Viceprezidente Dzelzkalēja pārstāvēs Baltiju un Skandināviju 0
20. septembrī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja ievēlēta par vienu no sešiem viceprezidentiem Eiropas Savienības lauksaimnieku jumta organizācijā COPA (saīsinājums no Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas).
Pirmoreiz Baltijai ir tik augsta pārstāvniecība. COPA apvieno ES dalībvalstu 60 organizācijas un 36 partnerorganizācijas citās Eiropas valstīs.
– Vai var teikt, ka COPA ir jumta organizācija – līdzīgi kā LOSP Latvijā?
Maira Dzelzkalēja: – Nē, ir atšķirības. Pirmā: LOSP neapvieno visas Latvijas organizācijas. Otrā: LOSP apvieno vertikālās jeb nozaru organizācijas, bet COPA – horizontālās, tas ir, teritoriālās. COPA ietilpst četras Latvijas organizācijas.
– Ko COPA spēj ietekmēt?
– Vairāk nekā 15 gadus pārstāv lauksaimnieku intereses sarunās ar ES institūcijām. Ir spēcīgs profesionāls birojs. Reizi mēnesī lauksaimnieku pārstāvji sabrauc uz prezidija sēdēm un darba grupām.
– Tu kandidē atkārtoti.
– Pirms diviem gadiem neievēlēja. COPA ir ļoti iesīkstējusi smagnēja organizācija. Man no visiem bija vismazāk balsu – 100. Pat nezinu visus, kuri balsoja par mani.
– Prezidents un seši viceprezidenti. Panākts dažādo lauksaimnieku interešu balanss vai ģeogrāfiskais, bet varbūt demogrāfiskais līdzsvars?
– Arī demogrāfiskais – esmu vienīgā jelkad COPA ievēlētā sieviete. Neierasti jūtos starp vīriešiem pelēkos uzvalkos, kuri visi ir starp 50 un 75 gadiem. Bija pārstāvji, kuri atzina, ka balsos tikai par vīriešiem. Tādas tradīcijas viņiem esot.
Ģeogrāfiski esmu vienīgā no Baltijas un Skandināvijas, ko arī centīšos pārstāvēt. No jaunajām dalībvalstīm esam trīs – vēl arī ungārs un polis. Tomēr vēlēšanās vairāk cīnījās franciski, angliski vai vāciski runājošie nekā kādu konkrētu nozaru lauksaimnieki.
– Izkonkurēji beļģi. Pateicoties kam?
– Bija tikai astoņu balsu starpība. Domāju, ka vinnēju ar reģiona, ne tikai savas valsts pārzināšanu. Runā fokusējos uz savu pieredzi gan praktiskajā lauksaimniecībā, konsultāciju sistēmā, gan Eiropas projektos. Kopš pavasara vadu lauku attīstības darba grupu un uz šo jomu arī solīju koncentrēties, arī uz vides politiku, inovāciju, zināšanu un pieredzes pārnesi.
– Eiropas institūcijās esot labas algas…
– Šis ir vēlēts sabiedrisks amats. Briselē biroja nebūs. Tikai pienākumi.
– Internetā klejo bauma, ka, pateicoties tam, ka esi Straujumas krustmeita.
– Pirms tam baumoja, ka esmu Dūklava krustmeita. Ja lasītu visus interneta komentārus vai koridoru baumas, tad man ātri pārietu vēlēšanās aizstāvēt lauksaimnieku intereses un es labprātāk ietu uz mežu sēnēs.
– Kuras Latvijas organizācijas pārstāvēsi? Zemnieku saeimu vai arī citas?
– Atbilstoši COPA statūtiem uz vēlēšanām var izvirzīt vienu no valsts ar organizāciju atbalstu. Man bija deleģējums no visām četrām mūsu dalīborganizācijām. Poļi iešāva sev kājā, jo izvirzīja divus kandidātus uz prezidenta amatu, kamdēļ nedabūja prezidenta krēslu.
– Ja pārstāvēsi visu Latvijas organizāciju intereses, kas maksās par braucieniem uz Briseli?
– Finansiāli šis jautājums nav atrisināts. Citās valstīs pašas organizācijas apmaksā savu pārstāvēšanu.
– Līdz šim Latvijas pārstāvji varēja izmatntot Lauku tīkla finansējumu.
– Jā, kamēr tas ir, katru mēnesi divi trīs pārstāvji brauc uz sēdēm. Kā būs turpmāk, nav norunāts.
– Par COPA jauno prezidentu ievēlēts Nīderlandes pārstāvis Alberts Jans Mats. Esot sliktāk nekā tad, ja būtu polis.
– Zemnieku saeima savu balsi atdeva par holandieti. Jo viņam ir gan Eiroparlamenta pieredze, gan valodas un kontakti. Nevaru iedomāties organizācijas līderi, kurš spēj komunicēt tikai caur tulku, kā tas būtu ar poļu kandidātu. Lielo valstu pārstāvji nespēj ieklausīties mazo valstu problēmās. Ar iepriekšējo prezidentu pirms pusotra gada nesveicinājāmies, bet pamazām padarījām par mūsu draugu. Strādāsim arī ar šo.
– Pirmie darbi?
– Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas regulas nāks saskaņot ar mums. Un vēl ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums, par kuru paredzu smagas sarunas. Šonedēļ braukšu uz COPA lauku attīstības darba grupas kārtējo sēdi, kurā jau ieviesu jauninājumu – visu valstu lauku attīstības plānu prezentāciju pieredzes apmaiņas nolūkos.
