Straujš svara zudums, slimojot ar audzēju, kaitē. Bet kas palīdz? 0
Bieži vien mudinājums dzīvot veselīgi paslīd garām un iegūst jaunu nozīmi vien tad, kad izdzirdēta nopietnas slimības – ļaundabīga audzēja – diagnoze. Tad cilvēks gatavs uz daudz ko, lai tikai tiktu vaļā no vēža, – pat badoties, jo pastāv uzskats, ka tā var iznīdēt ļaundabīgās šūnas. Ārstu skatījumā šāda taktika nekam neder, jo ir svarīgi visu laiku uzturēt normālu svaru un rūpīgi raudzīties, ko liek vēderā.
“Vēža pacientiem samazināt svaru nav nekāda pamata, jo šī saslimšana jau tā ir milzīgs stress organismam,” uzskata medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Mutes medicīnas katedras docents, Starpaugstskolu maģistrantūras programmas Uztura zinātne kursu vadītājs Guntars Selga, kurš 16 gadu strādājis par mutes, sejas un žokļu ķirurgu Latvijas Onkoloģijas centrā. “Arī ļaundabīga audzēja ārstēšanas metodes ir agresīvas – pacientam jāiztur viena vai vairākas operācijas, staru vai ķīmijas terapija. Šo procedūru iedarbības dēļ samazinās ēstgriba, pasliktinās veselības stāvoklis, sarūk svars. Ārstēšanās un atveseļošanās periodā organismam nepieciešams labs nodrošinājums ar uzturvielām. Tāpēc, ja onkoloģijas pacients centīsies speciāli samazināt svaru, tas radīs vien papildu stresu visam ķermenim.”
Zināms, ka aptaukošanās paaugstina risku saslimt ar vairākām hroniskām slimībām, arī ar ļaundabīgiem audzējiem. Tāpēc ir svarīgi uzturēt normālu svaru, nevis censties strauji tikt no tā vaļā. “Pagājušā gada vasarā medicīnas pasaulē parādījās apjomīga un pārliecinoša publikācija, kurā tika atzīts – pacientiem, kuriem bijis palielināts svars, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem nesamazina risku saslimt ar ļaundabīgu audzēju. Līdz ar to domāt par atbrīvošanos no nevēlamā svara laikā, kad organismā notiek cīņa ar ļaundabīgu audzēju, nav prāta darbs. Tieši otrādi, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi atlabt ārstēšanas laikā, nepieciešamas visas uzturvielas, proti, sabalansēts ēdiens. Tātad svarīgi ir uzklausīt ārsta norādījumus un saņemt nepieciešamo ārstēšanu, nevis vārdzināt savu ķermeni.”
Ja ar ļaundabīgu audzēju sirgstošajam tiek veikta radikāla operācija, notiek staru vai ķīmijas terapija, ir gluži loģiski, ka viņam nepieciešama pilnvērtīga pārtika. Arī brūču dzīšana ir saistīta ar sabalansētu uzturu. Turklāt ķīmijterapijas dēļ apetīte samazinās, tāpēc pacientam jo īpaši svarīgi uzņemt veselīgu pārtiku, bet, ja cilvēks badosies un organismam nebūs nepieciešamo uzturvielu, ārstēšanas rezultāts pasliktināsies.
Pirmie izzūd muskuļi
Pēc Guntara Selgas teiktā, ikvienam, kurš bez ārsta vai uztura speciālista padoma samazina ar ēdienu uzņemtās enerģijas daudzumu vai kādu iemeslu dēļ neēd pietiekami, pirmie zūd tieši muskuļi, nevis tauki. Turklāt pirmajās dienās pēc krasas kaloriju samazināšanas zūd šūnās esošais ūdens, tāpēc var iestāties dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās. Iznākums – svars sarūk, bet ar tauku zaudēšanu tam nav nekāda sakara.
“Cilvēka organismā nav neviena lieka muskuļu grama. Saplokot to masai, pirmie cietīs starpribu muskuļi, kas nodrošina elpošanas funkciju,” precizē Guntars Selga. “Ja krūšu kurvis nespēj pietiekami efektīvi ventilēt, tātad izkustināt plaušas, veidosies plaušu karsonis jeb pneimonija. Tāpēc pareizāk būtu domāt un runāt nevis par svara, bet gan par lieko tauku samazināšanu organismā. Muskuļu masu zaudēt nedrīkst,” brīdina ārsts.
Ar bioimpedances analizatoru iespējams vienkārši un ātri novērtēt muskuļu un tauku masas daudzumu organismā un noteikt, kurās vietās to ir par maz vai par daudz. Mērījumus ieteicams veikt regulāri ik pēc 3– 6 mēnešiem, sekojot līdzi ķermeņa masas pārmaiņām.
