Zviedru sirmgalvis un “Mona Lisa” 0
Komandleitnants Skribis atzīst, ka lielākās problēmas glābējiem radot jahtu un citu mazizmēra kuģu īpašnieki, kas īsti nespēj uzņemties atbildību par savu un līdzbraucēju dzīvību, kā arī neizmanto individuālos glābšanas līdzekļus. Rīgas līcī laika apstākļi var “sabojāties” pat dažu stundu laikā, spirgto ceļavēju pārvēršot nopietnā pūtienā, un tad amatieri krīt panikā, jo vairs nespēj atgriezties krastā jeb tieši otrādi – bez panākumiem cīnās saviem spēkiem līdz pēdējam brīdim, kad teju ūdens jau smeļas mutē, un tikai tad sauc talkā glābējus. Lai viss beigtos iespējami labāk, katram kuģotājam, atstājot ostu, jābrīdina ostas administrācija par savu galamērķi un jāziņo par atgriešanos. Pretējā gadījumā “MRCC Rīga” sāks meklēšanu, un vieglprātīgiem un aizmāršīgiem kuģotājiem jāatceras, ka tas nav lēts pasākums un tiek segts no nodokļu maksātāju naudas.
“Kad vēl pats biju kuģa komandieris, bija piedzīvojums ar vienu zviedru sirmgalvi, kurš bez ūdens un pārtikas 16 dienas bezpalīdzīgi dreifējis pāri Baltijas jūrai, līdz zvejnieki viņa mazo kuģīti, kam bija noslāpis motors, pamanīja Ventspils tuvumā. Mēs ar kuģi uzreiz devāmies palīgā, taču trīsmetrīgajos viļņos mazo laiveli dažbrīd pat bija grūti saskatīt. Piebraukt klāt ar lielo kuģi neiespējami, arī vietas, kur uzmest tauvu, nebija, jo tas bija retro atpūtas kuģītis. Nācās riskēt un lielajos viļņos nolaist glābšanas laivu, kura ar lielām pūlēm pietuvojās zviedra laivai, lai dabūtu sirmo kungu iekšā, taču tālāk uz sava klāja viņu pārcelt bija bīstami, tādēļ kopā ar glābējiem vilkām laivu malā. Speciāli braucām ar lielu ātrumu, lai, veidojoties ķīļūdenim, uz glābšanas laivas borta būtu mazāka šūpošanās. Kad pa rāciju sazinājāmies ar laivu, dzirdējām, ka pēc visa pārdzīvotā izglābtais dziedāja, un bija liels gandarījums, ka viss beidzies laimīgi,” atceras A. Skribis.
Turpretī lielākais izaicinājums bijis 660 pasažieru glābšanas operācija 2008. gadā, kruīza prāmim “Mona Lisa” uzskrienot uz sēkļa pie Irbes bākas. Pēc ilgstošām pārrunām ar kuģa kapteini izdevies viņu pierunāt cilvēku evakuācijai, jo, mēģinot prāmi novilkt no sēkļa, varētu rasties sūces, un tad jau glābšanas darbi būtu daudz sarežģītāki. Protams, iesaistījušies arī citi atbildīgie dienesti, koordinējot darbības, kas notiks tālāk, kad izglābtie cilvēki būs nogādāti krastā.
