VIDEO: VID darbiniekiem pašūti neatbilstoši formas tērpi 5
Teju trešdaļmiljonu eiro vērta līguma ieguvējs SIA “VIK” nespēj pašūt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem atbilstošus formas tērpus, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Lai gan apģērbs tiek šūts katram individuāli, pirms tam ņemot mērus un veicot pielaikošanu, formu saņemot jau gatavu, tā darbiniekiem vienalga nederot. Uzņēmums atzīst, ka, iespējams, pārvērtējis savus spēkus, un apsver iespēju vērtīgo līgumu lauzt.
Formās bija plānots ietērpt teju 300 VID Klientu apkalpošanas centru darbiniekus, tā mainot viņu vizuālo tēlu un cenšoties tuvināties klientiem. Publiskajā iepirkumā uzvarēja “VIK”, kas neslēpj, ka VID pasūtījums ir līdz šim lielākais, kas ticis vinnēts. Līguma cena – 291 960 eiro, un līgums ar uzvarētājfirmu tika noslēgts pērn augustā. Pirmie formas tērpi savukārt saņemti jau aizvadītā gada nogalē, un tad process sācis buksēt.
VID darbinieki ir sašutuši par piegādātās preces kvalitāti, jo tērpi neder. Turklāt preces saņemšana un atdošana atpakaļ labošanai notiekot ne vienu reizi vien – tad par platu, tad par šauru, tad par īsu, tad par garu. Notiekošais ar aizdomām tiek lūkots arī nebūt ne lēto formas tērpa izmaksu dēļ – viens komplekts maksā 500 eiro.
“Protams, ne no visiem un vienmēr, jo ir darbinieki, kas ir ļoti apmierināti ar rezultātu un formu kā tādu, bet diemžēl ir arī pretēji gadījumi. Atbildīgie darbinieki ir runājuši ar šūšanas firmu. Pauduši neapmierinātību un pretenzijas gan mutvārdos, gan rakstiski. Ir līgums, līgumā ir nosacījumi, saistības un līguma izpilde tiek stingri kontrolēta,” komentēja VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Raidījums šūšanas cehā viesojās, kad šuvējas ķērās pie kārtējās VID darbinieku formas tērpu pāršūšanas, un novēroja, ka laboti apģērbi pat trīs izmēru robežās. Uzņēmējs nenoliedz, ka esot savas spējas pārvērtējuši un pasūtījums izrādījies sarežģītāks, nekā sākotnēji cerēts. Tāpēc arī viss process ievilcies un termiņi tiek kavēti.
“Mēs jau it kā negribam nevienam pārmest, jo tas cilvēks grib dabūt savu ideālo formu. Ir bijuši gadījumi, kad mēs iešujam vienreiz, jo bijis pa platu, tad vēlreiz iešujam, tad viņš saka, ka par šauru, tad izlabot vairs nevar, tad tas krekls vai žakete mums paliek un šujam no jauna,” stāstīja “VIK” valdes loceklis Ilmārs Kļaviņš.
Uzņēmums, kuram ir 25 gadu pieredze formas un darba apģērbu ražošanā un kurš ģērbis un ģērbj dažādu pašvaldību policistus, bruņoto spēku karavīrus, ieslodzījuma vietu darbiniekus, nenoliedz, ka ar tik prasīgu klientu saskaroties pirmo reizi. Baidoties, ka izbrāķētā prece guls kaudzē, nesot tikai zaudējumus, uzņēmējs nobriedis lauzt trešdaļu miljonu vērto līgumu. Tagad uzņēmējs saprot, ka vairāki nosacījumi, uz kuriem sākotnēji parakstījies, bijuši tam neizdevīgi.
“Mēs līdz šim esam uzņēmušies, ka braucam pa visu Latviju, ka tā individuālā šūšana nenotiek pie mums, bet ka mēs braucam ar izbraukumu. Vai Valka, vai Liepāja, mums uz turieni jābrauc un pa piecām reizēm. Mēs bijām tā kā iedomājušies, ka nebūs tik daudz reizes jābrauc. Varbūt pārvērtējām arī savus spēkus. Domājām, ka noņemsim mērus, pielaikosim un ir gatavs. Bet nu šādi nesanāk,” atzina Kļaviņš.
Uzņēmējs neslēpj – viss šūšanas cehs šobrīd iedzīts kompleksos. Lai pārliecinātos, vai vaina savos darbiniekos, esot nolīdzis pat apakšuzņēmēju, bet arī tas ar VID uzdevumu nav ticis galā. Arī tā darinātie krekli bijuši jāpāršuj. “VIK” norāda, ka otrreiz šādā konkursā nepiedalītos, pat ja VID par pasūtījumu maksātu dubultā.
VID tikmēr cer, ka izdosies atrast kompromisu un novest darbu līdz galam.
