– Lūdzu, atgādiniet par “Crown Agents” darbību mūsu muitas sakārtošanā. Cik un ko palīdzēja pieredzējuši speciālisti no ārzemēm? 0
– Līgumu ar “Crown Agents” noslēdzām 1996. gadā. Draudzīgās kaimiņvalstis izteica dažādus palīdzības piedāvājumus, lai stiprinātu mūsu caurās robežas. Te bija tranzītzona, caur kuru Eiropā plūda ne vien tradicionālās kontrabandas preces, bet arī daudz bīstamākas lietas. Noziedzīgie grupējumi Roterdamā vai citās ostas pilsētās saņēma mantību un pelnīja. Muita mums bija vāja, ne visai profesionāla un daudzreiz bēdīgi slavena kā “nepareizi motivēta”. Bija pat tik dramatisks piedāvājums kā vispārēja Latvijas muitnieku nomaiņa ar ārvalstu kolēģiem.
– Mūsdienu izpratnē – notiktu rotācija.
– Es kā Latvijas pilsone nespēju pieņemt pilnīgu neuzticības izteikšanu Latvijas valsts pilsoņiem, kuri strādā muitā, tāpēc izvēlējāmies variantu ar angļu komercfirmu “Crown Agents” (sākotnēji valdības dibināta, vēlāk privatizēta) kā sadarbības partneriem kontrabandas prevencijā, apkarošanā un mūsu cilvēku apmācībā. Un tie bija prasmīgi, zinoši speciālisti, vairākumā agrākie, pensionējušies muitnieki, kuri gan atklāja tumšas lietas, gan lika pierauties blēžiem. Viņi sajuta, ka ieradies neatkarīgs, labi informēts spēks. “Crown Agents” pakalpojumi nebija lēti, bet ar uzviju atmaksājās gada laikā. Taču pēc pusotra gada sadarbību pārtrauca.
– Vai nav ārzemju “aģenti” jāaicina atpakaļ? Valdība un sabiedrība sūdzas, cik slikti iet ar nodokļu ievākšanu. Vispārzināms fakts, ka Igaunijā ieņēmumu dienests ar četrkārt mazākiem spēkiem salasa divreiz vairāk nodokļu naudas nekā Latvijā. Sakiet, kāpēc mums neveicas ar to lietu?
– Nav viena faktora, ko izcelt, ir faktoru mijiedarbība. Viens – cik stabila un maksāt motivējoša ir nodokļu sistēma. Otrs – cik vispār mūsu ekonomika ir apjomos liela un vai cilvēki motivēti uzņēmējdarbībai. Trešais – nodokļu administrācijas jauda un VID darbinieku profesionalitāte, motivācija.
