Vēzi ārstē ar modernām metodēm 0
Par jaunākajām tendencēm Latvijas onkoloģijā un jaunām ārstēšanas iespējām stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis.
– Par ko liecina pagājušā gada statistika? Vai valsts apmaksātās vēža savlaicīgas atklāšanas programmas darbojas?
Jānis Eglītis: – Par 2011. gadu mūsu rīcībā pagaidām ir visai aptuveni skaitļi, taču tendence ir tāda: pēdējos piecos gados krūts vēzi ik gadu atklāja ap tūkstoš sievietēm, bet pērn – jau vairāk nekā 1100. Agrāk 0. stadijā pie mums ieradās tikai dažas pacientes gadā, bet tagad jau 20 – 30. No 700 – 750 krūts vēža pacientēm, kas ārstējās mūsu centrā, apmēram pusei bija iespējams veikt saudzējošu operāciju un krūts tika saglabāta. Tas nozīmē, ka audzējs diagnosticēts agrīnā stadijā. Mainījusies arī ķirurgu pieeja krūts vēža ārstēšanai, jo ievērojami pieaudzis ne tikai krūts saglabājošo operāciju īpatsvars, bet arī paduses limfmezglus saudzējošo operāciju skaits. Piemēram, 2011. gadā veiktas jau pāri par 200 šādu operāciju.
Viesturs Krūmiņš: – Ikdienā strādājot, rodas sajūta, ka daudzas pacientes nāk tieši pēc skrīninga mamogrāfijas veikšanas un Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule bijusi kā pamudinājums vērsties pie ārsta.
Tieši uz to arī mūsdienu onkoloģija tiecas, lai pēc iespējas agrīni – sākotnējā stadijā – diagnosticētu krūts audzēju, kad to ļoti sekmīgi iespējams ārstēt un piecu gadu dzīvildze, kuru uzskata par vēža terapijas efektivitātes rādītāju, ir vairāk nekā 90% gadījumu. Tas nozīmē, ka, atklājot krūts vēzi 0. vai 1. stadijā, sievietes var pilnībā izārstēt.
– Kādas vēl pārmaiņas vērojamas onkoloģisko saslimšanu jomā?
J. Eglītis: – Pirmreizējo kuņģa vēža pacientu skaits no 600 – 700 gadījumiem gadā pērn samazinājies aptuveni līdz 500. Šāda tendence ir visās Eiropas valstīs. Droši vien tas saistīts ar helikobaktēriju infekcijas ārstēšanu. Kā zināms, tā ir viens no riska faktoriem kuņģa vēža attīstībai.
RAKUS ik gadu veic 150 – 200 jeb pusi no visām kuņģa vēža operācijām Latvijā. Diemžēl daudzi pacienti pēc palīdzības vēršas novēloti, kad operāciju veikt vairs nav iespējams.
Kuņģa vēzim nav specifisku simptomu, kas liecinātu par saslimšanu. Nav arī skrīninga metožu, kas ļautu to atklāt agrīnās stadijās. Japānā, kur šī slimība ir ļoti izplatīta, visai populācijai veic endoskopisko izmeklēšanu. Tā izmaksā ļoti dārgi.
Pēdējā laikā vērojama neliela plaušu vēža gadījumu skaita samazināšanās, taču to var saistīt arī ar demogrāfisko situāciju valstī. Ar šo slimību lielākoties slimo 60 – 70 gadu vecumā, kad vīriešiem ir arī sirds asinsvadu problēmas un daudzi līdz šim vecumam nemaz nenodzīvo. Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā šobrīd tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar elpas spektra analīzi un ļautu noteikt, kuriem cilvēkiem varētu attīstīties plaušu vēzis. Taču pats galvenais, protams, ir smēķēšanas izskaušana.
Viena no nepatīkamākajām tendencēm ir ādas vēža pacientu skaita pieaugums. Kādreiz cilvēki ar bazālo šūnu vēzi saslima 70 – 80 gadu vecumā, šobrīd mūsu pacientu vidū ir arvien vairāk 30 – 40 gadus vecu sieviešu, kuras intensīvi apmeklējušas solāriju. Tā izplatību ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ieradums ziemā doties atpūsties uz dienvidu zemēm. Ar 600 gadījumiem gadā ādas vēzis biežuma ziņā sievietēm ir otrajā vietā aiz krūts vēža. Mūsu centrā jau šogad plānots izveidot īpašu onkodermatoloģijas vienību, kas varētu padziļināti nodarboties gan ar melanomas, gan ādas vēža problēmām. Jau šobrīd ik gadu tiek veiktas 700 – 800 operācijas pacientiem ar ādas jaunveidojumiem. Turklāt, agrīni atklātas, dažas no ādas vēža formām var ārstēt arī konservatīvi – bez ķirurģiskās iejaukšanās, ar modernām fotodinamiskās terapijas metodēm, medikamentiem.
– Vai šāda pieeja būs arī citu vēža formu ārstēšanā?
V. Krūmiņš: – Mūsdienu onkoloģijā ir tendence veidot multidisciplināras speciālistu grupas kādas problēmas risināšanai.
Pagājušajā gadā LOC jau tika specializētas ķirurģiskā profila nodaļas, izveidojot vēdera dobuma jeb abdominālās onkoloģijas un krūts ķirurģijas nodaļas, kurās pacienta ārstēšanas plāna izstrādē piedalās gan ķīmijterapeiti, gan staru terapeiti, gan radioloģijas speciālisti.
J. Eglītis: – Līdzīgas grupas varētu izveidot arī resnās un taisnās zarnas, prostatas, nieru un urīnpūšļa, kā arī ginekoloģisko audzēju ārstēšanai. Šāda pieeja attaisnojas lielos onkoloģijas centros, kuros ir pietiekama pacientu koncentrācija. RAKUS LOC tiek ārstēti 60 – 70% no visiem Latvijas onkoloģiskajiem pacientiem. Piemēram, mūsu krūts ķirurģijas nodaļā gadā tiek veiktas aptuveni 1500 – 1600 operācijas, kā arī 40% no visām ķīmijterapijas un ap 25% staru terapijas procedūrām ir saistītas ar krūts vēža ārstēšanu.
Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar plastikas un mikroķirurgiem LOR orgānu audzēju ārstēšanā. Līdz šim pacienta seju pilnībā nevarējām atjaunot, bet tagad trūkstošo daļu iespējams aizstāt ar pacienta paša audiem. Tas ne tikai uzlabo pacienta vizuālo tēlu, bet ļauj viņam atgriezties sabiedrībā.
Arī mūsu krūts ķirurgi veic arvien vairāk onkoplastisko operāciju, kuru mērķis ir sasniegt labu kosmētisku efektu. Arī krūts dziedzeru rekonstrukcijas operācijas varētu ietilpt šīs lokalizācijas vēža kompleksās ārstēšanas plānā, kā tas jau ir citviet pasaulē.
V. Krūmiņš: – Esam domājuši arī par dienas stacionāra izveidi, kurā varētu veikt ādas, zemādas audzēju un varbūt arī nelielu labdabīgu krūts jaunveidojumu operācijas. Protams, pacientiem jāatrodas ķirurga uzraudzībā – jānāk uz pārbaudēm nākamajā, aiznākamajā dienā. Domāju, ka, ievērojami pieaugot ambulatoro pakalpojumu klāstam, ar laiku varētu samazināt arī gultu skaitu stacionārā.
J. Eglītis: – Notiek stereotipu maiņa. Agrāk onkoloģiskas saslimšanas bija saistītas ar ilgstošu uzturēšanos stacionārā, mūsdienās daudzas manipulācijas iespējams veikt ambulatori. Pagājušajā gadā LOC izveidots ķīmijterapijas dienas stacionārs, kur ik dienas terapiju saņem vidēji 50 pacienti. Mēnesī tiek veiktas ap 1000, bet gadā – 11 000 manipulācijas. Tas ievērojami atslogo gan stacionāru, gan pacientu, kas pēcpusdienā var atgriezties savā ierastajā vidē. Arī staru terapiju, kas vidēji ilgst četras nedēļas, šobrīd ambulatori jau vairāk nekā stacionāri (kopā vairāk nekā 250 000 manipulācijas gadā).
– Vai poliklīnikā pacientiem nav jāgaida rindā?
V. Krūmiņš: – Vakar man bija kāda paciente no Latgales, kurai krūtī bija taustāms veidojums. Nosūtīju viņu pie radiologa, lai veiktu apskati un punkciju. Viņa satraucās, ka nepaspēs uz pēdējo autobusu. Protams, noorganizējām visus nepieciešamos izmeklējumus tā, lai viņa nenokavētu autobusu mājup.
Ja pacients pie mums ierodas pirmo reizi, viņš tiks pieņemts nedēļas laikā. Turklāt viņš uzreiz var veikt visu izmeklēšanas kompleksu.
– Ar ko RAKUS onkologi īpaši lepojas?
J. Eglītis: – Pēdējos gados ļoti strauji attīstījusies aknu ķirurģija. Mūsu ķirurgi pagājušajā gadā veikuši 35 aknu operācijas, no tām 17 anatomiskās rezekcijas jeb pusaknas izņemšanas operācijas. Pārsvarā šī operācija nepieciešama resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem ar metastāzēm aknās, kuras likvidējot rezultāti ir ļoti labi. Pacienti, kas lielākoties ir gados jauni cilvēki, pēc šim operācijām iegūst vēl daudzus kvalitatīvi nodzīvotus gadus. Ja metastāzes parādās no jauna, iespējama arī atkārtota operācija. Latvijā ik gadu būtu nepieciešams veikt ap 100 aknu operāciju.
Uzziņa * No vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotājiem, kas ik gadu saslimst ar kādu no onkoloģiskajām saslimšanām, aptuveni 6000 ārstējas RAKUS LOC. * Stacionārā ārstējušies apmēram 13 000 – 14 000 pacientu, daļa to darījusi atkārtoti. * Katru gadu RAKUS LOC ambulatoro daļu pacienti apmeklē 90 – 120 tūkstošus reižu.
|
