VID izbrāķējis tūkstošiem kases aparātu: Kurš par to maksās? 3
Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja “CHD” kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.
VID secinājis, ka “CHD” saražojis daudz kases aparātu ar elektronisko kontrollenti, kas nenodrošina obligātu Ministru kabineta noteikumos ierakstītu prasību – energoneatkarīgu atmiņu. Tā nepieciešama, lai, pat pazūdot elektrībai un nestrādājot baterijai, nepazustu dati. Šī nepilnība atklājās pēc pārbaudēm vairākos uzņēmumos, kas bija iegādājušies kases aparātus ar brāķētu bateriju. Tā bija tukša, lai gan tai vajadzēja darboties divus mēnešus. “Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda. Šī informācija jāglabā trīs gadus, un faktiski šie kases aparāti nenodrošina šo ļoti būtisko prasību, jo kases aparātiem nav fiskālās atmiņas,” skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
Brāķētās baterijas, kas atklājušās aptuveni 300 kases aparātiem, par paša līdzekļiem ražotājs steidzis nomainīt. Tomēr VID bija konstatējis vēl vairākas neatbilstības un aicinājis tās novērst. Ražotājs tā arī esot izdarījis un kases aparātu modeļus jau atkārtoti iesniedzis pārbaudei. Šobrīd grūti prognozēt, cik ilgi notiks uzlaboto versiju pārbaude un kad tā būs pieejama uzņēmējiem. „CHD” savu vainu neatzīst un uzskata, ka arī iepriekš kases aparāti atbilduši noteikumiem, jautājums esot par interpretāciju. “Gājām tiem visiem “marazmiem” pāri un sataisījām tā. Lai gan mēs arī strīdējāmies, pirmkārt, tas nav rakstīts nekur, otrkārt, tas nav drauds valstij, treškārt, eksperti tam izgāja cauri un teica – labi,” skaidro uzņēmuma valdes loceklis Ritvars Ziders.
Tikmēr VID ieskatā, visā šajā situācijā vainīgs ir brāķēto iekārtu ražotājs un tam būtu arī jāsedz aptuveni pusmiljonu eiro lielās izmaksas, kas saistītas ar uzlabojumu veikšanu. Kāds ir konkrētos modeļus sertificējušās atbilstības iestādes „Ernst&Young” viedoklis šajā jautājumā, „LNT Ziņām” pagaidām neizdevās noskaidrot. Nekāda oficiāla rīkojuma par to, kam jāsedz izmaksas, nav. To lielā mērā noteiks līgumi, kurus uzņēmumi slēguši ar kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Ražotājs atzīst, ka uzņēmumiem pašiem var nākties apmaksāt kases aparātu programmatūras uzlabošanu. Vienlaikus „CHD” pārstāvis pieļāva arī iespēju, ka būtu gatavs segt daļu izmaksu, ja pārējo uzņemtos arī auditors un VID.
Tikmēr uzņēmēji uzsver, ka viņu vainas šajā situācija nav. “Uzņēmējs, protams, nav vainīgs. Šajā gadījumā jāskatās, vai nu sertificētājs „Ernst & Young” ir kļūdījies un izdevis neatbilstošu dokumentu. Vai arī, ja tiešām, kā esmu dzirdējis, ka „Ernst & Young” sertificēja un „CHD” viņus ir mānījis, tad „CHD” būtu jāsedz [izmaksas]. Bet neticu, ka „CHD” būtu iesniedzis nepatiesu informāciju „Ernst & Young”,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Kopumā šobrīd no visiem reģistrētajiem kases aparātiem sertificēta ir trešā daļa, tomēr prasībām atbilst tikai nepilni 7%.
