Vēzis aiz citu slimību maskas 0
Lai gan neiroendokrīnos audzējus uzskata par retu saslimšanu, tie skar vidēji 35 no 100 000 cilvēkiem. Latvijā pēdējā gada laikā tie atklāti 33, bet divpadsmit gadu laikā – 205 pacientiem, pārsvarā kuņģa un zarnu traktā. Problēma tā, ka audzēji var neradīt nekādus simptomus vai arī tie raksturīgi daudzām bieži sastopamām slimībām, piemēram, cukura diabētam vai bronhiālajai astmai, tādēļ visbiežāk neiroendokrīnie audzēji agrīnā stadijā tiek atklāti nejauši – veicot izmeklēšanu vai operāciju citu iemeslu dēļ.
Grūti atklājams
“Audzēji ir ļoti viltīgi, jo veidojas no neiroendokrīnajām šūnām, kuras atrodas visur – plaušās, kuņģī un zarnās, aizkuņģa dziedzerī un citos orgānos.
Pacientiem parasti ir dažādas nespecifiskas sūdzības, tādēļ ārstam vispirms rodas aizdomas par bieži sastopamām saslimšanām vai audzējiem.
Dažreiz jūtami veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem raksturīgi simptomi, piemēram, sagurums, sarkšana, pastiprināta svīšana, kurus rada šo audzēju izdalītie specifiskie hormoni. Ja par to sūdzas sieviete pusmūžā, tādas pazīmes saista ar menopauzi,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas Kodolmedicīnas klīniskās daļas vadītāja Antra Bērziņa, piebilstot, ka parasti šos audzējus atklāj 5–7 gadu laikā pēc tam, kad pacients vērsies pie ārsta.
Neiroendokrīnie audzēji atšķiras arī ar to, ka reizēm tie var būt samērā labdabīgi un cilvēks var nodzīvot visu savu mūžu, par to pat nenojaušot. Piemēram, tievās zarnas audzējs var būt ar ļoti zemu agresivitātes pakāpi, agrīnā stadijā tikai dažus milimetrus liels un grūti pamanāms. Tas attīstās ļoti lēni, un pat ar metastāzēm pacienti var nodzīvot līdz mūža beigām bez izteiktiem veselības traucējumiem. Tos var arī veiksmīgi izoperēt. Taču var būt arī tā, ka, piemēram, pēc agresīva aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnā audzēja atklāšanas pacienta dzīvildze nepārsniedz gadu.
Šāda tipa audzējus var atklāt, mērķtiecīgi veicot pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu. Šo kodolmedicīnas diagnostisko metodi savienojumā ar datortomogrāfiju šobrīd jau izmanto daudzu onkoloģisko saslimšanu gadījumā. Izmeklējuma laikā pacientam vēnā tiek ievadīts īpašs radioaktīvs preparāts jeb izotops. Jo garāks ir izotopa pussabrukšanas periods, jo tas ir radioaktīvāks. Izotopus ar īsu pussabrukšanas periodu un salīdzinoši mazāku starojumu izmanto diagnostikā, ar garāku – ārstēšanā.
A. Bērziņa stāsta, ka neiroendokrīnajiem audzējiem uz šūnu virsmas ir receptori, kas piesaista olbaltumvielas – peptīdus. Ievadot pacientam vēnā ar radioaktīvo galliju iezīmētus peptīdus, pozitronu emisijas tomogrāfijas laikā iespējams precīzi noteikt pat ļoti maza (ap 5 mm) audzēja atrašanās vietu, nemaz nerunājot par lielākiem veidojumiem un audzēja metastāzēm. Šāds izmeklējums ļauj piemeklēt katram pacientam atbilstošu ārstēšanu un sekot līdzi tās rezultātiem.
Valsts apmaksā vairāku lokalizāciju ļaundabīgu audzēju izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfijas metodi un radioaktīvo izotopu, kas ļauj atklāt ļaundabīgos veidojumus, kuri pastiprināti patērē glikozi. Neiroendokrīnais un prostatas vēzis no šiem audzējiem atšķiras ar to, ka savā vielmaiņā glikozi tikpat kā neizmanto, tāpēc to diagnostikā izmanto radioaktīvo galliju un peptīdus, kuri saistās ar somastatīna receptoriem, kuri atrodas uz šūnu virsmas.
Preparātus ražos Latvijā
Gallija izotopam ir ļoti īss pussabrukšanas periods – 67 minūtes, kas padara neiespējamu tā ievešanu no ārzemēm. Lai īstenotu inovatīvu vēža ārstēšanas metožu ieviešanu, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Latvijas Jūras medicīnas centru (LJMC) sākusi projektu, lai gallija un lutēcija radioaktīvos preparātus varētu sintezēt tepat, Latvijā – jaunuzceltajā LJMC Kodolmedicīnas klīnikas Radiofarmācijas laboratorijā. A. Bērziņa norāda, ka tas ļaus ne tikai precīzi diagnosticēt neiroendokrīnos (arī prostatas) audzējus, bet pacientiem ar metastāzēm, kuriem tradicionālā ārstēšana – operācija, staru vai ķīmijterapija – izrādījusies neefektīva, piedāvāt jaunu metodi, kas var uzlabot pašsajūtu un pagarināt dzīvildzi.
“Terapijā peptīdi tiek saistīti ar radioaktīvo lutēciju un ievadīti kursa veidā. Lutēcijs, kurš izstaro beta starojumu, apstaro audzēja šūnas. Parastās staru terapijas laikā caur ādu apstaro noteiktu ķermeņa rajonu, piemēram, vienu audzēja metastāzi. Turpretī radioaktīvie izotopi ar asiņu plūsmu cirkulē pa visu organismu, tādēļ iespējams ārstēt uzreiz vairākas metastāzes, kas atrodas dažādās vietās. Protams, arī šī metode neder visiem, tādēļ pirms ārstēšanas sākšanas tiek veikta diagnostiskā scintigrāfija vai pozitronu emisijas tomogrāfija, lai atlasītu pacientus, kuriem tā varētu palīdzēt,” stāsta Antra Bērziņa.
Lai gan arī šī ir staru terapija, tā notiek intravenozo injekciju jeb tā saucamās sistēmas veidā, pusstundas laikā pacienta vēnā pakāpeniski ievadot lutēcija preparātu. Papildus tiek veikta terapija, lai pasargātu no apstarošanas nieres vai aknas. Tā kā preparāts ir radioaktīvs, ārstēšanu iespējams veikt tikai Latvijas Onkoloģijas centra Kodolmedicīnas nodaļā. Atkarībā no metastāžu skaita pacientam 1–3 dienas jāpavada stacionārā. Lai panāktu stabilu efektu, nepieciešamas četras intravenozas injekcijas ar astoņu nedēļu intervālu. Pēc šāda kursa var cerēt, ka audzēja metastāzes nepalielināsies vai pat samazināsies, tādējādi uzdāvinot pacientam piecus, 10 vai pat vairāk dzīves gadu.
Onkoloģe stāsta, ka lutēcija terapija neiroendokrīnajiem audzējiem pirmo reizi pasaulē lietota jau 1997. gadā.
Tā reģistrēta gan ASV, gan daudzās Eiropas Savienības valstīs. Starp citu, Igaunijā, kur šī metode jau ir praktiski izmēģināta, paciente ne tikai atbrīvojusies no sāpēm, bet varējusi atgriezties darbā un kopā ar ģimeni nodzīvot vēl četrus piecus gadus.
Terapija nav lēta: viena injekcija Eiropas klīnikās maksā ap 20 000 eiro, taču, ražojot preparātu Latvijā, tā cena varētu sarukt uz pusi. Kad šīs tehnoloģijas tiks reģistrētas Valsts zāļu aģentūrā, projekta īstenošanas gaitā četri Latvijas iedzīvotāji ar metastātisku neiroendokrīno audzēju varēs bez maksas saņemt pilnu ārstēšanas kursu.
Pozitronu emisijas tomogrāfija
Pozitronu emisijas tomogrāfiju kopā ar datortomogrāfiju (PET/CT) veic Rīgas Stradiņa universitātes nukleārās diagnostikas centrā “MedVision”, Latvijas Jūras medicīnas centra (LJMC) Diagnostiskās radioloģijas nodaļā un medicīnas sabiedrībā “ARS”.
Valsts apmaksātu PET/CT izmeklējumu pēc ārstu konsilija lēmuma veic pacientiem ar krūts bronhu, plaušu, resnās un taisnās zarnas vēzi, melanomu, kā arī limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju un noteiktos mielomas gadījumos, kā arī bērniem pēc onkohematologu konsilija lēmuma.
