Kā pašvaldības vērtē ministra piedāvātos variantus bērnudārzu pedagogu algas celšanai? 2
Skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet nākamajam gadam – 27 miljoni. Pašvaldības jo īpaši satraucis izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska viens no piedāvātajiem variantiem pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai: līdz šim no valsts budžeta nodrošinātās brīvpusdienas 1. – 4. klases skolēniem nododot pašvaldību pārziņā, bet valsts naudu, kas piešķirta brīvpusdienām, novirzīt bērnudārzu skolotāju algām.
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Kad uzzināju par ministra piedāvājumu, kas attiecas uz brīvpusdienu valsts finansējuma novirzīšanu pedagogu algām, es sašutumā iesaucos: “Bērniem noņemsim, atdosim skolotājiem?” Tas taču ir ļoti nekorekti – paņemt nost bērniem, lai samaksātu pedagogiem. Tad jau labāk apspriest citu ministra variantu, kā iegūt naudu – mainīt proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē tā, lai pašvaldības saņemtu vairāk. Taču šobrīd mani daudz vairāk par Šadurska kunga variantiem nodarbina kas cits – jau tik daudzus gadus tiek runāts par izglītības reformu, diemžēl vezums nekust no vietas. Kāpēc tā? Vai tiešām bērnu izglītošana nav pelnījusi neko vairāk par, atvainojiet, ceļu bedrīšu lāpīšanas attieksmi?”
Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka apspriešanas vērti ir visi trīs ministra Šadurska piedāvātie varianti, ieskaitot arī to, ka varētu atrast valsts budžetā papildu dotāciju, lai arī pašvaldības var pacelt savu daļu. Ilgtermiņā skatoties, vispareizāk tomēr būtu dot iespēju pašvaldībām saņemt vairāk IIN sadalē. Tāds variants ir arī loģiskāks. Arī no tāda viedokļa, ka lielāka šā nodokļa daļa vairāk liktu pašvaldībām domāt par jaunu darba vietu radīšanu un pašreizējo darba vietu saglabāšanu. Par bērnu brīvpusdienu maciņa maiņu ar pedagogu algu maciņu jāteic, ka jāskatās, kādi izdevumi ir abās pozīcijās un vai varētu būt kāds ieguvums. Tā kā šis variants skar bērnu brīvpusdienas, tas būtu apspriežams tikai tad, ja galīgi nevar vienoties par kādu citu ceļu.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Būtībā jautājums ir daudz dziļāks – par to, vai mūsu valstī jaunā paaudze ir vērtība. Ir rosinājums par skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas pārlikšanu uz pašvaldību pleciem apmaiņā pret valsts finansējumu pirmsskolas pedagogu algām. Pirmkārt, jāatgādina, ka valsts jau maksāja darba algas bērnudārzu skolotājiem līdz 2008. gadam, bet tad ekonomiskās krīzes dēļ valsts lūdza uz laiku šo funkciju nodot pašvaldībām. Kā valsts saprot jēdzienu “uz laiku”, ja vēl joprojām tā šo funkciju nav paņēmusi atpakaļ? Otrkārt, pašvaldībām jau tāpat funkcijas pieaug, bet finansējumu nedod. Tikai viens piemērs – vietējo ģeodēzisko punktu apsekošana Nīcas pašvaldībai izmaksāja 4,5 tūkstošus latu, tagad mums šie punkti jāatjauno, kas izmaksās jau desmit tūkstoš eiro.”
Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Labākais variants būtu IIN pārdale par labu pašvaldībām. Pašlaik pašvaldības saņem 80 procentu šī nodokļa, jālemj, par kādu tiesu vēl palielināt. Preiļu novadā budžeta līdzekļi diemžēl ir tādi, ka mēs nespējam veicināt attīstību. Ja būtu jaunas darba vietas, situācija mainītos. Pašlaik novada laukos, pavisam četros pagastos, vienīgās darba vietas ir mežizstrādē, pagasta pārvaldē un zemnieku saimniecībās.”
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs: “Atkal valsts kaut ko pārliek uz pašvaldību pleciem. Nekur nav teikts, ka tad, ja mēs piekristu ministra variantam par brīvpusdienu nodrošināšanas pārņemšanu un valsts rūpētos par pirmsskolas pedagogu darba samaksu, mēs patiešām būtu ieguvēji. Vispirms taču jātiek pie aprēķiniem un konkrētiem skaitļiem, tikai tad iespējams spriest un vērtēt.”
