Vēža pētniece cer plašāk izmantot biomarķierus 0
15. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) svinīgā ceremonijā jau devīto gadu pēc kārtas trim zinātniecēm pasniedza 2013. gada “L’oreal” Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
Viena no zinātniecēm, kura saņēma 4000 latu balvu, ir ārste interniste Jeļizaveta Sokolovska, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste rezidente endokrinoloģe, Latvijas Organiskās sintēzes institūta bioķīmijas grupas pētniece un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes doktorante. Viņa pētīs ģenētiskos, molekulāros un vides faktorus, kas ietekmē nieru bojājuma (diabētiskās nefropātijas) attīstību pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu. Pētījums veicinās izpratni par diabētiskās nefropātijas iemesliem un attīstību, lai nākotnē varētu laikus noteikt un mazināt tās risku, kā arī attīstīt jaunas ārstēšanas metodes.
Stipendiju “Sievietēm zinātnē” saņēma arī dabaszinātņu maģistre Liāna Širmane, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, kura pievērsusies pētījumam par neorganisku luminiscences materiālu optisko īpašību izmaiņām atkarībā no daļiņu izmēra. Pētījuma rezultāti būs plaši izmantojami displejos un avārijas gaismas apzīmējumos, banknošu un identifikācijas dokumentu aizsardzībā pret viltojumiem, bioloģijā un medicīnā – audzēju diagnostikā un ārstēšanā.
Godam stipendiju nopelnījusi arī bioloģijas zinātņu doktore Zane Kalniņa (33), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, kura šobrīd strādā pie jauna, ar asinsanalīzes palīdzību veicama testa izveides sekmīgākai prostatas vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai.
Jaunā zinātniece jau kļuvusi par Eiropas Vēža pētniecības asociācijas, Latvijas Šūnu bioloģijas biedrības un Latvijas Bioķīmiķu biedrības locekli. Desmit starptautisku zinātnisko publikāciju autore. Viņa ir arī pieaicinātā lektore LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedrā, maģistrantiem lasa lekciju kursu par vēža imunoloģiju, alerģijām un citām imūnsistēmas slimībām. No šā mācību gada vidus Zane vēl ir docente Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, pasniedz molekulāro bioloģiju. Bet mājās viņa ir sieva un mamma gadu un deviņus mēnešus vecajai meitiņai Luīzei. Aicinājām Zani uz plašāku sarunu.
Atlika vien iet pa šo ceļu
Zane dzimusi Valmierā. Mācījusies Valmieras rajona (tagadējā Burtnieku novada) Rencēnu pamatskolā un Valmieras Viestura vidusskolā.
– Atskatoties pagātnē, tagad šķiet likumsakarīgi, ka zinātnē nonācu bioloģijas jomā. Var pat teikt, ka ceļš šajā virzienā vērās pats no sevis, man tikai atlika pa to iet un nestrīdēties pretī tam, ko dzīve piedāvā, – teic Zane Kalniņa. Siltas atmiņas viņai ir par pamatskolas bioloģijas skolotāju Natāliju Pinceri, kura prata ieinteresēt par savu priekšmetu. Arī vidusskolā ar bioloģijas skolotāju ļoti paveicies. Ilga Verovkina prata ne tikai radīt lielisku izpratni par šo jomu, bet arī saskatīja un mērķtiecīgi uz priekšu virzīja tos, kuriem bioloģijā bija potenciāls. Viņu vidū bija arī Zane. Sekoja dalība rajona bioloģijas olimpiādē, kurā meitene ierindojās 1. vietā. Pēc tam valsts mēroga olimpiādē ieguva bronzas medaļu, tā izcīnot iespēju startēt starptautiskajā bioloģijas olimpiādē. Dalība olimpiādēs savukārt pavēra ceļu jebkurā Latvijas augstskolā bioloģijas un medicīnas fakultātē iekļūt bez iestājpārbaudījumiem. Brīdi svārstījusies starp abām šīm jomām, Zane izvēlējās par labu bioloģijai un kļuva par Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes studenti.
Mācoties pirmajā kursā, viņa klausījās profesora Elmāra Grēna lekcijas. Viņš prata aizraut ar molekulāro bioloģiju. Lielā mērā pateicoties viņam, Zane jau pirmajā studiju gadā 19 gadu vecumā kā laborante uzsāka darba gaitas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā – vietā, kur praksē var pārliecināties par augstskolā gūto teorētisko zināšanu patiesumu un tās reāli “aptaustīt”. Zane turpināja te darboties visu pirmo kursu, jo, gatavojoties starptautiskajai olimpiādei, pirmā studiju gada mācību vielu bija jau pilnībā apguvusi. Biomedicīnas pētījumu centrā jauno zinātnieci uzņēma LZA korespondētājlocekles, bioloģijas zinātņu doktores Aijas Linē vadītajā pētniecības grupā. Un Aijas Linē vadībā Vēža biomarķieru laboratorijā Zane Kalniņa strādā joprojām – tagad gan vairs ne kā laborante un vēlāk zinātniskā asistente, bet pētniece. Šobrīd laboratorijas darbinieku loks paplašinājies līdz 14 cilvēkiem. Un pagājuši 14 gadi, kopš Zane regulāri ver Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra durvis. No tiem vairākus gadus viņa veltījusi, lai sagatavotu augsni pētījumam “Jauna invazīva seroloģiskā testa izstrāde prostatas vēža diagnostikai un prognostikai”.
Mērķis – vēzi diagnosticēt ar asinsanalīzi
Zane stāsta – pavisam ir vairāk nekā 150 veidu ļaundabīgie audzēji. Kamēr vēzis ir sākumstadijā un izpaužas kā sīks bumbulītis, tas nekādas sūdzības nerada. Līdz ar to cilvēks ar agrīnu vēža stadiju mediķu palīdzību bieži vien nemeklē. Pie ārsta dodas vien tad, kad rodas slikta pašsajūta – kaut kur sāp vai spiež, bet vēzis tad jau ir trešajā vai ceturtajā stadijā. Un ārstu iespējas palīdzēt ir ļoti ierobežotas.
Vēzi ir ļoti svarīgi diagnosticēt un efektīvi ārstēt sākumstadijā – tieši šādu mērķi ir izvirzījuši Vēža biomarķieru laboratorijas zinātnieki. Vispirms viņi veica pētījumu par kuņģa vēža agrīnu diagnostiku, kas Latvijā ir liela problēma. Šobrīd laboratorija pievērsusies prostatas vēža izpētei. Šo darbu veic, izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.
Jau vairāk nekā 20 gadus līdz pat šim brīdim daudzās valstīs pasaulē, arī Latvijā, prostatas ļaundabīgā audzēja noteikšanai izmanto PSA jeb prostatas specifiskā antigēna testu. Šis antigēns vīriešiem ir paaugstināts tad, ja notikušas izmaiņas prostatā, bet tas vēl nebūt nenozīmē, ka tās noteikti ir ļaundabīgas. Tikpat labi prostatā var būt iekaisums, izveidoties labdabīgi palielināta prostata un rasties citi šā vīrišķā orgāna veselības traucējumi.
– Šis tests nespēj atšķirt labdabīgu un relatīvi nekaitīgu procesu no ļaundabīga. Taču katram vīrietim, kuram konstatēts paaugstināts PSA līmenis asinīs, mediķi piedāvā veikt padziļinātu izmeklēšanu, tajā skaitā prostatas audu biopsiju (audu materiālu paņemšanu), kas ir visnotaļ nepatīkama procedūra, ar smalku adatiņu veicot astoņus līdz padsmit dūrienus. Arī psiholoģiski šī procedūra ir traumējoša, jo lielākoties vīrietis taču apzinās, uz kādu analīzi ieradies.
Taču 50 – 80 procentiem vīriešu, kam konstatēts paaugstināts prostatas specifiskais antigēns, vēlāk, izpētot prostatas audus mikroskopā, ļaundabīgo audzēju neatrod. Tātad lielai daļai vīriešu biopsiju veic lieki un var apgalvot, ka PSA tests ir kļūdains.
Mūsu laboratorijas mērķis ir atrast tādus vēža biomarķierus (bioloģiskas izcelsmes molekulas, kas ar pietiekami augstu ticamības pakāpi spēj pastāstīt par organismā sākušos ļaundabīgo procesu), kas pēc iespējas precīzāk spētu atlasīt vīriešu grupu, kam tiešām ir augsta prostatas ļaundabīgā audzēja iespējamība un kam būtu ieteicama biopsija. Turklāt mēs meklējam tā sauktos neinvazīvos marķierus. Tas nozīmē, ka ļaundabīgo audzēju vēlamies noteikt, neiejaucoties audos, bet ar parastu asinsanalīzi, – stāsta Zane Kalniņa.
Agresīvs vai mierīgas dabas prostatas vēzis?
Vēl viena aktuāla problēma, kas nonākusi Biomedicīnas pētījumu centra zinātnieku uzmanības centrā – prostatas vēzis no citiem audzējiem atšķiras ar to, ka 85 – 90 procentos gadījumu attīstās mierīgi – ilgi neizplatās tālāk par prostatu, nerada metastāzes, strauji neaug, neliekot par sevi manīt pat 10 – 20 gadus. Taču pārējiem 10 – 15 procentiem prostatas vēža slimnieku audzējs aug strauji, radot metastāzes kaulos, limfmezglos, muguras smadzenēs.
– PSA tests nespēj atšķirt, vai vēzis attīstīsies agresīvā vai mierīgā veidā, tāpēc mēs, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža biomarķieru laboratorijas pētnieki, esam izvirzījuši uzdevumu atrast tādus biomarķierus, kas spēj to precīzi noteikt.
Tiem pacientiem, kuriem prostatas vēzis attīstās mierīgā formā, nebūs nepieciešams piemērot agresīvu ārstēšanu – prostatas izņemšanu, ko bieži vien veic slimniekiem ar agresīvu šā ļaundabīgā audzēja formu, – stāsta zinātniece. Sākotnēji šķiet, prostata ir orgāns, bez kura vīrietis var iztikt. Taču vīriešiem, kuriem izņemta prostata, bieži vien novēro urīna saturēšanas traucējumus. Būtiski traucēta ir arī reproduktīvā funkcija – vīrietis dabiskā ceļā vairs nespēj kļūt par tēvu, to var panākt tikai ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību. Riskam pakļauta ir arī seksuālā funkcija – prostatai tuvumā atrodas erektilie nervi, kurus, izņemot prostatu, nereti gadās traumēt. Līdz ar to vīrieša dzīves kvalitāte pēc prostatas izņemšanas būtiski pazeminās.
Līdzšinējie rezultāti rada pamatotas cerības
Kas ir šīs molekulas (biomarķieri) cilvēka organismā, kuras liecina, ka ļaundabīgie procesi ir sākušies? Vēža biomarķieru laboratorija jau vairāk nekā desmit gadus cenšas noteikt tā sauktos audzēju antigēnus – proteīnu molekulas, kas ražo vēža šūnas un imūnsistēma tās atpazīst kā svešas.
– Antivielas asinīs ir viena no imūnsistēmas atbildes reakcijām, kas rodas, reaģējot uz svešajām molekulām. Antivielas var noteikt, izmantojot asiņu paraugu. Būtiskākais uzdevums, ko pētījumā izvirzīja laboratorija, bija atšķirt antivielas, kas atrodamas vēža slimnieku asinsritē, no veselu pacientu antivielām un saprast, cik ļoti tās atšķiras. Un noteikt, vai vēža pacientu antivielas ir tās, kas stāstu par cilvēka organismā notiekošajiem ļaundabīgajiem procesiem pastāstītu diezgan ticami. Šajā nolūkā vispirms mēģinājām identificēt pēc iespējas lielāku vēža šūnu radīto antigēnu “repertuāru”. Bija vajadzīgi ilgi gadi, lai mēs to atrastu un raksturotu. Ieguvām informāciju par vairāk nekā 1400 antigēniem, ko atradām melanomas, prostatas un kuņģa vēža slimnieku audzējos.
Nākamais solis bija atrast veidu, kā pateikt, pret kuriem no šiem vairāk nekā 1400 antigēniem katram pacientam individuāli antivielas ir veidojušās.
Tieši tobrīd zinātnē ar lielu joni ienāca mikročipu jeb mikrorindu tehnoloģija – uz maza laukumiņa kā mikroskopiskus punktiņus vienu otram blakus sarindo antigēnus un katru šo mazo laukumiņu testē ar pacienta asiņu seruma paraugu – 2 mikrolitriem (1/10 daļu no pilītes). Ja cilvēkam ir antivielas pret kādu no šiem antigēniem, antivielas pie tiem piesaistās. Lai saprastu, kuras antivielas visbiežāk sastopamas tieši prostatas vēža pacientiem, esam nolēmuši izanalizēt aptuveni 250 šā ļaundabīgā audzēja pacientu asiņu paraugus. Vēl viena grupa, ko esam iekļāvuši pētījumā, ir vīrieši ar labdabīgām prostatas saslimšanām – ir svarīgi saprast, vai antivielas spēj nošķirt labdabīgos no ļaundabīgajiem procesiem prostatā. Pozitīvi ir tas, ka antivielas cilvēka organismā parādās jau ļoti agri – līdz pat pieciem gadiem pirms cilvēka ķermenī attīstījies daudzmaz saskatāms audzējs. Tāpēc antivielas kā biomarķieri ir ļoti piemērotas tieši agrīnai vēža diagnostikai, – stāsta Zane.
Šobrīd zinātniekiem pētniecības nolūkos, sadarbojoties ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, ir izdevies savākt jau 250 prostatas vēža pacientu seruma paraugus un tikpat daudz paraugu no pacientiem ar labdabīgām prostatas saslimšanām.
Vēl zinātnieki ļoti gaida atsaucamies veselus vīriešus vecumā no 40 gadiem, kuri būtu ar mieru piedalīties šajā pētījumā. Tie, kas apsver iespēju atbalstīt zinātni, aicinām ieskatīties Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra mājaslapā: www.biomed.lu.lv.
Sakot paldies par atsaucību, vīriešiem, kuri piedalījušies pētījumā, E. Gulbja laboratorijā piedāvā iespēju bez maksas nodot analīzes glikozes, holesterīna un tauku līmeņa noteikšanai, kā arī, ja vēlas, viņus informēs par pētījumā gūtajiem rezultātiem. Dalība pētījumā ir anonīma.
– Pagaidām prostatas vēža diagnostikai un prognostikai veltītais zinātniskais projekts ir tikai pētījuma un hipotēžu līmenī. Bet mūsu līdz šim veiktie pētījumi saistībā ar kuņģa vēzi pierāda, ka no jauna atklātie biomarķieri reālo situāciju organismā spēj atainot daudz precīzāk par tiem biomarķieriem, ko slimnīcās izmanto patlaban. Tas jau ir solis uz priekšu. Un kuņģa vēža testu mēs vēl turpināsim uzlabot. Bet prostatas vēzis, salīdzinot ar kuņģa vēzi, ir vēl imunogēnāks – tas nozīmē, ka imūnsistēma uz prostatas vēzi reaģē labāk nekā uz kuņģa audzējiem. Tāpēc mēs ceram, ka pētījuma rezultāti saistībā ar prostatas vēža diagnostikas testa izstrādi būs vēl cerīgāki, – uzsver Zane Kalniņa.
UZZIŅAI * “L’oreal” Latvijas stipendija “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu iedibināta pirms deviņiem gadiem, lai atbalstītu nozīmīgu pētījumu veikšanu Latvijā, veicinātu sieviešu iespējas veidot karjeru zinātnē un iedrošinātu potenciālās jaunās zinātnieces sekot savam aicinājumam. Šīs stipendijas Goda patronese ir bijusī Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga. Latvijā to ir saņēmušas jau 27 zinātnieces. “L’oreal” Latvijas stipendija “Sievietēm zinātnē” izveidota starptautiskās “L’oreal” – UNESCO sadarbības programmas “Sievietēm zinātnē” ietvaros. Programma, kurai šogad aprit 15 gadi, ir lielisks privātuzņēmuma un starpvaldību organizācijas partnerības paraugs. Zinātnieču atbalstam tajā spēkus apvienojis ķīmiķa Ežēna Šiellēra pirms vairāk nekā 100 gadiem dibinātais kosmētikas uzņēmums “L’oreal” un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Programmas mērķis ir popularizēt sieviešu sasniegumus zinātnē, iedvesmot jaunās zinātnieces un mazināt dzimumu nevienlīdzību karjeras veidošanas iespējās. 15 gados šīs programmas ietvaros atbalstītas jau vairāk nekā 1700 zinātnieces no 108 valstīm. * Zinātnieku prognozes ir satraucošas – katrs trešais cilvēks pasaulē savas dzīves laikā saslims ar kādu no ļaundabīgajiem audzējiem (tiem ir vairāk nekā 150 veidu), katrs piektais vēža dēļ šķirsies no dzīves. Neskatoties uz ievērojamo moderno tehnoloģiju un biomedicīnas nozares attīstību, vēl joprojām nav gūta atbilde uz jautājumu, kā ļaundabīgos audzējus agrīni diagnosticēt un efektīvi ārstēt. Viena no visbiežāk sastopamajām ļaundabīgo audzēju formām ir prostatas vēzis. Tas biežāk attīstās vīriešiem pēc 50 gadu vecuma, taču nereti piemeklē arī jaunākus, 35 – 45 gadus vecus vīriešus. Saslimstība ar prostatas vēzi un mirstība no tā attīstītajās valstīs pēdējos 20 gados ir strauji pieaugusi – tas ir visbiežāk sastopamais vēža veids vīriešiem Eiropā (arī Latvijā) un Amerikā. Baltijas valstīs mirstība no prostatas vēža sasniedz ļoti augstus rādītājus – tas ir trešais biežākais vēža izraisītas nāves iemesls. |
