VID: aplokšņu algu naudai piegriezti trīs rašanās avoti 0
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju Ināru Pētersoni, kura rīt sāk darbu šajā amatā, iztaujāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
– Vai finanšu ministra piedāvājums ieņemt šo atbildīgo amatu jums bija negaidīts?
I. Pētersone: – Man negaidīts. Tiesa, ka to varētu piedāvāt kādam no četriem ģenerāldirektora vietniekiem, to gan zinājām no ministra izteikumiem. Man šāds lēmums arī šķiet loģisks. Grūti iedomāties, ka tik svarīgu valsts iestādi, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku un kas vistiešāk ir saistīta ar valsts budžeta ieņēmumiem, varētu sākt vadīt kāds no malas.
– Vai par vadības maiņu zinājāt agrāk?
– Par to kabinetos runāja jau vismaz gadu. Iespējams, arī Jezdakovas k-dze pati tā izteicās kādos vājuma brīžos. Tomēr īstas skaidrības par to nebija līdz pat pēdējam brīdim.
– Varbūt iemesls bija pārlieka izvairīšanās no sarunām ar sabiedrību? Savulaik mēs intervijai “medījām” viņu pusotru mēnesi. Bet jūs šai sarunai atsaucāties pāris dienās!
– Jāatzīst, mēs nepārrunājām, kāds varētu būt šis iemesls. Pieļauju, ka tie ir kādi personīgi. Nekad neesmu jutusi, ka viņas aiziešanai varētu būt politisks iemesls vai kāda neprasme, vai neizdarība, vai domstarpības ar ministrijas vadību. Nelija Jezdakova ir spēcīgs stratēģis un pieredzējis nodokļu inspektors, viņas prasme nav apšaubāma.
– Kolēģi jūs raksturo kā apzinīgu un godīgu darbinieci, piebilstot, ka šīs īpašības jums palīdzējušas strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Vai jūs vilinājušas šīs kāpnes?
– Man pašai grūti novērtēt savas labās un sliktās īpašības. Tā kā mans līdzšinējais darbs VID kopš 1995. gada bijis saistīts ar nodokļu ieņēmumu kontroli, es pieļauju, ka dažus tas ir apmierinājis, bet citus ne pārāk. Bet tas gan jāatzīst – ieņemt VID ģenerāldirektora amatu nekad nav bijis mans pašmērķis. Nevienā konkursā uz kādu amatu nekad neesmu pieteikusies. Visos amatos, skaitot no pirmā, kad sāku strādāt VID Bauskas nodaļā, un beidzot ar ģenerāldirektores vietnieces krēslu, līdz šim esmu izvirzīta, tie man ir piedāvāti.
– Katrs jauns iestādes vadītājs nāk ar savām idejām un jauninājumiem. Vēl pavisam nesen līdzšinējā VID vadītāja atzina, ka VID esot par daudz priekšnieku un par maz inspektoru, esot jāpanāk, lai būtu otrādi. Kas jums padomā?
– Es gan negribētu piekrist atziņai, ka pašlaik VID strādā par daudz priekšnieku un par maz inspektoru. Šī proporcija tika pārskatīta jau pirms četriem gadiem, kad VID notika lielā reorganizācija.
Es gribētu turpināt jau iesākto demokrātisko kursu uz VID vadības pieejamību tā darbiniekiem. Otrs virziens, kuru noteikti turpināšu, – sadarbība ar uzņēmējiem, ko jau esmu sākusi pēc savas iniciatīvas. Jau pašlaik ar dažādu nozaru asociāciju pārstāvjiem mēs kopīgi apspriežamies, piemēram, par pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā, iespējamiem uzlabojumiem nodokļu likumos un daudz ko citu. Mūsu savstarpēji noslēgtās vienošanās nosaka, ka, pirmkārt, mēs laikus brīdinām šos uzņēmējus, piemēram, par riskantiem darījumiem vai par darījumu partneriem, kuri nonākuši mūsu uzmanības lokā.
Savukārt šie nodokļu maksātāji no savas puses apņemas noteiktā laikposmā sasniegt noteiktu darba samaksas apmēru darba ņēmējiem, tāpat viņiem ir iespējas sniegt mums ziņas par kādām nevēlamām tendencēm savas nozares uzņēmējdarbībā.
Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Noteikti vēlos dialogu ar zvērinātiem revidentiem, nodokļu konsultantiem. Es uzskatu, ka šie tiešie kontakti – nevis sarunas pastarpināti, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību – ir vislabākais sadarbības veids.
VID vēl ir ļoti daudz darāmā, lai uzlabotu personāla darba kvalitāti – celtu viņu zināšanas un prasmes. Diemžēl visās augstskolās nespēj sagatavot pietiekami prasmīgus speciālistus darbam VID. Bieži ekonomista, grāmatveža vai jurista diploms it kā atbilstu mūsu prasībām, bet viņu iegūtās zināšanas, sevišķi nodokļu jomā, diemžēl ir ļoti vājas.
Lai sekmīgi strādātu par nodokļu inspektoru, nepietiek ar to, ka viņš pārzina vienu vai pāris nodokļu likumus. Jābūt apveltītam ar analītisku domāšanu, prasmei salīdzināt un analizēt skaitļus un datus. Jo uzņēmējam – nodokļu maksātājam – reizēm ar to vien nepietiek, ka nodokļu inspektors parāda viņam ar pirkstu, kurā deklarācijas ailē kas jāieraksta, viņam jāizprot skaitļu sakarības.
Diemžēl pašlaik darbā VID lielākoties piesakās augstskolu beidzēji, tātad bez praktiskā darba pieredzes. Pieredzējušus speciālistus bieži aizvilina lielāks atalgojums privātuzņēmumos. Mūsu darbiniekiem vidēji tie ir 500 līdz 600 lati mēnesī “uz papīra”. Bet prasības ir ļoti augstas.
– VID trūkst darbinieku?
– Jā, trūkst nodokļu inspektoru, juristu, informātikas speciālistu. Nav jau gluži tā, ka neviens negribētu strādāt VID. Izsludināto amatu konkursiem jau piesakās daudzi. Bet daļa atkrīt pati no sevis, tiklīdz uzzina, kāds ir atalgojums. Vēl kāda daļa, nostrādājusi pārbaudes laiku, saprot, ka VID maizīte ir ar pabiezu garozu.
– Uzņēmēji apgalvo, ka viena no valsts piedāvātajām priekšrocībām godprātīgajiem nodokļu maksātājiem – “baltais saraksts” – ir nepieejams, tas paredzēts tikai uzņēmumiem ar lielu gada apgrozījumu. Daļa turklāt pat neredz tam lielu jēgu, jo nekādu priekšrocību sarakstā iekļuvušajiem jau neesot.
– Diemžēl tā patiešām ir, šis “baltais saraksts” saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem domāts tikai uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu – trīs miljoni latu gadā. Savulaik, kad Finanšu ministrijā radās “baltā saraksta” ideja, vispirms gribēja pārbaudīt, kā tā īstenojas pilotprojektā. Pēc tam kritērijus paredzēja mainīt tā, lai iekļūšana šajā sarakstā būtu pievilcīga arī vidējiem un maziem uzņēmumiem.
Nav nu gluži tā, ka šie uzņēmumi nesaņem pretim neko – viņiem paredzēts individuālais konsultants un riska informācija par sadarbības partneru nenomaksātajiem nodokļiem. Nemaz nerunājot par sarakstā iekļautā uzņēmuma tēla spodrināšanu.
Kad lēma par šāda saraksta izveidošanu, VID apņēmās īstenot uzņēmumu uzraudzību ar esošajiem resursiem, papildus par to neprasot no valsts ne santīmu. Bet, lai spētu nodrošināt to arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ar esošajiem mums noteikti nepietiek.
– LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone mudina VID vairāk orientēties uz godīgajiem nodokļu maksātājiem. Vai tas iespējams, ja esat represīva iestāde, kas soda nemaksātājus, piedzen nodokļu parādus?
– Godīgajiem nodokļu maksātājiem, kādu ir vairākums, arī turpmāk būsim padomdevēji un palīgi viņu uzņēmējdarbībā. Latvijas Darba devēju konfederācija pārstāv godprātīgos, tāpēc šāds aicinājums no vadītājas puses ir saprotams un loģisks.
Tās represijas tiek un tiks vērstas tikai pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.
– Uzņēmēji žēlojas par gausajām un sarežģītajām administrēšanas procedūrām VID, tāpat piemin atsevišķu VID konsultantu nemākulību, kuras dēļ pret savu gribu riskē iekļūt parādnieku sarakstos. Vai šie pārmetumi ir vietā?
– Mūsu dienesta darbības pirmsākumos vairākiem nodokļu maksātājiem bija piestiprināts viens nodokļu inspektors. Viņš darīja visu – sniedza padomus, pieņēma deklarācijas, pārbaudīja nodokļu maksājumus, piedzina nenomaksātos nodokļus.
Taču pēdējos padsmit gados VID darbībā ir krasi izteikta specializācija, kas nodokļu maksātājos reizēm rada apjukumu. Viņi nesaprot, pie kā vērsties ar konkrētu jautājumu. Diemžēl neesam pietiekami izskaidrojuši visiem, kā organizēta VID darbība.
Klientu apkalpošanas centros nodokļu maksātājs gan var saņemt atbildes uz pašiem vienkāršākajiem jautājumiem, kas neprasa lielu gudrību. Bet, tiklīdz jautājums ir sarežģītāks, izsmeļošu konsultāciju tur nevar saņemt.
– Šī problēma skar tikai uzņēmējus vai ikvienu nodokļu maksātāju, arī fiziskās personas?
– Visus, protams! Nodokļu kontrole un piedziņa VID ir centralizētas. Tas nozīmē, ka, piemēram, reģistrēt saimniecisko darbību Bauskas iedzīvotājs var doties uz vietējo klientu apkalpošanas centru. Bet, ja nav laikus samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, viņš var saņemt brīdinājuma vēstuli no VID filiāles Kuldīgā. Vai par pārbaudi no Kontroles pārvaldes Rīgā. Nodokļu maksātājos tas izraisa neizpratni. “Vai mani tagad uzrauga visa valsts?” viņš jautā. Tā, protams, nav. Šāda darba organizācija palīdz mums izlīdzināt slodzi un nodrošināt prasību viendabīgumu.
– Dažkārt uzņēmuma gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildīt var spēt tikai ar VID darbinieku un viņu priekšnieku palīdzību. Kāpēc tā nedarbojas saprotami un draudzīgi?
– Tā gluži nav. Piekrītu, sarežģījumi rodas tikai dažreiz. Šī un citas VID darbā izmantotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas ir novecojušas. Kad izveidoja EDS, sākumā to maz lietoja. Tiklīdz sāka lietot biežāk, atklājās dažādas problēmas. Krīzes gados bieži pietrūka naudas, lai to “salāpītu”. Esam jau to “lāpījuši”, cik vien tas ar mums atvēlēto naudu bijis iespējams.
Mūsu stratēģiskajos plānos ir jaunas EDS radīšana. Tas gan nav izdarāms dažās dienās. Jo, nedod Dievs, ja kādas tehniskas kļūmes dēļ pazustu vecajā sistēmā uzkrātie dati.
– Daudzi mūsu lasītāji, vecāka gadagājuma ļaudis, ir smagi iekrituši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par pārdotu nekustamo īpašumu. No VID saņemtās brīdinājuma vēstules ir uzrakstītas ierēdnieciski smagnējā valodā, no kurām netop skaidrs, kad tas jāmaksā un kad ne.
– Tas ir konkrēta VID darbinieka prasmes jautājums. Saprotami paskaidrot mutiski ir viena lieta. Uzrakstīt vēstulē – pavisam cita. Arī savā ikdienas praksē esmu saskārusies ar kaut ko līdzīgu. Es skaidri zinu, ka mans kolēģis ir gana gudrs nodokļu lietās. Diemžēl, ķeroties pie rakstu darbiem, bieži vien sāk teikumu pirmajā lappusē, bet pabeidz otrās lappuses beigās.
Pašlaik sarakstē ar nodokļu maksātājiem standartsituācijās mēģinām izveidot vienotu vēstules satura šablonu, vietējam nodokļu speciālistam atliek paskaidrot kādas detaļas. Ja viņš to prot uzrakstīt nodokļu maksātājam saprotamā valodā, tad labi. Diemžēl vienmēr tas neizdodas. Es piekrītu, arī šajā ziņā VID ir vēl daudz darāmā.
– Kāds nodokļu ieņēmumu ziņā izskatās aizvadītais pusgads?
– Kopumā labs. Pusgada ieņēmumu plāns pārpildīts par 3,6 procentiem.
– Ar ko to izskaidrojat?
– Ieņēmumu kāpumam ir vairāki izskaidrojumi. Krīzes smagumam esam pāri, atdzīvojas uzņēmējdarbība. Pieaug apgrozījums. Palielinās nodokļu maksātāju skaits.
Labi pildās pievienotās vērtības nodokļa un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāni. Pagaidām vēl nezinām, kādi būs uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, tāpēc ka par aizvadīto gadu lielie uzņēmumi iesniegs gada pārskatus tikai šomēnes.
– Vai ir taisnīgi, ka uzņēmumiem jāmaksā šis nodoklis avansā par vēl neiegūto peļņu?
– Ikviens vēl nenopelnītais santīms, kas jāmaksā avansā, ir sāpīgs. Jo tas tiek izņemts no uzņēmuma apgrozījuma. Par šo tēmu ir daudz diskutēts, un izteiktie viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Šāda kārtība ir saistīta ar budžeta ieņēmumu plānošanu, kas ir Finanšu ministrijas pārziņā. Tiesa, dažos gadījumos likums paredz, ka uzņēmēji var vērsties VID, prasot pārskatīt šos avansa maksājumus. Daudzi uzņēmumi to izmanto. Taču, pirmkārt, šādai prasībai vajadzīgs pamatojums. Arī VID vajadzīgs laiks, lai pārbaudītu iesniegtos dokumentus un pieņemtu lēmumu. Tas prasa resursus abām pusēm. Es domāju, ka ar laiku šo problēmu izdosies atrisināt.
– Dzirdam, ka nodokļu maksāšanu veicinājuši vairāki īstenotie pasākumi: atbrīvojumi no laikā nenomaksāto nodokļu soda naudām; uzņēmēju “baltais saraksts”; fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākums; par 100 latiem lielāku parādnieku saraksta publiskošana, 9% mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana individuālajiem komersantiem un citi. Kurš no pasākumiem, jūsuprāt, devis vislielāko ieguvumu?
– Diezin vai var izcelt kādu vienu pasākumu, efektu devis šo pasākumu vienlaicīgs īstenojums.
Man personīgi ir liels gandarījums par to, ka beidzot esam tikuši galā ar avansa norēķiniem. No šā gada 1. janvāra ir izbeigts ieilgušais absurds – uzņēmumi varēja izsniegt vairākus simtus tūkstošus lielus avansus fiziskām personām, atliekot to atgriešanu, atprečošanu no gada uz gadu.
Vienlaikus uzņēmumi ņēma aizdevumus bankās, nemaksāja nodokļu parādus. Skaidrs, ka tā lielākoties bija “melnā” nauda, kuru pēc tam izmantoja “aplokšņu algās” un citos nelikumīgos darījumos.
Jāatzīst, ka liels panākums ēnu ekonomikas ierobežošanā ir VID piešķirtās tiesības uz trīs gadiem apturēt negodīgo uzņēmumu darbību. Kopš pagājušā gada 1. oktobra esam uz laiku apturējuši aptuveni 4000 šādu uzņēmumu darbību. Mūsu plāns ir pilnībā apturēt visu fiktīvi nodibināto uzņēmumu saimniecisko darbību un vienkāršotā procedūrā panākt to likvidēšanu. Kā zināms, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem, ierastais paņēmiens bija maksātnespēja.
No šā gada 1. janvāra VID ir tiesības aizliegt šāda uzņēmuma amatpersonai trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ceru, ka turpmāk tiks izveidots šo personu “melnais” saraksts, lai nepieļautu, ka pēc kāda laika nodokļu parādnieks dibina jaunu firmu un turpina krāt jaunus parādus, par ko jau vienreiz ticis sodīts.
Domāju, ka cīņā pret ēnu ekonomiku tiks sperts liels solis uz priekšu, ja valdība virzīs uz Saeimu uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu grozījumus par ierobežojumiem lieliem bezprocentu aizdevumiem uzņēmumu darbiniekiem, jo līdzīgi kā ar avansiem tādā veidā veidojas daļa “aplokšņu algu”.
– Vai tas “melnais” saraksts nesanāks garāks par “balto”?
– Es ļoti ceru, ka ne… (nopūšas) Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa sabiedrības godīgi maksā nodokļus. Un esmu pārliecināta – šie pasākumi ir vajadzīgi, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.
– Vai spējat izsekot fiktīviem darījumiem, pārskaitot naudu par nesniegtu pakalpojumu, pēc tam pārvēršot to skaidrā naudā un maksājot darbiniekiem algas aploksnēs?
– Spējam. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc tiek aizkavēta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa summu atmaksāšana vai uzņēmumos tiek uzsākts nodokļu audits vai kriminālprocess.
Vienīgais šķērslis šajā darbā – savākt neapgāžamus pierādījumus. Jo fiktīvos darījumos visi grāmatvedības dokumenti vienmēr ir priekšzīmīgā kārtībā – divkārt labāk nekā reāli notikušos darījumos. Šādās fikcijās parasti tiek izmantoti gan prasmīgi juristi, gan veikli advokāti. Savukārt mēs, VID darbinieki, esam izmeklētāju lomās – tikmēr rokam, kamēr pierādījumi ir rokā.
– Vai, jūsuprāt, bija nozīme fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumam?
– Domāju, tam bija liela nozīme. Iespējams, kaut ko varējām darīt citādi, piemēram, atbrīvot no šī pienākuma cilvēkus, kas bija ņēmuši hipotekāros kredītus dzīvokļu iegādei. Ziņas par viņiem varējām iegūt ar banku starpniecību. Tas atvieglotu arī VID darbu, jo dienestā izveidotā analīzes sistēma jau tobrīd uzrādīja visas tās personas, kuru izdevumi bija ievērojami lielāki par ienākumiem. Kā vēlāk noskaidrojās, liela daļa šo cilvēku bija ņēmuši kredītus bankās un mēs viņus par velti tramdījām. Mantiskā stāvokļa deklarācija ļāva mums no tā turpmāk izvairīties.
Man personīgi gan šķiet, ka šo pienākumu, iepriekš to inventarizējot, vajadzētu atkārtot ik pēc trim gadiem. VID tas būtu vēlamais laika nogrieznis, lai mēs spētu efektīvāk sekot fizisko personu nodokļu maksājumiem.
