Vētra: Nepieciešamība nodrošināt noteiktu apjomu maksas pakalpojumu slimnīcām rada zināmu slogu 0
Nepieciešamība nodrošināt noteiktu maksas pakalpojumu apjomu rada zināmu slogu slimnīcu vadībai un personālam, sacīja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Viņš norādīja, ka Latvijas slimnīcu darbības novērtēšana, par ko šonedēļ sprieda valdība, varētu būt pamats racionālai veselības aprūpē pieejamo resursu izmantošanai Latvijas iedzīvotāju veselības un pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai. Vienlaikus tas varētu notikt tikai ar nosacījumu, ka slimnīcu darbības izvērtēšana notiktu regulāri un skartu ne tikai medicīniskos ārstēšanas rezultātus, bet arī ārstniecības sociālos iznākumus, piemēram, pārejošās darbnespējas ilgumu, invaliditāti, nepieciešamo aprūpes intensitāti pēc stacionāra un citus rādītājus.
Vētra uzskata, ka slimnīcu darbība veselības aprūpes organizēšanā lielā mērā ir atkarīga no Nacionālā veselības dienesta slēgto līgumu “burta un gara”, kas nosaka gan ārstēšanas veidu – stacionārā vai ambulatori-, gan slimnīcu iespējas racionāli plānot izmeklējumu un ārstēšanas gaitu.
Pēc Vētras paustā, kā īpašs apstāklis vērtējams slimnīcu uzdevums rūpēties ne tikai par valstisko ārstniecisko uzdevumu izpildi, bet arī tas, ka slimnīcu pienākums ir daļu nepieciešamo ieņēmumu gūt, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, proti, piesaistot maksas pacientus konkurences apstākļos ar ārstnieciskiem uzņēmumiem, kam ārstniecība galvenokārt ir uzņēmējdarbība peļņas gūšanai.
LRPOA prezidents ir pārliecināts, ka nepieciešamība nodrošināt zināmu maksas pakalpojumu apjomu rada slogu slimnīcu vadībai un personālam, kā arī ir pamats pārmetumiem par valsts un pašvaldību investīciju izmantošanu peļņas gūšanā un konkurences kropļošanā.
Vētra norādīja, ka, piemēram, viena no lielākajām un Baltijā labākajām rehabilitācijas iestādēm Hāpsalas Valsts neirorehabilitācijas centra vadība, vaicāta par tā saukto maksas pacientu programmu, informēja, ka šie ieņēmumi gadā nepārsniedz 2-3% no kopējā sniegto pakalpojumu apjoma un ir nebūtiska. Pēc Vētras paustā, šajā centā valda uzskats, ka koncentrēšanās uz maksa pacientu piesaisti varētu traucēt centra pamatuzdevumu kvalitatīvai izpildei rehabilitācijā.
LRPOA uzskata, ka jāturpina valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu palielināšana universitāšu un reģionālajās slimnīcās. “Līdzīgi ierosinājumiem par maksas reklāmas pārtraukšanu publiskajos preses izdevumos, jāsāk diskusija par veselības aprūpei sistēmiski svarīgo slimnīcu “atbrīvošanu” no pienākuma papildināt valsts veselības budžetu ar ieņēmumiem no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem,” norādīja Vētra.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) plāno optimizēt pašreizējo slimnīcu tīklu, kā arī izskatīs iespēju iegūt valsts līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais ministrijas informatīvais ziņojumus.
Pēc VM paustā, turpinot slimnīcu reformu, tiek analizēti dati par slimnīcās ārstēto personu skaitu un tajās pieejamo kvalitāti. Ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm jau sākusi darbu, lai slimnīcās pārliecinātos par sniegto pakalpojumu apjomu un pieejamību atbilstoši slimnīcu līmeņiem.
Kā paredz informatīvais ziņojums, uz pārbaužu pamata ministrija līdz gada beigām iesniegs priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Slimnīcu restrukturizācijas rezultātā pieejamais finansējums primāri tiks novirzīts konkrētā reģiona ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī daļu finansējuma varēs novirzīt tuvākajām augstāka līmeņa slimnīcām.
Tāpat VM plāno sākt diskusiju ar slimnīcām un to kapitāldaļu turētājiem – pašvaldībām – par nepieciešamajām izmaiņām slimnīcu darbībā, tostarp par iespējamo valsts līdzdalības iegūšanu stratēģiski svarīgajās ceturtā līmeņa jeb reģionālajās slimnīcās.
VM pasākumu kopums ārstniecības iestādēm ļaus efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
