Vēzi Latvijā ārstē kā “sūnu ciemā”: novecojuši staru terapijas aparāti, mazāk efektīvas zāles… 0
Latvijā mūsdienīga vēža ārstēšana no citām Eiropas valstīm atpaliek vismaz par desmit gadiem. To nevar attiecināt uz pilnīgi visiem audzēju veidiem, bet uz lielāko daļu noteikti, ir pārliecināta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, zinātņu doktore, asociētā profesore Gunta Purkalne.
Ja gribi, pērc zāles pats!
Izskaidrojums: mūsu valstī dažādu audzēju gadījumos valsts pacientiem nekompensē jaunās paaudzes medikamentus, ar kuriem vēzi varētu ārstēt efektīvāk. Šajā ziņā Latvija atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas. Bulgārijā vēl nesen bija pacientiem diezgan nelabvēlīga medikamentu kompensācijas sistēma ļaundabīgo audzēju gadījumos, bet nesen tā tika būtiski uzlabota. Šobrīd Latvijas ļaundabīgo audzēju zāļu apmaksas sistēma ievērojami atpaliek pat no tās kārtības, kāda pastāv Bulgārijā. Protams, mūsu pacienti šos medikamentus var iegādāties par savu naudu, bet lielākajai daļai tie nav pa kabatai.
Nevar apgalvot, ka tā terapija, ko patlaban lietojam, ārstējot vēža slimniekus, ir absolūti neefektīva, bet kopā ar to vajadzētu lietot citas, efektīvākas zāles, kuras valsts diemžēl neapmaksā. Pacientu tiesības dzīvot ilgāk un labāk ir galvenā motivācija, kāpēc Latvijas onkologi vēlas strādāt ar jaunākās paaudzes medikamentiem, uzsver Gunta Purkalne.
Krūts vēzi ārstē labāk
Vissmagākā situācija šajā ziņā ir zarnu trakta, plaušu, prostatas un vēl dažu citu audzēju gadījumos. Lai gan to ārstēšanai ir iespējams iegādāties jaunākas paaudzes medikamentus, Latvijas zāļu kompensācijas sistēmā tie nav iekļauti. Nedaudz labāka situācija mūsu valstī ir krūts vēža gadījumos. Ārstējot šo vēža veidu, ārsti var izmantot vismaz kaut ko no tām zālēm, kas radītas pēdējos desmit līdz piecpadsmit gados. Piemēram, mūsu valsts kompensējamo zāļu sarakstā jau vairākus gadus ir iekļauts vismaz viens medikaments “Trastuzumab”, kas paredzēts agresīva krūts audzēja gadījumos (šāda tipa ir aptuveni 60 procenti no visiem ļaundabīgajiem krūts audzējiem), un visas pacientes, kam tas ir vajadzīgs, to saņem. Bet pēdējā laikā ir radīti jauni medikamenti, kurus agresīva krūts vēža slimnieces ar labām sekmēm jau lieto ārzemēs, piemēram, “Pertuzumab”, “Lapatinib”, “T-DM1”. Jauns medikaments “Palbiciclib” kombinācijā ar audzēju hormonterapiju ir efektīvs metastātiska hormonu receptoru pozitīva krūts vēža gadījumos. Bet Latvijā valsts šos iedarbīgos medikamentus neapmaksā.
Jaunākās paaudzes medikamentu iztrūkums gan nav vienīgā problēma, kas nomāc Latvijas onkologus.
“Onkoloģija iedalās vairākos posmos, tie ir profilakse, agrīna diagnostika, ārstēšana un novērošana. Katrā no šiem posmiem ir savas sasāpējušas problēmas. Kā klīnikas vadītāja esmu atbildīga arī par staru terapijas dienestu un varu teikt, ka šobrīd gan mūsu klīnikā, gan arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centrā ir smaga situācija ar staru terapijas aparātiem. Tie ir novecojuši un vairs nepilda savas funkcijas. Ik pa laikam tie sabojājas, un tad pacientiem pagarinās ārstēšanās laiks, jo jāgaida, līdz aparāts atkal būs darba kārtībā. Mēs jau ilgus gadus lūdzam Veselības ministriju pievērst šim faktam pienācīgu uzmanību un iepirkt jaunu, modernāku staru terapijas aparatūru, bet pagaidām esam tikai cerību līmenī. Vēlamies, lai mūsu pacienti saņem visefektīvāko pasaulē pierādīto terapiju, ko paredz gan Eiropas, gan Amerikas vadlīnijas. Mēs negribam, lai Latvija ļaundabīgo audzēju ārstēšanas ziņā “izkrīt” no starptautiskās aprites, bet patiesībā tas jau ir noticis,” uzsver daktere Purkalne.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe neuzskata, ka Latvijā kopumā ir zems onkoloģisko pacientu ārstēšanas līmenis. Taču arī, viņasprāt, nepietiekami tiek apmaksāti jaunākie medikamenti. Bet ķīmijterapija ir tikai viens no vēža ārstēšanas veidiem. Bez tās onkoloģijā tiek lietota ķirurģija, staru terapija, hormonu terapija un vēl vesela virkne ārstēšanas metožu. Turklāt jāsaprot, ka pacients ārstēšanas procesu vērtē no sava redzespunkta, ārsts – no sava. Pacienti, kuri saņem ārstēšanas kursu, tic, ka jebkurš medikaments, kuru viņiem dod, palīdzēs tikt galā ar slimību. Un viņiem tam ir jātic, viņi nedrīkst neticēt. Bet ārstiem droši vien ir grūti strādāt, jo jaunākās paaudzes ķīmijterapijas medikamentu patiešām pietrūkst.
Jaunās zāles – dārgas. Vai efektīvas?
Kāpēc pacientiem, kuri cieš no ļaundabīgajiem audzējiem, valsts daudzos gadījumos neapmaksā šos medikamentus? Ārste Purkalne teic, ka Veselības ministrijas atbilde uz šo jautājumu parasti skan – valstij nav finansiālu iespēju tos iegādāties.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders atgādina, ka 2017. gada 31. maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes plāns 2017. – 2020. gadam pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā. Plāna mērķis ir pozitīvi mainīt situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot pastāvošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.
Par jaunās paaudzes medikamentu pieejamību no citām valstīm Šneiders norāda, ka nav iespējams to aplūkot atrauti no pārējās veselības aprūpes un tās finansējuma. Turklāt attiecībā uz jaunu zāļu kompensēšanu jārunā par to izmaksu efektivitāti. Arī Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā pēdējos gados ir iekļautas jaunas zāles nieru vēža ārstēšanai, paplašināta kompensācija zarnu vēža terapijai, kā arī limfomu un limfoleikožu dažādu stadiju ārstēšanai, iekļautas jaunas zāles pacientu sagatavošanai pirms autologo šūnu transplantācijas, paplašināta kompensācija zālēm kaulu metastāžu ārstēšanai.
Ministrijas pārstāvis izsaka viedokli, ka šobrīd, kad veselības nozarei ir pieejami līdzekļi onkoloģijas jomas sistēmiskai uzlabošanai, pretnostatījums “jaunas” un “vecas” metodes esot konceptuāli nepareizs. Vēža slimnieku ārstēšanas modernizācija nav reducējama vienīgi uz atsevišķu jaunu medikamentu ieviešanu, jo būtiski paplašinājušās gan ķirurģiskās ārstēšanas iespējas (piemēram, aknu metastāžu ķirurģiskās ārstēšanas plaša ieviešana ļauj glābt daudzu pacientu dzīvību vai vismaz būtiski uzlabot dzīvildzi), gan staru terapijas metožu klāsts. Arī šo metožu ieviešana prasa noteiktu finansējumu, bet daudzos gadījumos spēj nodrošināt lielāku guvumu pacientiem salīdzinājumā ar vienu medikamentu.
“No vienas puses, var saprast valsts pozīciju, kāpēc netiek kompensēti jaunākās paaudzes vēža ārstēšanas medikamenti, jo to izmaksas ir ļoti augstas, bet veselības aprūpes budžeta iespējas ierobežotas. No otras puses, būtu tomēr svarīgi, lai ārsti šos medikamentus pacientiem varētu izrakstīt. Īpaši svarīga ķīmijterapija ir gadījumos, kad vēzis atklāts vēlīnā stadijā, bet Latvijā gandrīz pusi onkoloģisko slimību atklāj trešajā vai ceturtajā stadijā,” uzsver Gunita Berķe.
Agrīnai diagnostikai milzīga nozīme
Lai arī, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas un ārstēšanas iespējām, ļaundabīgos audzējus pasaulē vairs neuztver kā neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku kaiti, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, tomēr vēzis nav atrisināta problēma, uzsver daktere Purkalne. No vēža cilvēki joprojām mirst visā pasaulē. Bet mēs cīnāmies par katru pacientu, lai jebkurš no viņiem varētu dzīvot tik ilgi, cik, pateicoties 21. gadsimta iespējām medicīnā, tas iespējams. Tie var būt vairāki mēneši vai daudzi gadi – dzīvot šo laiku ir pacienta tiesības. Un citās valstīs vēža slimnieki dzīvo ilgāk. Klīnisko pētījumu dati liecina, ka, pateicoties jaunās paaudzes medikamentiem, tas ir iespējams. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir atkarīga no tā, cik agrīni audzējs ir konstatēts un cik labu un pareizu ārstēšanu pacients ir saņēmis. Jo agrīnāk vēzi diagnosticē, jo lielākas iespējas dzīvot ilgāk. Agrīnai diagnostikai ir milzīga nozīme, uzsver ārste.
“Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu kļūst apzinīgāki un arvien vairāk apmeklē valsts apmaksātos ļaundabīgo audzēju skrīningus. Piemēram, šā gada pirmajā pusē krūts vēža skrīningu ir apmeklējuši aptuveni 40 procenti uzaicināto sieviešu. Iepriekšējā gadā šis rādītājs bija sliktāks. Pieaug arī to gadījumu skaits, kad vēzi atklāj agrīnā stadijā, pacientiem pašiem vēršoties pie ārsta. Tas liecina, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par savu veselību un saprot, cik svarīgi ir to pārbaudīt. Bet joprojām ir daudz darāmā, lai panāktu, ka valsts apmaksātos ļaundabīgo audzēju skrīningus apmeklē lielāks ļaužu skaits,” stāsta ārste Purkalne.
“Ministrijas mērķis ir panākt, lai sabiedrība kļūtu atbildīgāka par savu veselību kopumā. Eiropas valstu rādītāji vēža skrīninga izmeklējumu veikšanā liecina, ka uz zarnu vēzi pārbaudi veic 45% no mērķgrupas pacientiem, (2016. gadā Latvijā – 11,8%); uz krūts vēzi – 70 – 75% (2016. gadā Latvijā – 27,4%). Katram būtu jākļūst atbildīgākam un sadarbībā ar ģimenes ārstu jāizvērtē iespējamie riski, kā arī jāizdara profilaktiskās pārbaudes, tādējādi sasniedzot izvirzīto mērķi – 60% gadījumu vēzi atklāt slimības I vai II stadijā,” teic Šneiders.
Gunita Berķe ir vienisprātis, ka ļaundabīgos audzējus varētu biežāk atklāt agrāk, ja ļaudis apmeklētu valsts apmaksātos vēža skrīningus. Tiesa, tie ir tikai trīs vēža veidiem – krūts, dzemdes un zarnu. Kā pamudināt apmeklēt šos izmeklējumus un regulāri pārbaudīt savu veselību? Berķe ir pārliecināta – cilvēkiem jāmaina sava attieksme pret veselību. Gluži tāpat kā mašīnai katru gadu jāiziet tehniskā apskate, tā arī katram no mums vismaz reizi gadā ir jāpārbauda sava veselība. Daļa ļaužu to nedara, jo nevēlas uzzināt ko sliktu. Viņiem šķiet, ka tad viņi ar to netiks galā, taču, ja par slikto nedomās, tad tas arī nenotiks. Bet dzīvē tā nav, par realitāti atgādina Berķe.
Reāli stāsti
Īstā diagnoze kavējas par vairākiem mēnešiem
Jānis Grauds (66): “Slikti jutos, un mani mocīja stipras sāpes kaulos, tāpēc apmeklēju ārstus. Man veica magnētisko rezonansi, bet diemžēl izrādījās, ka ārsts savu darbu veicis pavirši un izmeklējuma apraksts bija nepilnīgs. Tā notiek, kad ārstam, lai nopelnītu iztiku, jāskrien no viena darba uz otru. Šā iemesla dēļ man diagnozi – ļaundabīga asins slimība mieloma – noteica tikai pēc vairākiem mēnešiem. Tiku operēts, man kājā ielika dzelzs stieni, jo kauli lūza un no slimības tajos veidojās caurumi. Par laimi, slimību izdevās apturēt – lielā mērā tāpēc, ka stipri ticēju – izveseļošos. Gribasspēkam izveseļošanās procesā ir liela nozīme. Šobrīd turpinu lietot zāles un reizi trīs mēnešos dodos pie ārsta. Slimības dēļ mana dzīve ir kļuvusi citāda par 80 procentiem. Nācās mainīt ēdienkarti, daudz ko nedrīkstu darīt, piemēram, celt smagumus, slidot, jāuzmanās, lai nepakrītu.
Vasaras nogalē piedalījos biedrības “Dzīvības koks” organizētajā nometnē onkoloģiskiem pacientiem, un tā bija ļoti vērtīga. To iesaku visiem vēža slimniekiem. Pateicoties dažādu speciālistu lekcijās dzirdētajam, izdevās vēl vairāk sakārtot savas domas. Svarīga ir arī komunikācija ar līdzīgiem cilvēkiem. Ar vairākiem no nometnē sastaptajiem ļaudīm turpinu uzturēt sakarus joprojām.”
Izmantojiet skrīningus!
Ramona (63): “Arvien vairāk izjutu nespēku un mani mocīja elpas trūkums, kas liecināja, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā. Devos pie ģimenes ārstes, kura mani nosūtīja uz valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu. Drīz diagnoze bija skaidra – zarnu vēzis. Man veica operāciju, bet ļaundabīgais audzējs jau bija ielaists. Sākumā ārsti teica, ka tas ir trešajā, vēlāk secināja, ka ceturtajā stadijā. Vēzis ir viltīga slimība, sākumstadijās noris bez jebkādām ārējām izpausmēm. Saņēmu ķīmijterapiju. Papildu izmeklēšanas laikā ārsti konstatēja, ka metastāzes ir arī aknās. Tika veikta aknu operācija. Esmu pateicīga Onkoloģijas centra ārstiem, ka viņi to veica, jo vēl pirms dažiem gadiem Latvijā pacientiem tādā stāvoklī, kādā biju es, šādas operācijas netaisīja. Šobrīd aprit tieši gads, kopš beidzu otro ķīmijterapijas kursu, ar kuru izdevās iznīcināt metastāzes plaušās. Pateicoties Dievam un ārstiem, šo gadu esmu veiksmīgi nodzīvojusi. Kas būs tālāk, kas to lai zina. Šobrīd nav nekādu liecību par to, ka slimība varētu atsākties, bet to, kas notiek šūnu līmenī, zināt nevar. Četras reizes gadā, kā nosaka valsts standarti, dodos pie onkologa izmeklēties. Pagaidām šo iespēju esmu izmantojusi trīs reizes. Manuprāt, izmeklēšanai vajadzētu būt biežāk.
Visiem ļaudīm, kuri neapmeklē ārstus un neizmanto valsts apmaksātos vēža skrīningus, vēlos pajautāt – kāpēc jūs sevi nemīlat?! Par savu veselību mēs katrs atbildam pats. Bet ārsti un valsts apmaksātās programmas var palīdzēt agrāk noskaidrot, vai ar veselību viss ir kārtībā, un, ja nepieciešams, ātrāk sākt ārstēšanos. Novēlu katram vairāk interesēties par savu veselību, par to rūpēties un mīlēt sevi.”
Uzziņa
2017. gada deviņos mēnešos
• dzemdes kakla vēža skrīningu apmeklēja 38,7% no uzaicinātajām sievietēm;
• krūts vēža skrīningu – 45,9%;
• zarnu vēža skrīningu – 9,7% personu.
