Alusbrūveris, Krāskuriņš, Vilkušāvējs 2
“Blakus daudziem citiem amatu un profesiju motivētiem uzvārdiem ir arī grupiņa, kas liek domāt, ka arī pašam uzvārda pieņēmējam ir bijusi kaut kāda teikšana,” secinājusi Ilga Jansone. “Tie ir uzvārdi, kas saistīti ar sociālo stāvokli. Piemēram, arī Vidzemē ir uzvārdi Bajārs, Barons, Bīskaps, Burgers (pilsonis – tulk. no vācu val.). Sastopams arī Kēniņš, Hercogs, Kundziņš, Kungs, Renteskungs, arī samērā plaši izplatītais Muižnieks. Ja uzvārda devējs būtu muižkungs, diez vai viņš zemniekam dotu tādus uzvārdus kā Ķēniņš vai Muižkungs. Acīmredzot kaut kāda izvēles brīvība zemniekam tomēr varēja būt.”
Asociācijas ar militārām pakāpēm raisa uzvārdi Kapteinis, Seržants, Palkavnieks, arī Majors, Majorītis.
To, kā nodarbošanās, amati un profesijas pārvērstas uzvārdos, labi parāda Alusbrūveris, Baltmodere, Frizirs, tāpat Dakteris, Gans un Ganiņš, Pavārs. Vai atceraties, kā Andreja Upīša stāstā “Sūnu ciema zēni” kungs sauca: “Slaucītāj, nāc šurp!”? Izrādās bijuši arī uzvārdi Slaucītājs, Staļļavīrs, pat tik briesmīgs kā Bende. Ja uzvārdu Hāzejēgers tulko no vācu valodas, tas ir zaķu mednieks. Un, raug, vēl skaista profesiju buķete: Krāskuriņš, Maizesvīrs, Pastalnieks, Zvanītājs, Mežavēveris (vēveris nozīmē audējs).
