VID darbinieki gaida cieņu, uzslavas, iejūtību 2
Vadītājiem jāmāca elementāra pieklājība, darbiniekiem traucē biežās reorganizācijas un vadītāju nomaiņas, kā arī nepārdomāta mācību organizēšana – arī šādus komentārus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki atklājuši Valsts darba inspekcijas preventīvās kampaņas “Psihoemocionālie riski darba vidē” ietvaros.
Kā atklāj Valsts darba inspekcijas noslēguma dokuments, iestādes darbinieki kampaņas ietvaros pievērsuši uzmanību valsts un pašvaldību iestādēm, kuru funkcija ir uzraudzība un kontrole, kā arī darbs ar klientiem un vispār cilvēkiem.
Kampaņa veikta saistībā ar to, ka arvien biežāk inspekcija saņēmusi VID darbinieku jautājumus – jūtos pazemots, negribu nākt uz darbu, ko man darīt? Turklāt pieaug arodslimnieku skaits, kuriem arodslimību izraisījuši psihosociālie riska faktori – atbildība par darbu, augstas darba prasības, varmācības draudi, ļoti ātrs, intensīvs darba temps u. c.
Septembrī preventīvās kampaņas ietvaros tikusi izsūtīta saite anonīmas interneta tiešsaistes anketas izpildīšanai, savukārt oktobrī notikusi aptaujas rezultātu pārrunāšana ar iestāžu darbiniekiem, kam sekojusi gala secinājumu izstrāde.
Anketu izpildījuši 1615 VID darbinieki. Rezultāti bijuši dažādi, bet konkrēti VID darbinieki atsauksmēs pieminējuši dažādas neorganizētības izpausmes vadības darbībā – gan uzdotus liela apjoma darbus ar mazu izpildes termiņu, gan to, ka pietrūkst motivācijas un materiālās stimulēšanas. VID darbinieki vēlētos labāku sadarbību starp struktūrvienībām un vairāk pārdomātu personālpolitiku, kā arī “cieņu, uzslavas, sapratni, cilvēcību, iejūtību”.
Starp interesantākajām atbildēm ir bijušas arī šādas: 63% aptaujāto ir atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem pieaudzis darba apjoms, 45% – ka bieži sanāk strādāt vairāk, nekā ir noteikts, un viņiem jāpaliek pēc darba, 72% – ka ikdienā nākas iekļauties īsos laika termiņos un strādāt intensīvi.
Kaut arī salīdzinoši mazākumā, tomēr būtiska aptaujāto daļa norādījusi uz iestādes vadības nekompetenci. Desmit procentu aptaujāto atzinuši, ka ar uzdoto darba apjomu viņi netiek galā, 9% – ka darba uzdevumi netiek uzdoti skaidri un saprotami (un vēl 18% snieguši atbildi “dažreiz”), 11% – ka viņiem tiek izvirzītas neizpildāmas vai pretrunīgas darba prasības (un vēl 35% – ka “dažreiz”).
Tāpat kampaņas ietvaros noskaidrots, ka 61% aptaujāto neredz iespējas darba vietā, bet tikai 28% šādas iespējas skaidri saskata. Faktiski vienīgais jautājums, kur neapmierināto skaits ir bijis niecīgs, ir saistīts ar atvaļinājuma saskaņošanu – par to atzinīgi izteikušies 87% aptaujāto.
Savukārt saistībā ar vardarbību un apdraudējumu darbā tikai 67% aptaujāto paziņojuši, ka nesaņem pastāvīgu, nepamatotu kritiku no vadības, bet 5% atzinuši, ka šādu nepamatotu kritiku saņem pastāvīgi, bet 28% – ka dažreiz. Desmit procentu aptaujāto atzinuši, ka darba vietā pastāvīgi notiek viņu aprunāšana vai ņirgāšanās no kolēģu puses, bet vēl 24% – ka reizēm.
Visbeidzot, 86% aptaujāto gan atzinuši, ka saņem mutiskus draudus no vadības par algas samazināšanu, atbrīvošanu no darba vai prēmijas neizmaksāšanu, bet 5% pavēstījuši, ka šādi draudi ir pastāvīgi, bet 9% – ka dažreiz.
Iespaidīgs ir to darbinieku skaits, kuri cietuši no klienta emocionāla vai fiziska uzbrukuma, – kopumā šo atbildi (ieskaitot “dažreiz”) snieguši 59% aptaujāto. No 1615 aptaujātajiem VID darbiniekiem kopumā 17 ir minējuši, ka vadītājs viņiem kādreiz ir seksuāli uzmācies. Gadījumu skaits, kad uzmācies kolēģis, ir bijis lielāks – 39.
