Vētras un sliktu laikapstākļu laikā Psihiskās veselības centra uzņemšanā ir pārslodze… Kāpēc tā? 0
Ir pierādīts, ka laika apstākļiem tik tiešām ir zināma ietekme uz cilvēka veselību. Saulainais laiks pozitīvi ietekmē cilvēku, bet tad, kad ir tumšs, drūms, vētrains, lietains, mitrs laiks, tad ir tieši pretējs efekts. Turklāt cilvēka psihoemocionālo stāvokli ietekmē fakts, ka ilgstoši jāatrodas mājās. Viņš jūtas izolēts, vientuļš, sociāli atstumts, it īpaši, ja mājās jāpaliek ilgāku laiku.
Portāls LA.LV uz sarunu aicināja Nacionālā Psihiskās veselības centra psihiatri Kristu Miezi. Kura atklāj – dabas stihijas tik tiešām ietekmē cilvēkus. Arī tos, kuriem nav psihoemocionālu problēmu. Tiesa gan, tieši stihiju plosīšanās laiks ir tas, kad Nacionālā Psihiskās veselības centra darbinieki saskaras ar vislielāko pacientu pieplūdumu.
“Tas cilvēku skaits, kas vēršas Nacionālā Psihiskās veselības centra Psihiatriskās palīdzības dienestā dabas stihiju brīdī ir lielāks skaita ziņā nekā citās dienās. Tai skaitā pieaug to cilvēku skaits, kas vēršas pēc palīdzības vai informācijas zvanu centrā. Palielinās arī to pacientu skaits, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vai paši vēršās uzņemšanas nodaļā akūtā kārtā,“ skaidro Nacionālā Psihiskās veselības centra psihiatre Krista Mieze.
“Kur ir problēma? Vētra kā stihija pēc būtības ir neprognozējams un neparedzams fenomens, un tas var saasināt pašsajūtu tiem indivīdiem, kuriem jau ir nosliece uz psihoemocionālajām grūtībām. Tiem cilvēkiem, kuriem jau ir trauksmes stāvoklis, tieši šis ir brīdis, kad tas var izpausties. Cilvēkos pieaug spriedzes, baiļu izjūtas, trauksme un cilvēki, kuriem jau ir šādi traucējumi, šie simptomi tikai pastiprinās, tāpēc viņi meklē palīdzību.”
Vētrai emocionāli var un vajag sagatavoties. Tā kā tās tomēr tiek prognozētas un aktīvi tiek arī brīdināts par stipras stihijas tuvošanos, cilvēkiem ir jāizplāno laiks, kā psihiatre min, jāizdomā savs “vētras ekpiējums”. Proti, ko darīsiet stihijas laikā. Varbūt ir vērts izlasīt kādu grāmatu, vai kopā ar bērniem spēlēt spēles. Turklāt ģimenē jāizstrādā arī plāns, kā rīkoties kataklizmas gadījumā.
“Ko mēs darīsim plūdu, vētras, ugunsgrēka gadījumā? Kur ir dokumenti, kur ir nauda? Jāizrunā arī tīri praktiskas lietas, ko krīzes situācijā darīt ar mājdzīvniekiem. Koncentrēties uz lietām, ko cilvēks pats var ietekmēt un var izdarīt. Tas radīs drošības sajūtu un mieru, kā arī jāatceras, ka mūsu fiziskā drošība ir pats galvenais. Varbūt neieplānot garus braucienus vai pastaigas zinot, ka tuvojas vētra. Ja ir daudz iekšējo emociju, tad noteikti vajag atrast kādu, ar ko padalīties. Ir pilnīgi normāli, izjust bailes, trauksmi, dusmas, aizkaitinājumu, sašutumu un atļaut sev izjust tās visas emocijas.”
Brīdī, kad aiz loga zeme ar debesīm satiekas un vējš drebina palodzes, jāparūpējas par senioriem, bērniem, jutīgākiem cilvēkiem. Nevajag aizmirst par kaimiņiem, kuri dzīvo vieni. Jāsaglabā miers, neitralitāte, nevajag noliegt, ka šobrīd notiek tāda stihija aiz loga, bet parādīti ar savu attieksmi, ka šobrīd mēs kopā ejam cauri šīm grūtībām.
Emocionāli jutīgākiem cilvēkiem iesaka mazāk patērēt medijus un negatīvo ziņu plūsmu pēc vētras periodā.
Lai arī vētra ir ilgusi pāris stundas, cilvēka psihoemocionālais stāvoklis var tikt ietekmēts vēl krietni ilgāk, jo mājās pazūd elektrība, nevar izmantot mobilos sakarus, ir ūdens piekļuves grūtības, pazūd internets…
“Mēs visi tādos brīžos jūtamies ievainojamāki, trauksmaināki, pastiprinās baiļu izjūtas. Un pēc tādām lielām vētrām ļoti bieži pat tādi nosacīti veseli indivīdi var piedzīvot trauksmainību, garastāvokļa svārstības, miega traucējumus, koncentrēšanās grūtības un cilvēks pat pārvērtē medijos, ziņās redzamo postījumu nozīmi.
Un tos uztver lielākus, nekā tie ir. Protams, lielai daļai cilvēku šie traucējumi ļoti ātri pāriet, bet cilvēkos, kuriem ir šī nosliece, tas var radīt nopietnākas grūtības. Mediji ir pārpludināti ar ziņām par vētru sekām, plūdiem, īpašumu postījumiem, pat nāves gadījumiem un cilvēki tās lasa, vēl un vēl un vēl… Viņiem ir slikts noskaņojums. Tad tīri dabiski cilvēki kļūst nīgrāki, bažīgāki, nez kā tur būs, kā tas ietekmēs mūs. Tāpēc iesaka limitēt mediju patērēšanu. Tiem cilvēkiem, kas jau piedzīvo psihoemocionālas grūtības, kuriem jau ir kāda psihiska slimība vai viņi paši zin, ka viņi ir ļoti jutīgi, vajag atcerēties, ka nevajag visu to vakaru lasīt ziņas par vētras postījumiem. Vienu ziņu izlasīt un varbūt ar to varētu arī pietikt,“ iesaka Krista Mieze.
Postījumus uzlūkot ar vēsu prātu!
Mediķe norāda, ja arī cilvēka īpašums vētras laikā ir cietis, nevajag situāciju dramatizēt, bet nomierināties un skatīties uz situāciju reālistiski. Ir pašvaldības, kaimiņi, labdarības organizācijas, kuras sniedz palīdzību nelaimē nonākušiem cilvēkiem. Galvenais – pieņemt palīdzību un nekautrēties no tā.
“Reālistiskus plānus sev veidot. Ja arī ir tie postījumi bijuši, reālistiski domāt uz priekšu, kā es no tās situācijas izkļūšu, jo ja mēs uzliekam nereālistiskus plānus, īsā laikā, kaut ko nereālu, tad atkal tās savas gaidas mēs nepiepildām un tā vilšanās ir aizvien lielāka,“ norāda Krista Mieze.
Mediķe uzsver, nevajag kautrēties lūgt profesionālu palīdzību, ja vēl ilgi pēc vētras izjūtat emocionālu diskomfortu.
“Ja traucējumi sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, ja cilvēks no šīs trauksmes nevar atbrīvoties, ja ir izteikti miega traucējumi, kad ir ietekmēta ikdienas dzīve, tad vajag atcerēties, ka var vērsties pie ģimenes ārsta, var vērsties arī pie psihiatra, kas ir bezmaksas pakalpojums un tam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Ja šķiet, ka šī situācija ir ļoti kritiska, var vērsties uzņemšanas nodaļās, vai saukt ātro palīdzību.“
Alkohols šādās situācijās nebūs glābiņš, tas psihoemocionālo stāvokli tikai saasinās, arī ar medikamentozu pašārstēšanos nav ieteicams nodarboties. Ieteicams palīdzību meklēt pie sava ģimenes ārsta, ja kautrējaties, valsts apmaksātie psihiatri ir pieejami un jūs konsultēs bez maksas.
