Vēža pacienti: bez atbilstoša finansējuma nav iespējams panākt uzlabojumus ārstēšanā 0
Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilze Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.
„Reformas rezultātā nav izdevies panākt cerētos uzlabojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā tika solīts iepriekšējās valdības apstiprinātajos politikas dokumentos. Pēc cerīgā 2018.gada, kad redzējām vairākas pozitīvas pārmaiņas, šobrīd mums rodas pamatotas bažas, ka turpmākie uzlabojumi onkoloģijā var ne tikai sarukt, bet izpalikt pavisam,” norāda viena no vēstules autorēm, krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma.
Vēstulē atgādināts, ka jau 2016. gadā pēc alianses iniciatīvas „Lai vēzis būtu ārstējama slimība” tika savākti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju paraksti onkoloģijas nozares sakārtošanai, lūdzot plānveidīgi un neatgriezeniski kāpināt tās finansējumu valsts budžetā.
2016. gada 15.septembrī Saeimas plenārsēdē 88 deputāti vienbalsīgi nobalsoja par onkoloģijas nozares finansējuma palielinājumu. Pildot šo lēmumu, Veselības ministrija kopā ar onkoloģijas nozares ekspertiem izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam” (turpmāk- Onkoplāns), skaidri iezīmējot onkoloģijas jomā darāmo.
„Taču mēs, vēža pacienti, diendienā redzam, ka reforma buksē, minētā Onkoplāna īstenošanai valsts budžetā ik gadu hroniski netiek iedalīts atbilstošs finansējums,” norāda I.Januma.
Kā uzsvērts vēstulē, joprojām ir garas gaidīšanas rindas uz diagnostiskiem izmeklējumiem vēža pacientiem, kuriem ir nepieciešami t.s. sekundārie izmeklējumi, trūkst ārstniecības personāls, ārstēšanas iekārtas, piemēram, mamogrāfijas aparāti u.c., noveco.
Trūkst skaidru vadlīniju vēža pacientu plūsmas vadībai.
Tāpat nav vienotas onkoloģisko pacientu datu bāzes, kas ļautu analizēt ārstēšanas rezultātus, nav arī izdevies samazināt veselības nozarē valdošo birokrātiju, kas vēža pacientiem liedz savlaicīgi saņemt atbilstošu ārstēšanu.
„Ārstniecības riska fondā nonākušās pacientu sūdzības liecina, ka nav izdevies panākt ātru un operatīvu dokumentu noformēšanu, lai vēža slimnieki bez kavēšanas varētu saņemt individuālo valsts zāļu kompensāciju. Kamēr tiek skaņoti papīri, tiek zaudēts laiks, vēzis attīstās un cilvēks nomirst, nesagaidījis viņam piešķirto terapiju,” uzsver I.Januma.
„Jā, vēža pacienti redz, ka onkoloģijā pēdējā gada laikā ir notikušas daudzas labas lietas – ir atvēlēts lielāks finansējums medmāsu algām, darbojas zaļais koridors, kas ļauj agrāk uzsākt vēža ārstēšanu.
Valsts apmaksāto zāļu saraksts ir papildināts ar vairākiem jauniem kompensējamiem onkoloģijas medikamentiem. Esam pateicīgi par to!
Tomēr pacienti gaida turpinājumu: otrā posma ieviešanu pēc zaļā koridora, jeb ārstēšanas jomas sakārtošanu, sekundāro izmeklējumu pieejamības uzlabošanu vēža pacientiem pēc operācijas, ķīmijterapijas vai starošanas, kas palīdzētu izvairīties no slimības recidīva,” uzsver pacientu organizācijas.
Pēc alianses domām, visātrāk to varētu panāk, attīstot lielāko onkoloģijas klīniku Latvijā – Latvijas Onkoloģijas centru, pārveidojot to par Nacionālo vēža klīniku.
Pacientu organizācijas vērš uzmanību arī uz to, ka viens no vājajiem punktiem onkoloģijas reformas īstenošanā joprojām ir vēža slimnieku nodrošinājums ar jaunākās paaudzes medikamentiem.
Onkoplāns pamatoti paredz, ka jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu apmaksai onkoloģiskiem pacientiem ik gadu nepieciešami vismaz 14 583 357 eiro. Taču valsts budžetā jauno zāļu apmaksai šogad atvēlēti tikai 6,6 miljoni eiro, kas nav pat puse no nepieciešamās summas. Līdz ar to nav skaidrs, kā reformas ietvaros būs iespējams nodrošināt politiskajos dokumentos solīto, norāda I. Januma.
Vēža slimnieki ar bažām uzlūko arī vairākiem ķīmijterapijas medikamentiem Veselības ministrijas ieviesto centralizēto zāļu iepirkumu. Tādu pārmaiņu rezultātā būtiski aug ķīmijterapijas nodaļu medmāsu un ārstu-ķīmijterapeitu darba slodze, kā rezultātā cieš vēža slimnieku aprūpes kvalitāte. Neatbildēts paliek jautājums par medikamentu precīzu un caurspīdīgu uzskaiti un izlietojumu centralizētā iepirkuma apstākļos.
„Vēlamies atgādināt, ka zinātnes sasniegumu rezultātā vēzis visā pasaulē kļūst par hronisku slimību, kas vēža slimniekiem bieži ļauj dzīvot jau daudzus gadus, uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Taču vēža ārstēšanu nedrīkst vilcināt vai atlikt.
Katra diena, katra nedēļa, gaidot rindā uz diagnostiku, jaunu zāļu piešķiršanu vai staru terapiju, vēža pacientam var maksāt dzīvību.
Pacientu organizācijas no savas puses dara pacientu labā maksimālo, kas ir mūsu spēkos, taču ar to nepietiek! Bez valsts atbalsta turpmākie uzlabojumi nozarē nav iespējami,” teikts atklātajā vēstulē.
Tāpēc pacientu organizācijas aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Veselības ministriju aktīvi un pēc būtības turpināt onkoloģijas nozarē uzsāktās reformas, to izpildei piešķirot “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.-2020.gadam” paredzēto valsts budžeta finansējumu, kā arī informēt pacientu organizācijas un sabiedrību, kā tika izmantots onkoloģijas nozarei atvēlētais valsts finansējums, publiskojot ziņojumus par “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.-2020.gadam” līdzšinējo izpildi 2017. un 2018. gados.
Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses vārdā vēstuli parakstījuši Latvijas sieviešu volontieru biedrības “VITA” vadītāja Irīna Januma, Labdarības fonda “Rozā vilciens” vadītāja Zinta Uskale, Kolorektālā vēža pacientu biedrības “EuropaColon Latvija” vadītājs Uldis Vesers, Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs Visvaldis Bergmanis un Onkoloģisko pacientu atbalsta nodibinājuma „OFonds” vadītāja Inese Valdheima.
