Vētras sekas daudzdzīvokļu mājās – kā un kuram tās jānovērš? 0
Ja neskaita operatīvo dienestu darbu vētras seku novēršanā, tad nesenā dabas stihija nodemonstrēja, ka virkne subjektu, kuriem būtu aktīvi jāiesaistās vētras seku novēršanā, to nedara vai dara pavirši. Minēto var attiecināt arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pārvaldniekiem.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka mājas vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus, avārijas situācijas. Minēto nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
Taču vienlaikus tikai tāpēc, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir jāveic kāds pienākums, katras mājas iedzīvotājiem noteikti nav jāstāv malā un jāvēro notiekošie (vai nenotiekošie) procesi. Pareizi būtu iesaistīties, jo runa ir par to, kas ikdienā un vētru laikā notiek ar māju, kurā tiek dzīvots.
Valsts kontrole savā ziņojumā par ēku drošumu minējusi, ka efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē, bet ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju. Dabas stihijas, šķiet, izgaismo abas šīs problēmas. Gan to, kādā stāvoklī atrodas dzīvojamā māja, gan kāda ir komunikācija iedzīvotāju starpā, gan arī ar pārvaldniekiem.
Viens no risinājumiem vismaz dažu problēmu novēršanai ir apdrošināšana, kam būtu jānodrošina zaudējumu segšana to nodarīšanas gadījumā īpašumam. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā runa ir par divu veidu apdrošināšanu – kā katra privātā īpašuma, tā arī kopīpašuma apdrošināšanu. Kopīpašumu visvienkāršāk apdrošināt, uzdodot šo pienākumu veikt pārvaldniekam. Protams, pēc tam, kad saskaņoti ar iedzīvotājiem gan noteikumi, gan izmaksas, gan apdrošināšanas kompānija, kas sniegs sagaidāmo apdrošināšanas pakalpojumu.
Lai apdrošināšanas kompānija varētu sniegt patiešām vērtīgu un katrai konkrētajai mājai nepieciešamo pakopojumu, nepieciešams apzināt un pārzināt riskus, kas raksturīgi katrai konkrētajai mājai. Visvienkāršāk informāciju iegūt dzīvojamās mājas lietā. Tā kā no 2023.gada 1.marta mājas lietas obligāti jākārto elektroniskā veidā un tām jābūt pieejamām Būvniecības informācijas sistēmā, tad apdrošinātājiem atliek palūgt pārvaldnieka (vai mājas iedzīvotāju pārstāvja) akceptu piekļūt mājas lietai, lai varētu sagatavot un nodrošināt mājai atbilstošāko apdrošināšanas polisi.
Tas, vai ir mājas lietas, kā pārvaldnieki veic savus pienākumus un vai apdrošinātāji zina, ko patiesībā apdrošina (ja apdrošina), ir ļoti interesants un aktuāls jautājums. Domājams, ka neviena rīcībā nav šādas informācijas, tāpēc secinājumus var izdarīt ļoti vispārinātus un neprecīzus.
Nesenā dabas stihija nodemonstrēja, ka tās radītās sekas bija tādas, ka procesos bija jāiesaistās pat valdības vadītājai, prezidentam, taču tam tā nebūtu jābūt, jo vētras ir bijušas līdz šim, būs arī turpmāk, bet dzīvojamās mājas, kurās dzīvo lielais vairums Latvijas iedzīvotāju, arī nebūt nav jaunas. Tātad, mums būtu jābūt gataviem kā vētrām, tā to seku apzināšanai un novēršanai. Zināmā mērā tam būtu jābūt, piedodiet, rutīnas darbam. Arī apdrošināšanas pieteikumu izskatīšanas jomā.
Pieredzes apmaiņas platforma Būves nākotnei sadarbībā ar portālu LA.LV uzsāk kopīgu rakstu sēriju par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju problēmām un iespējamiem risinājumiem. Rakstu sērijas mērķis būt izglītot, aicināt uz diskusiju, apzināt patiesās problēmas, ar kurām saskaras daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji kā ikdienā, tā arī pēc dabas stihijām. Papildus informatīvu rakstu sērijai interesentiem piedāvājam arī bezmaksas vebinārus Būves nākotnei platformā, aicinot dažādu iestāžu, uzņēmumu un nozaru pārstāvjus, kuri stāstīs par viņu kompetencē ietilpstošiem jautājumiem, kas aktuāli tieši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, lai uzsvērtu iespējas, kā iedzīvotāji var mazināt savus riskus un izvairīties no būtiskām tūlītējām izmaksām, piemēram, ja dabas stihija radījusi negatīvas sekas to īpašumam vai kopīpašumam.
Šajā ceturtdienā, 29. augustā LA.LV lasītājus aicinām piedalīties bezmaksas vebinārā “Dabas stihiju radītās sekas. Kas jāzina un kā rīkoties?”, kurā piedalīsies arī apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia insurance eksperts, sniedzot praktiskus padomus, kā un kādus apdrošināšanas veidus izvēlēties savam nekustamajam īpašumam, kā arī kā rīkoties, ja noticis negadījums. Runāsim arī par to, kas un kam ir jāpaveic, lai apdrošināšanas pieteikums pēc negadījumā nekļūtu par pieteicēja (iedzīvotāja) galvas sāpēm.
Rubrika #drošasmājas ar zināmu regularitāti nodrošinās ar informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju patiesajām problēmām LA.LV lasītājus. LA.LV redakcijas ieskatā zināšanas par kādu noteiktu jautājumu ir tas, kas mazina neziņu, kā rīkoties un no kā prasīt iesaisti, atbildību, kad runa ir par kādu noteiktu notikumu.
