Vēzis – 290 reizes nāvējošāks par terorismu, taču ārstējams pēc laicīgas diagnostikas 0
Vēzis, katru gadu paņemot aptuveni 1,3 miljonus dzīvību, ir galvenais nāves cēlonis ES, liecina statistika. Pasaulē ik gadu vēzis paņem aptuveni 8,8 miljonus dzīvību – salīdzinājumam, teroristu uzbrukumos, saskaņā ar Ekonomikas un miera institūta aprēķiniem, visā pasaulē ik gadus iet bojā ap 30 000 cilvēku, kas ir aptuveni 290 reizes mazāk.
Vēzis joprojām ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā pēc sirds un asinsvadu slimībām un februāris – mēnesis, kurā atzīmējam Pasaules Pretvēža dienu – ir laiks, kurā aizdomāties ne tik daudz par šīs slimības radītajām sekām, cik par iespējām saslimšanu laicīgi atklāt un novērst. To, ka tieši vēzi varam uzskatīt par vienu no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, turklāt arī Latvijā, ir pārliecināti arī valstī lielākā poliklīniku tīkla – “Veselības Centru Apvienības” speciālisti.
Ko darīt, ja gribam pasargāt sevi un savus tuviniekus no šīs postošās un letālās slimības? “Veselības centru apvienība” galvenā ārste Anna Maruškina uzskata – laicīgi jāveic profilaktiskās veselības pārbaudes un vēža diagnostika, lai gadījumā, ja slimība tomēr piemeklē, to izdodas atklāt pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās vēzi – slimību, kuru raksturo nekontrolējama organisma šūnu dalīšanās un ļaundabīgu audzēju veidošanās – tik tiešām vairs neuzskata par nāves spriedumu un pilnīgi neārstējamu saslimšanu. Ja vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ar tajos laikos pieejamajām ārstēšanas metodēm izdzīvoja mazāk nekā puse vēža pacientu, tad mūsdienās izdzīvojušie jau veido vairākumu.
Pieaugusi arī ar vēzi saslimušo ārstēšanas efektivitāte un izveseļojušos cilvēku skaits. Lielākoties par to var pateikties tieši agrīnās diagnostikas metožu uzlabojumiem, kā arī sabiedrības informētības līmeņa pieaugumam un profilaksei. Pēdējo gadu statistika parāda, ka letāls slimības iznākums jau pirmajā tās gadā piemeklē vidēji 5% vēža slimnieku, kuriem tas diagnosticēts 1. stadijā un vidēji 75% cilvēku, kam vēzis tiek diagnosticēts 4. stadijā. To pašu iespējams teikt par piecu gadu dzīvildzi. Piecus gadus un ilgāk nodzīvo 80% pacientu, kuriem slimība diagnosticēta un ārstēšana sākta 1. stadijā, bet tikai 8% pacientu, kuriem vēzis atklāts 4. stadijā.
“Daudzos gadījumos vēzi izdodas izārstēt pilnībā,” stāsta viens no Latvijas vadošajiem onkoloģijas ķirurgiem Aldis Dolģis. Sekmes ir atkarīgas no vēža lokalizācijas vietas, tā cik laicīgi audzējs atklāts un cik pareiza ir bijusi ārstēšana. Milzīga loma ir agrīnai slimības diagnostikai, kuras iespējas, pateicoties modernākajai medicīniskajai aparatūrai, pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušās. A. Dolģis norāda, ka slimība nevienu nešķiro pēc vecuma. Ārsta praksē nācies operēt vēzi arī 19 gadus vecam jaunietim, kas gan ir samērā rets gadījums. Pēc viņa domām 35 gadi varētu būt tas vecums, kad cilvēkam, ja vien tam rūp paša veselība, būtu jāveic pirmās profilaktiskās vēža pārbaudes.
Arī “Veselības centru apvienība” galvenā ārste Anna Maruškina atzīst, ka regulāri veicot profilaktiskās veselības pārbaudes un iesaistoties vēža skrīninga programmās, daļu no kurām apmaksā arī valsts, palielinās iespēja atklāt vēzi jau laicīgi – agrīnās tā attīstības stadijas, kas atvieglo slimības ārstēšanu un ievērojami palielina izredzes sasniegt pozitīvu rezultātu.
Lai gan 2015. gadā no jauna reģistrēto vēža slimnieku skaits saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ir nedaudz samazinājies un reģistrēti 11 123 jauni slimnieki, kas ir mazāk nekā 2014. gadā (11 522), saslimstības līmenis joprojām saglabājas augsts. Vidēji var runāt par 562,5 jaunatklātiem vēža gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Kopējais valstī reģistrēto vēža slimnieku skaits 2015. gadā sasniedza 74540 cilvēku. Uz katriem 100 000 Latvijas iedzīvotāju ir vidēji 3785,8 vēža slimnieki. Tas ir divreiz vairāk nekā 2000. gadā.
