāda nozarē darbojošies uzņēmēji, šī uzņēmējdarbība aizvien ir ļoti nesakārtota, valsts nodokļu maksājumos nesaņem lielas naudas summas. Nozares kopējais naudas apgrozījums tiek lēsts aptuveni 20 miljonu latu liels, tāpēc arī droši var teikt, ka nesamaksātie nodokļi mērāmi vismaz simtos tūkstošos latu. Uzņēmēji teic, ka ik gadu no Latvijas eksportē, piemēram, 3000 – 5000 tonnu melleņu. Simtos tonnu mērāmus melleņu daudzumus pārstrādā arī vietējais uzņēmums “Puratos Latvija”.
Par nopietnām, valstij nodokļus maksājošām uzskata piecas sešas Latvijā darbojošās savvaļas ogu un sēņu uzpircējfirmas. To vadītāji teic, ka negodīgi konkurenti, kas paši izvairās no nodokļu maksāšanas, mazinformētus ogu un sēņu lasītājus biedējot ar maksājumiem valstij, ja ogas pārdošot konkurentiem. Izplatīta arī esot negodīgo uzpircēju prakse iepirkt ogas Latvijā, bet pārdot Igaunijā un Lietuvā, nemaksājot Latvijā nodokļus.
“Visas ogas eksportējam uz Itāliju, Nīderlandi, Vāciju un Āzijas valstīm. Melleņu raža mežos un arī mūsu maksātā cena pircējiem ir aptuveni tikpat liela kā pērn,” teic SIA “Pharmeko Lettland” vadītāja Sigita Krusiete. Viņa piebilst – patlaban melleņu laiks tuvojas beigām, tāpēc 80 uzņēmuma iepirkšanas punktos tiek maksāta laba cena – līdz pat 1,50 latiem par kilogramu ogu. Gaileņu mežos aizvien ir ļoti maz, tomēr uzņēmēja cer, ka pēc lietus to būšot vairāk. Patlaban “Pharmeko Lettland” gailenes iepērk par 1,20 – 1,50 latiem kilogramā. “Ļoti gaidām baravikas, kas vēl neaug, tāpēc iepirkuma cenu neesam noteikuši,” tā S. Krusiete.
Emīls Kantors, SIA “Ice Berry” valdes priekšsēdētājs, teic, ka uzņēmums lielāko daļu ogu pārdod SIA “Puratos Latvija”. Šā uzņēmuma iepirkuma direktors Dzintars Pulkainis teic, ka patlaban iepirkta vairāk nekā puse no melleņu daudzuma. Savukārt sēnes “Ice Berry” pārdos Zviedrijā.
Rīgas Centrāltirgū savvaļas melleņu aizvadītajā nedēļā bija ļoti maz. Ar rokām lasītas ogas maksāja 1,80 – 2,20 latus par kilogramu, ar ogu vācēju vāktās – nedaudz lētāk. Citviet cenas ir augstākas. Piemēram, Smiltenē augstas kvalitātes pārlasītu melleņu cena bija 1,50 lati par puslitru. Savukārt gaileņu cena Rīgas Centrāltirgū aizvadītās nedēļas vidū pārsniedza trīs latus par litru. Sēņu pārdevēju bija maz. Par baravikām tika prasīti 15 lati par kilogramu.
No kā baidās uzpircēji?
Šajā savvaļas ogu ražas laikā kā nevienu citu gadu sarosījušies uzpircēji. Dažā nelielā pagastā vai ik ceļa pagriezienā norāde, ka iepērk dabas veltes. Cena gan nekur nav uzrakstīta, bet vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka maksājot pēc deguniem – kam 1,45, kam 1,10 latus par kilogramu. Ja melleņu grozā brūkleņu ielasījies pārāk daudz, vispār sākoties problēmas un solot pat vākumu nepieņemt.
Pašās jūlija beigās gan daudzviet sacēlies liels troksnis, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki pārbaudījuši uzpircēju grāmatvedību un to, kā ievēro likumu par saimnieciskās darbības veikšanu vai darba attiecībām citā juridiskā firmā.
Acīmredzot VID bija izgaismojis arī nelikumības, jo 1. augusta rītā vairākas līdz tam darbojošās uzpirkšanas vietas Smiltenē vairs neeksistēja.
Atlikušajās, ieraugot piestājam mašīnu, attieksme bija tik noraidoša, var pat teikt, naidīga, ka nebija jēgas skaidrot, esmu avīzes pārstāve vai vienkārši privātpersona. Uzpircēji ogu spaiņus nemanīja un sarunās neielaidās. Jāteic, pašas pieņemšanas vietas gan arī neizraisīja uzticību. Piemēram, pie daudzdzīvokļu mājas vienas sekcijas ārdurvīm uz ļodzīga ķeblīša nolikti svari, visapkārt klusums, durvis aizslēgtas. Kad piespiežu zvana pogu, no pagalma attālākā stūrī esošiem malkas šķūnīšiem šurp steidz vīrietis un noziņo, ka neviena nav mājās. Uz jautājumu, kāda firma šeit iepērk ogas, atbildi nesaklausu, bet kungs steidzīgi dodas atpakaļ. Citviet ogu iepirkšanas punkts atrodas garāžā. Kastītes sakrāmētas vienā stūrī, jo garāža pārpilna ar visu to, kam jau nu šādā vietā jāatrodas un, protams, smird pēc benzīna, eļļām. Tā jau saka, ka ogas smakas nepievelkot, taču ej nu sazini, cik mūsu mežu ekoloģiskās veltes, tik lielā netīrībā pabijušas, vairs ir derīgas izmantošanai farmācijā… Arī pieņēmējs – pēc izskata pusaudzis – sarunās neielaižas un pat neatklāj, cik maksā par kilogramu.
Pie tūkstošiem netiek
Vienīgā, kura uzdrošinās runāt ar presi, ir Ruta Kiršbauma – SIA “Pharmeko Lettland” pārstāve un ogu iepircēja Smiltenes novada Silvā. Todien par kilogramu melleņu viņa izmaksā Ls 1,40 un cena norādīta arī uz plakāta par produkcijas pieņemšanu.
Rutas kundze ar “Pharmeko Lettland” sadarbojoties jau trešo gadu: “Es par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudi neuztraucos, dokumenti kārtībā, esmu firmas algota darbiniece un man nav nekādu nesaprašanos arī ar ogu lasītājiem. Viss notiek likumiski.”
Šajā pieņemšanas vietā nav ierobežots arī darba laiks. Ja ogot braucot cilvēki pēc darba, tad pie Rutas salasīto var pārdot pat ap pusnakti. Rīti gan klusāki, taču vispār pieņēmēja neslēpj savu mobilā telefona numuru un klientiem ir iespēja piezvanīt un norunāt par vēlamāko melleņu atvešanas brīdi. Arī par to, ka tiek piereģistrēti ogotāju dati, viņa iesaka nepārdzīvot: “Tādi brīnumi, ka ar mellenēm kāds var tikt pie diviem tūkstošiem latu, nenotiek. Taču man ir gan cilvēki, kuri dienā spēj nopelnīt simts un vairāk latus. Acīmredzot labi pārzina mežus un ogu vietas. Kopumā šogad melleņu ir mazāk, ja salīdzina ar pērno gadu. Vēl neaug arī sēnes.”
