Vai Ikšķiles iedzīvotāji pēc reformas vairs nebūs noteicēji par savas teritorijas attīstību? 0
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav iznīcināt Ikšķili – kā apdzīvota vieta tā būs arī turpmāk. Tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) sacīja pirmdienas vēlā vakarā pēc vairāk nekā divu stundu vētrainās tikšanās ar iedzīvotājiem pārpildītajā Ikšķiles pašvaldības ēkas zālē, kurā bija apmēram 300 cilvēku. Ikšķiles novada domes priekšsēdi Induli Trapiņu (ZZS) atbilde neapmierināja, jo uz galveno jautājumu, ko iegūs pašvaldības iedzīvotāji pēc novada iekļaušanas Ogres novadā, atbilde tā arī neesot saņemta. Priekšsēdim esot sajūta, ka Ikšķiles iedzīvotāji pēc reformas vairs nebūs noteicēji ne par savas teritorijas attīstību, ne finanšu līdzekļu izlietojumu.
Ikšķile ir turīga pašvaldība, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, savukārt Ogres novads no šī fonda saņem finansējumu. Jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums paredz Ogres novadā iekļaut Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadus.
Pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto reformas projektu Ikšķilē tika rīkota aptauja, kurā 3248 respondenti iestājās par patstāvīgu Ikšķiles novadu, savukārt 1910 iedzīvotāji parakstījās zem vēstules Valsts prezidentam Egilam Levitam, lūdzot nepieļaut administratīvi teritoriālās reformas sasteigtu īstenošanu, kas paredz Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam. “Ir ļoti svarīgi ieklausīties iedzīvotājos un, nav pareizi, ka Valsts prezidentam ir jāiesaistās kā vidutājam, lai iedzīvotājus un ministru savestu kopā,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pirmdienas vakarā klātienē sekoja līdzi notiekošajam Ikšķilē.
Uz tikšanos bija ieradusies arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”), kura “Latvijas Avīzei” teica – skumjākā atziņa esot tā, ka tikšanās laikā ministrs un novada cilvēki tā arī neatrada saskarsmes punktus. Viņasprāt, cilvēku jautājumi bijuši ļoti pamatoti, bet uz tiem, kas skar sadzīvi, ministrijai tā arī neesot atbildes. Uzkrītoši bijis tas, ka vairākkārt J. Pūce atrunājies, norādot uz Saeimas atbildību. “Tikai tad viss var izdoties, ja Saeima un valdība strādās kopā,” uzskata I. Goldberga.
Saved kopā prezidents
Ikšķiles novada vadība J. Pūci uz tikšanos bija aicinājusi jau maijā, bet abu pušu attiecības turpmākajos mēnešos kļuva tikai komplicētākas. Pēc ministra domām, pašvaldībā rīkotā aptauja nav bijusi likumīga, bet dome pēc tam vērsās Satversmes tiesā. Nākamais tās solis bija vēstule Valsts prezidentam, kuram esot jāpateicas, ka ikšķilieši šonedēļ beidzot satikās ar J. Pūci. Viņš gan vakara gaitā apgalvoja, ka arī VARAM darba plānā šīs pašvaldības apmeklējums bija paredzēts. Šo tikšanos rīkoja Ikšķiles novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa, kas tālredzīgi par tikšanās vadītāju pieaicināja profesionālu diskusiju vadītāju, žurnālistu Jāni Domburu. Par viņa sniegto palīdzību neesot maksāts no pašvaldības budžeta, par to parūpējusies minētā iniciatīvas grupa, norādīja domē.
Pamatojot Ikšķiles iekļaušanu Ogres novadā, J. Pūce atsaucās uz tā nepietiekamo iedzīvotāju skaitu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tajā dzīvo 9708 iedzīvotāji. Novada vadība gan minēja citu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – informāciju, kas liecina ka pašvaldībā ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iedzīvotāju skaitam ir tendence pieaugt. Līdz ar to ir izredzes sasniegt 11 000 – tik dzīvo Līvānu novadā, kuru reforma neskars.
Iespējams, nepietiekams iedzīvotāju skaits būs arī Valkas novadā, jo koalīcija piekritusi Rūjienas un Naukšēnu pievienošanai Valmierai, ne Valkai. J. Pūce norādīja, ka atšķirībā no Līvānu novada [arī Valkas], kam jau ir reģionālā attīstības centra statuss, Ikšķilei tāda nav. Savukārt Salaspils novads savu patstāvību saglabā, jo atbilst kritērijiem. Šis novads robežojas ar Rīgu un līdz ar to tiek iekļauts Pierīgas novadu grupā, uz kuru attiecas citi nosacījumi – viena no prasībām ir, lai tajā būtu vismaz 15 000 iedzīvotāju.
Ir arī prasība, lai katrā novadā būtu vismaz viena perspektīva vidusskola, bet Ikšķiles novada vidusskolā neesot nepieciešamais skolēnu skaits. Domes priekšsēža vietnieks Česlavs Batņa (ZZS) norādīja uz izglītības kvalitāti, jo “Draudzīgā aicinājuma” fonda veidotajā skolu reitingā Ikšķiles vidusskola uzrādot labus rezultātus. Skolā arī netiekot uzņemti audzēkņi ar “četrām ballēm”, lai tikai būtu vajadzīgais skolēnu skaits. J. Pūce atzina, ka neapšauba tās izglītības kvalitāti, bet nevarēja atbildēt uz kādas 12. klases skolnieces jautājumu, ko viņa iegūs pēc novadu apvienošanas. Zālē bija daudzi gados jauni cilvēki, uzņēmēji.
J. Pūce pārmeta novadam, ka tas piesaistot iedzīvotājus ar lieliem ienākumiem, kas strādā citur, taču šajā teritorijā “neko nerada ekonomiski”. Viņaprāt, esot jāveido tādas pašvaldības, “kur nekoncentrētos tikai bagāti cilvēki”. Tā bija viena no ministra atziņām, kas izpelnījās skaļus saucienus no zāles, kādi bija dzirdami ik pa laikam.
Novada priekšsēdis I. Trapiņš atbildēja, ka šie cilvēki jau tāpat brauks strādāt uz Rīgu, nevis Ogri. Viņam arī nav pieņemama pieeja, ka ikvienā pašvaldībā ir jāveido ražotnes, ja Ikšķilē ir visi priekšnoteikumi, lai uzsvars būtu uz kvalitatīvu dzīves telpu, aktīvu kultūras un sporta dzīvi. Tā spējot sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Cilvēku jautājumi liecināja, ka viņus uztrauc, vai pēc reformas tie būs tādā pašā līmenī, vai varēs īstenot, piemēram, jaunā doktorāta projektu, jo tagadējo ir grūtības apmeklēt cilvēkiem ar invaliditāti. Bija arī jautājums, cik izmaksās adrešu maiņa, uz ko J. Pūce atbildēja, ka “tas neko neizmaksās”.
Bija interese dzirdēt ministra domas arī par iespējamo Ikšķiles apvienošanos ar Salaspils novadu. J. Pūce norādīja, ka tam būtu nepieciešama arī Salaspils piekrišana, bet, ja tās attieksme būtu pozitīva, “tad es ieteiktu Saeimas deputātiem tādu izvērtēt”. Viņš esot aicinājis Ikšķiles vadību piedāvāt savu modeli, bet atbildi neesot saņēmis. I. Trapiņš paskaidroja: “Es no savas puses redzu Ikšķili tikai kā atsevišķu novadu.”
Ogre grib kaimiņu teritoriju
Ikšķilietis Artis Ērglis citēja fragmentu no kādas Ogres novada priekšsēža Egila Helmaņa (NA) intervijas, kurā viņš sacījis, ka “Ogrei vajagot papildu teritoriju, kur attīstīties, un Ikšķile būšot donors”. Neuzticēšanās kaimiņu pašvaldībai un šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu tajā ir papildu arguments, kāpēc Ikšķile nevēlas būt kopā ar Ogri. Tiesa, tām ir viens kopīgs projekts – tūrisma, sporta un atpūtas komplekss dabas parkā “Zilie kalni”, kas ir abu novadu teritorijā. Taču Ogres Meža tehnikums un Ogres ledus halle atrodas Ikšķiles novadā, ko uzsvēra J. Pūce. LPS priekšsēdis G. Kaminskis, nevēloties nostāties nevienas pašvaldības pusē, “LA” sacīja, ka abiem novadiem jau sen vajadzēja koleģiāli atrisināt jautājumus, kas saistīti ar šo teritoriju.
Ogres novada priekšsēdis E. Helmanis tikšanos Ikšķilē bija vērojis “Facebook” tiešraidē. Lūgts komentēt dzirdēto, E. Helmanis “LA” atgādināja, ka agrāk arī Ogre bijusi pašvaldību izlīdzināšanas fonda donors, bet pēc deviņu pagastu pievienošanas novads kļuvis par fonda finansējuma saņēmēju. Šajos gados tā katrā pagastā esot veikusi ieguldījumus – Madlienā, Ķeipenē un Taurupē uzbūvētas estrādes, citviet tas ir skatu tornis vai kapliča. Visos pagastos ir pārvaldnieki. E. Helmanis solīja – ja viņš vadītu novadu, tad Ikšķiles doktorāta jaunā ēka būtu viena no prioritātēm. Viņš nenoliedza iepriekš teikto intervijā, jo “Ogrei vajag telpu, bet to gandrīz no visām pusēm apvij Ikšķiles novads”. Viņaprāt, “Zilo kalnu” projekts esot labs piemērs, ka abi novadi spēj vienoties un atrast kompromisus.
Uz tikšanos sanākušie par tādu iespēju, šķiet, negribēja dzirdēt. Par to liecināja arī pikets, uz kuru bija atvests traktors ar mēslu vedēju, kā arī ministram veltītie skarbie izsaucieni. I. Trapiņa partijas biedrs, Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Pēteris Dimants stāvēja zāles beigās un ik pa laikam pārtrauca J. Pūces uzstāšanos ar starpsaucieniem, dēvējot viņu par meli un citos neglaimojošos vārdos. Tad kāds no zāles teica, ka varot tikai pabrīnīties par Latvijas Zaļo partiju, kas, viņaprāt, nedarot godu savam pašvaldības vadītājam I. Trapiņam. LZP vadītājs Edgars Tavars “LA” skaidroja, ka tā bijusi atbildes reakcija uz J. Pūces nepieņemamo izturēšanos pret piketa dalībniekiem, kas, dziedot “Mazs bij’ tēva novadiņš, bet diženi turējās”, sagaidīja ministru un vēlējās, lai viņš uzkavējas dziedātāju ielokā, bet viņš pastūmis piketētājus malā.
