Vēža skrīnings – pamani slimību, pirms parādījušies pirmie simptomi! 10
„Skrīninga programmās mērķa populācija ir cilvēki, kuriem slimība jau ir sākusies, bet viņi paši par to vēl nezina, jo slimība nav attīstījusies tik tālu, lai būtu kādas sūdzības vai simptomi,” TV24 raidījumā „Uz līnijas. Dzīvesveids” sacīja RSU Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece Lauma Spriņģe.
Eksperte skaidroja, ka sabiedrības veselībā ir divi lieli virzieni – veselības veicināšana un slimību profilakse. „Veselību mēs gribam veicināt, bet slimības novērst, lai tās nebūtu. Un sabiedrības veselības speciālisti diezgan daudz raugās tieši uz brīdi, pirms slimība ir sākusies, uz slimību cēloņiem. Skrīninga programmas attiecas uz tā saukto sekundāro profilakses līmeni.
Tas nozīmē, ka skrīninga programmās mērķa populācija ir cilvēki, kuriem slimība jau ir sākusies, bet viņi paši par to vēl nezina, jo slimība nav attīstījusies tik tālu, lai būtu kādas sūdzības vai simptomi. Skrīninga uzdevums ir mēģināt šo slimību uzķert ātrāk. Ar izmeklēšanas metožu un testu palīdzību iespējams pamanīt patoloģiskas izmaiņas cilvēka organismā, pirms tās ir klasiski manifestējušās ar kaut kādiem slimības simptomiem.” Skrīninga programmas ir balstītas uz zinātniskos pētījumos rastiem pierādījumiem. „Ir izpētīts, ka šāda cilvēku izmeklēšana noteiktās vecuma grupās ar testiem, kas ir pēc iespējas pieejamāki, lētāki, ērtāki, ir izdevīga. Gan izmaksu ziņā, gan arī ir labāki ārstēšanas rezultāti, nekā tad, ja cilvēks jau ir saslimis, un tikai tad viņu sāk ārstēt,” atzina Lauma Spriņģe.
Bet kādēļ tik daudz cilvēku Latvijā joprojām ignorē uzaicinājumus uz bezmaksas skrīningiem onkoloģijā? „Jā, diemžēl atsaucības rādītāji nav pietiekami augsti,” sacīja RSU Sabiedrības veselības institūta pārstāve, minot, ka primārais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk uzrunāt mērķauditoriju.
Raidījuma diskusijā iesaistījās arī kāda skatītāja ar savu jautājumu. „Uzaicinājums uz skrīningu pienāk latvija.lv mājaslapā. Kā lai es uzzinu, ka esmu saņēmusi aicinājumu uz skrīningu, ja latvija.lv cilvēki parasti ielogojas tikai tad, kad ir cita vajadzība un cits mērķis? Kad esmu parādā Valsts ieņēmumu dienestam un neesmu samaksājusi sodu, tad gan vienmēr zina, kā mani dabūt rokā!” Lauma Spriņģe atzina, ka komentārs ir vietā. „Šī noteikti nav vietne, ko mēs ikdienā apmeklējam un skatāmies tik bieži kā savu epastu vai telefona īsziņas. Tāpēc arī strādājam pie tā, kādā veidā informācijas nodošanu padarīt iedzīvotājiem ērtāku, pieejamāku un uzlabotu uzaicinājumu procesu.”
Eksperte gan bilda, ka vēl viens iemesls skrīningu neapmeklēšanai varētu būt bailes no rezultāta. „Tas ir normāls psiholoģisks process, kas arī var atturēt cilvēku. Lai skrīninga programma būtu efektīva, ir jābūt pieejamai informācijai arī par to, kas būs, ja skrīninga izmeklējuma tests būs pozitīvs. Jo tas jau vēl nenozīmē, ka slimība ir. Lai to apstiprinātu, vēl ir jāveic pilna diagnostika pie speciālista, un tikai tad slimību vai nu apstiprina vai arī ne.”
Projektu „Uz Līnijas. Dzīvesveids” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma saturu atbild AS „TV Latvija”.
