Vēzis kļūst arvien jaunāks 0
Trešdaļa onkoloģisko pacientu pēc palīdzības pie ārstiem vēršas novēloti, tāpēc Latvijā ir daudz slimnieku, kuriem audzēju atklāj 3. un 4. stadijā. Mediķi daudzās valstīs Pasaules Pretvēža dienā, ko atzīmē 4. februārī, atgādina par tām iespējām, ko sniedz valsts, lai cilvēks nesaslimtu ar šo ļauno kaiti.
Latvijā no valsts budžeta apmaksā izmeklējumus, lai pacients varētu laikus pārbaudīties un nenonākt līdz tam, kad vēzis pārņēmis visu organismu. Piemēram, aizvadītajā gadā no 700 atklātajiem pirmreizējiem krūts vēža gadījumiem 180 pacientēm šo onkoloģisko slimību konstatēja agrīnā stadijā, jo viņas nebija noslinkojušas un veikušas bezmaksas mamogrāfiju pēc Nacionālā veselības centra uzaicinājuma. Bet šis skaitlis varēja būt daudz lielāks, ja vien sievietes apzinātos šā izmeklējuma nozīmību. Tāpat kā iespēju izmantot valsts apmaksāto resnās un taisnās zarnas izmeklēšanu, sākot no 50 gadu vecuma. Saslimstība ar kolorektālo vēzi ir liela gan sievietēm, gan vīriešiem. Ja slimību atklāj sākuma stadijā, to var ķirurģiski ārstēt un izveseļoties, atgādināja Latvijas Onkoloģijas centra galvenais speciālists onkoloģijā Jānis Eglītis.
Saslimstība ar krūts vēzis ieņem pirmo vietu sieviešu vidū, kamēr prostatas un plaušu audzēji ir izplatītākā vīriešu onkoloģiskā kaite. J. Eglītis, iepazīstoties ar statistiku, noskaidrojis, ka aizvadītajā gadā saslimstība ar plaušu vēzi nedaudz sarukusi, visticamāk, tādēļ, ka samazinās vīriešu mūža ilgums un viņi nenodzīvo līdz septiņdesmit astoņdesmit gadiem, kad bieži atklāj šo audzēju. Sieviešu vidū gan saslimstība ar plaušu audzēju kopš 80. gadiem esot nemainīgi augsta un galvenokārt tiekot atklāta novēlotā stadijā. Ārsti to skaidro ar daiļā dzimuma nespēju atmest smēķēšanu.
J. Eglītis aicināja aktīvāk un agresīvāk vērsties pret solāriju apmeklējumiem, jo arvien palielinās to jauno sieviešu skaits, kas saslimst ar ādas vēzi. Sievietes, lielākoties pēc 30 gadiem, kurām atklāj ādas vēzi, stāstot, ka bieži apmeklējušas solārijus vai arī sauļojušās bez aizsargkrēmiem.
Vēzis kļūst arvien jaunāks, jo 40% cilvēku, kuriem to diagnosticē, ir darbspējīgā vecumā. Viens ir tad, kad cilvēks, jūtot, ka nav kaut kas kārtībā ar veselību, neapmeklē ārstu, bet pavisam kas cits, kad pacients regulāri dodas pie sava ģimenes ārsta, bet viņam nerodas ne vismazākās aizdomas, ka pacientam varētu būt audzējs, kaut gan tas jau ir pēdējās stadijās. Tāpēc Rīgas Austrumu slimnīca sākusi izstrādāt onkoloģisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas, kas būs jāapgūst ģimenes ārstiem, lai veicinātu viņu izglītību un izpratni par onkoloģiju. J. Eglītis uzskata, ka Onkoloģijas centram būtu jāsāk analizēt ģimenes ārstu ielaistie gadījumi, lai kļūdas neatkārtotos. Ne reizi vien Onkoloģijas centra speciālisti saskārušies ar gadījumiem, kad pacients ilgstoši “barots”, piemēram, ar dzelzs preparātiem, bet, izrādās, viņam ir audzējs, kurš sataustāms caur vēdera sienu.
Veselības ministre Ingrīda Circene pastāstīja, ka ģimenes ārsti tiks finansiāli stimulēti par katru atklāto vēzi 1. un 2. stadijā – par to piemaksās 50 latu. I. Circene atzina, ka valstij trūkst naudas onkoloģisko slimnieku ārstēšanai un ka jau šā gada sākumā valsts apmaksāto zāļu sistēmā ir izveidojies 10 miljonu latu deficīts.
Tāpēc nereti gadās tā, ka tie slimnieki, kuri atkārtoti saslimst ar kādu onkoloģisko kaiti, ir spiesti gaidīt garās rindās gan vizītē pie ārsta, gan arī, lai izmeklētos. Arī daļēji valsts apmaksātās jaunākās paaudzes zāles, kas neatstāj lielas blakusparādības, Latvijā ir pieejamas daudz retāk nekā Igaunijā un Lietuvā.
Fakti Cik valsts ir samaksājusi par vēža pārbaudēm 2012. gada 11 mēnešos * Dzemdes kakla vēža skrīnings – Ls 382 187; * krūts vēža skrīnings – Ls 540 471; * tievās un resnās zarnas skrīnings – Ls 116 918; * maksājums ģimenes ārstiem par katru pacientu, kuram izdarīts slēptais asiņu skrīningizmeklējums, – Ls 28 086. |
