Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis: daudzus varētu glābt, ja vien laikus būtu veikta profilaktiskā pārbaude 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru gadu Latvijā prostatas jeb priekšdziedzera vēzi atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Diemžēl ik gadu tas paņem arī vairāku simtu vīriešu dzīvību, daudzus varētu glābt, ja vien laikus būtu veikta profilaktiskā pārbaude.
2021. gadā šim mērķim plānots atvēlēt vairāk nekā 109 tūkstošus eiro.
Analīzi apmaksā valsts
Lai agrīni atklātu prostatas vēzi, kopš šī gada Latvijā pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude jeb skrīnings.
Visiem vīriešiem no 50 līdz 75 gadiem, kā arī tiem 45 līdz 50 gadus veciem vīriešiem, kuriem ģimenē bijuši prostatas vēža gadījumi, reizi divos gados bez maksas tiek veikta prostatas specifiskā antigēna (PSA) daudzuma noteikšana asinīs. Tā ir viela, ko ražo priekšdziedzera šūnas, un, ja tās līmenis asinīs paaugstinās, pieaug vēža attīstības risks.
Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, jāvēršas pēc nosūtījuma pie sava ģimenes ārsta.
Pirms tam gan ieteicams pārliecināties, ka tajā veic prostatas specifiskā antigēna noteikšanu. Ja asins analīžu rezultāti uzrāda paaugstinātu PSA līmeni (virs 4 ng/ml), ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu pie urologa.
Ja aizdomas apstiprinās, visus turpmākos izmeklējumus varēs veikt paātrināti – ārpus kopējās pieraksta rindas. Vizīti pie ģimenes ārsta, asins parauga ņemšanu un tā laboratorisko izmeklēšanu pilnībā apmaksā valsts.
“Arī tad, ja specifiskā antigēna līmenis ir normas robežās, svarīgi šo testu veikt regulāri, jo tas ļauj salīdzināt rezultātus un laikus pamanīt pat nelielas izmaiņas,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Māris Jakubovskis.
Pēc PSA analīzes rezultātiem vien nevar secināt, vai vīrietim ir vai nav prostatas vēzis, jo antigēnu līmenis asinīs var būt paaugstināts arī urīnceļu infekcijas, prostatīta vai kādu citu iemeslu dēļ, bet normāls vēl negarantē to, ka nav sācies ļaundabīgs process, tādēļ nepieciešama arī urologa apskate.
Tās laikā pacients tiek izmeklēts ar tā saucamo digitāli rektālo metodi. Ārsts ar pirkstu caur taisno zarnu iztausta priekšdziedzeri, nosaka tā formu, izmērus, attiecības ar apkārtējiem orgāniem, kā arī iespējamās struktūras izmaiņas.
Kopā ar prostatas specifiskā antigēna analīzes rezultātiem tā sniedz vispusīgu priekšstatu par šī dziedzera veselības stāvokli.
Ja urologa apskate un analīzes rezultāti rada aizdomas par ļaundabīgām izmaiņām, pacients tiek nosūtīts uz papildu izmeklējumiem – transrektālo ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Diagnozi apstiprina biopsija, kuras laikā no dažādām prostatas vietām tiek paņemti mikroskopiski audu paraugi laboratoriskai analīzei. Lai noteiktu to, cik tālu vēzis ir izplatījies, reizēm veic arī pozitronu emisijas tomogrāfiju.
Ar vecumu saistīta slimība
Gluži tāpat kā labdabīga prostatas palielināšanās, arī ļaundabīga audzēja attīstība saistīta ar vecumu Jo vecāks vīrietis, jo lielāka iespēja, ka priekšdziedzerī radīsies labdabīgas vai ļaundabīgas izmaiņas.
Statistika liecina, ka vairāk nekā pusē gadījumu šīs lokalizācijas vēzi atklāj pēc 70 gadu vecuma. Risks saslimt pirms 50 gadu vecuma ievērojami palielinās, ja prostatas vēzis bijis vienam vai vairākiem pirmās pakāpes radiniekiem – tēvam, brālim. Jo agrākā vecumā ar prostatas vēzi slimojis pirmās pakāpes radinieks, jo risks lielāks.
Priekšdziedzera vēzis parasti norit nemanāmi. No slimības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet vairāki gadi, tādēļ lielākā daļa vīriešu diemžēl tiem nepievērš pienācīgu uzmanību.
Lai gan bieža urinācija naktīs vai asins piejaukums urīnam var būt arī iekaisuma vai labdabīgas prostatas palielināšanās izpausmes, pilnīgi droši to var pateikt vienīgi speciālists.
“Prostatas vēzim agrīnās stadijās nav pilnīgi nekādu simptomu. Paiet ilgs laiks, kamēr tas kļūst tik liels, ka izraisa urinēšanas traucējumus, problēmas ar erekciju,” norāda Māris Jakubovskis, uzsverot, ka mūsdienās šo audzēju iespējams veiksmīgi ārstēt, protams, ar nosacījumu, ka pacients pie ārsta nevēršas novēloti.
Priekšdziedzera vēzis no pārējām vēža formām atšķiras ar to, ka attīstās lēnām un tikai retos gadījumos ir agresīvs, tādēļ nereti nav jāveic operācija vai jāpielieto citas ārstēšanas metodes, bet iespējams to tikai novērot.
Arī tad, ja operācija tomēr ir nepieciešama, to iespējams veikt saudzējoši, saglabājot vīrieša dzīves kvalitāti (urīna saturēšanas funkciju, erekciju).
Par to jāstāsta urologam
* bieža urinēšana dienā un naktī,
* apgrūtināta urinēšana,
* pēkšņa nepieciešamība urinēt,
* urīna noplūde,
* asinis urīnā vai sēklas šķidrumā,
* erekcijas traucējumi,
* neskaidras izcelsmes sāpes muguras lejasdaļā.