“Vēzis tuvplānā”: Kas liecina par ļaundabīgo slimību limfomu? 0
Saslimstība ar ļaundabīgo limfoīdās sistēmas slimību limfomu, kas parasti lokalizējas limfas mezglos, bet var skart arī aknas, liesu un kaulu smadzenes, pēdējā laikā pieaug. Ik gadu Latvijā ar limfomu jeb limfmezglu vēzi, kā to sauc tautā, saslimst aptuveni 160 slimnieku. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asoc. profesore un onkoloģe ķīmijterapeite Gunta Purkalne atgādina, ka limfoma ir salīdzinoši labi ārstējama, tāpēc aicina nebaidīties un laikus vērsties pie ārsta.
Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka pacientam ir limfoma:
· palielināti limfas mezgli dažādās ķermeņa daļās, bet parasti cilvēki ievēro tos, kuri atrodas ārpusē un ir sataustāmi (kakla, padušu vai cirkšņu rajonā), taču ne vienmēr ir sāpīgi;
· svara zudums pēdējā pusgada laikā lielāks par 10 % no cilvēka svara;
· drudzis un ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem, kas pāriet un atkārtojas;
· svīšana naktī, kad cilvēks pamostas tik slapjš, ka ir jāmaina gultasveļa.
Limfomas iedala divās grupās – Hodžkina un Nehodžkina. Zinātnieks Tomass Hodžkins bija pirmais, kurš jau 19. gadsimtā aprakstīja šīs slimības gadījumu, tāpēc slimība ieguva viņa vārdu.
Hodžkina limfomas izpausme, klīniskā gaita un ārstēšana ir līdzīga kā Nehodžkina limfomai, taču abām šīs slimības grupām ir pietiekami lielas atšķirības. Turklāt Hodžkina limfoma parasti skar jaunus cilvēkus, Nehodžkina limfoma biežāk sastopama gados vecākiem pacientiem.
Lai noteiktu šīs ļaundabīgās slimības stadiju, tiek veikta izmeklēšana ar datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi vai pozitronu emisijas tomogrāfiju jeb PET/CT, ko izmanto arī limfomas recidīva un terapijas efektivitātes noteikšanai.
Limfomas ārstēšanas rezultāti ir labāki nekā citu ļaundabīgo slimību ārstēšana. “Limfomu ārstē ar poliķīmijterapiju – katrai no limfomām lieto atšķirīgas medikamentu kombinācijas. Ķīmijterapijai vajadzības gadījumā pievieno staru terapiju. Taču pēdējā laikā aizvien vairāk tiek domāts, vai ārstēšana atsevišķos gadījumos vispār ir nepieciešama un kādai jābūt ārstēšanas intensitātei. “Izaicinājums, īpaši tad, ja slimniekam ir Hodžkina limfoma, ir sasniegt maksimāli labu rezultātu ar pēc iespējas mazākām ārstēšanas radītām komplikācijām,” par aktuālāko limfomu ārstēšanā stāsta onkoloģe ķīmijterapeite.
Ārstēšanas rezultāti Hodžkina limfomas gadījumā var būt ļoti labi. Ja ārstēšana ir pareiza, tiek izārstēti 85 % slimnieku. Savukārt Nehodžkina limfoma ir ļoti daudzveidīga un ar daudziem slimības apakštipiem, turklāt ir ļoti agresīvas un mazāk agresīvas Nehodžkina limfomas, tāpēc katrai no tām ir atšķirīgi ārstēšanas rezultāti. Ļoti agresīvu limfomu var izārstēt, taču tā bieži atkārtojas, mazāk agresīvu Nehodžkina limfomu ar ķīmijterapiju pilnībā izārstēt nevar, taču slimnieki var sadzīvot ar to pietiekami ilgi.
“Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka limfoma ir labi ārstējama ļaundabīga slimība. Pacientam, kuram ir aizdomas par limfomu, laicīgi jāvēršas pie ārsta, jo ārstēšanas rezultāti vienmēr ir labāki, ja slimību sāk ārstēt sākuma stadijā,” atgādina Purkalne.
