Gata Šļūkas zīmējums

Andersons, Barans, Kingseps 2


Biežāk sastopamo uzvārdu izcelsmei ir saistība gan ar vietvārdiem, gan lauku vidi un dabu raksturojošiem vārdiem (Putniņš, Krūmiņš), gan svešvārdiem (Jēkabsons, Neilands), gan profesijas nosaukumiem – Galdnieks, Kalējs –, gan cilvēku raksturojošām īpašībām, piemēram, Garais, gan tautības nosaukumiem – Krievs, Igaunis u.c.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Ilga Jansone stāsta: “Pati lielākā grupa ir floras semantikas uzvārdi, tātad – visi koki, krūmi, dažādi citi augi, arī puķes. Otra grupa – dzīvnieki – kā mājdzīvnieki, tā vairāk tomēr meža dzīvnieki, putni, arī zivis, kukaiņi.” Cilvēku raksturojošie uzvārdi ir gan tādi, kas saistīti ar ārējo izskatu, izturēšanos, gan tikpat labi ar psihisko, emocionālo pasauli, piemēram, Gudrais. Izmantoti arī fizioģeogrāfiskie nosaukumi – Kalns, Kalniņš, Leja, Lejiņš. Blakus tiem sastopami arī tādi uzvārdi kā Gravasgals, Līčakrastiņš, Upeskrasts, Vecgrāvis, Ceļamala, Cukurkalns. Vislielākā grupa – tā, kurā liekams viss, kas neietilpst citās grupās, – ir konkrētas semantikas uzvārdi, piemēram, Krūze, Šķīvis, Mārks, Siets, Lāpsta, Dakša. Mazāka grupa ir abstraktas semantikas uzvārdi – Daina, Brīvība.

Vēl viena grupa ir no citiem īpašvārdiem veidotie, tas nozīmē – vai nu no cilvēku priekšvārdiem, vai no lielākas apdzīvotas vietas, vai arī tuvumā esošas upes, ezera nosaukuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudz ir ģermāņu cilmes uzvārdu, kur otrais komponents ir “son” (“Sohn” – dēls, vācu val.), tādi darināti ar visiem tajā laikā populārajiem vīriešu priekšvārdiem – Pētersons, Andrejsons, Viļumsons, Jursons. Tāpat populāri uzvārdi ir ar otro komponentu “mann” (“Mann” – vīrs, vācu val.) – Feldmanis, Hausmanis utt. Tāpat – ar otro komponentu ar “berg” (“Berg” – kalns, vācu val.), “tāl” (“Tal” – leja, vācu val.), “feld” (“Feld” – lauks, vācu val.). Kaut gan maz sastopami, Vidzemē ir arī daži slāvu cilmes uzvārdi un pierobežā ar Igauniju – pietiekami daudz arī igauņu nosaukumu, piemēram, Rebane (“Rebane” – lapsa, ig. val.), Kingseps (“Kingsepp” – kurpnieks, ig. val.).

Pie floras semantikas grupas ir tādi reti sastopami uzvārdi, kā, piemēram, Kartupel – sastopams vienu reizi Ternejā, netālu no Rūjienas, un Nātra, vienu reizi – Nātrīt, Upenāš (tātad – Upenājs, ar Ērģemes izloksnei raksturīgo izskaņu “-āš”). Raug, poētiski skan uzvārdi Ievaskoks, Ābollap, Pupuziediņš. Vēl ir Baltisābol, Saldisābol, Sarkanābol, Vīnoge, arī Citrons. Ir atrasts kāds ieraksts “Rosinpeld”, taču tas nenozīmē “rozīne peld”, bet ir labi zināmā uzvārda Rozenfelds latviskotā forma.

Ir doti arī tādi uzvārdi, kā, piemēram, Aitiņa, krietni padaudz ir Auniņu, un ne tikai kopvalodā, bet arī izloksnēs lietotais Avens (piemēram, Jaunpiebalga ir Krievijas “Alfa” bankas prezidenta un mecenāta Pjotra Avena priekšteču dzimtā vieta) un Aveniņš. Latgales pierobežā Litenē ir dzīvojis Vucens, tāpat sastopams arī krieviskais Barans. Piecas reizes fiksēts uzvārds Vepre vai Vepris. No tādiem uzvārdiem, ko šodien diez vai sev kāds gribētu, ir arī Kuilis un Kuilītis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.