VID atgādina: Pēdējās dienas, lai deklarētu ienākumus no kapitāla 0
Līdz 15.janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2019.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2019.gada ceturtajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
20% nodoklis jāsamaksā līdz janvāra beigām
Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2019.gada ceturtajā ceturksnī vai arī visa 2019.gada laikā aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2020.gada 30.janvārim.
Deklarāciju iesniegšana elektroniski
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”.
Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām” un to var iesniegt arī klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.
Uzziņa:
Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta.
Nekustamā īpašuma atsavināšana, tostarp pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma.
VID vērš uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas: īpašumā ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta; īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums; ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2019.gada 15.novembrī un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2020.gada 15.novembrī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai 2021.gadā būs jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
