Vētra ap Austrumeiropas modelēm 0
Pēc latvietes Marikas Sjakstes slepkavības, kas notika Milānā 10. jūnijā, Itālijas prese ir pievērsusi uzmanību ne vien pašas traģēdijas apstākļiem, bet arī atklājusi, ka Milānā dzīvo daudz latviešu meiteņu. Taču veids, kādā tās aprakstītas, izrādījies nepieņemams viņu pašu lasītājiem.
“Milāna pieder austrumeiropietēm”
Itālijas centrālais laikraksts “Corriere della Sera” nedēļu pēc Marikas nāves publicēja garu rakstu ar nosaukumu “Marika un citas austrumeiropietes ar sapni par modi”, kurā apgalvo, ka Milānas modes aprindās šobrīd darbojas gandrīz vienīgi austrumeiropietes, pārsvarā no Krievijas un Baltijas valstīm. “80. gados Austrumeiropas meitenes [Milānā] neeksistēja vai bija sastopamas ārkārtīgi reti. Tagad modes pilsēta pieder viņām. Jauniņi eņģeļi ar izgrebtiem vaibstiem un stirnas acīm. Un tad tur ir citi eņģeļi, tikpat pievilcīgi, bet nobriedušāki un nedaudz pazaudējušies – eskortmeitenes no bijušajām PSRS republikām Milānā ir aptuveni trīssimt,” teikts rakstā.
Laikraksts skaidro: “Modeles, kas ierodas no Krievijas, Latvijas vai Lietuvas, nemēdz būt vecākas par divdesmit gadiem. Labākās aģentūras investē viņās, tāpēc rūpīgi tām seko – atrod dzīvokli un kontrolē meiteņu uzvedību.
Citas, kas saistītas ar ne tik slavenām aģentūrām, ir brīvākas, pa dienu iet uz kastingiem, bet naktīs iziet ielās ar tā sauktajiem modelāriem, kuri piegādā modeles naktsklubiem, saņemot par katru 50 vai 70 eiro. Prostitūcija te neeksistē.
Modelāri stāsta par bagāto arābu atvasēm, kas zaudējuši viņu tēvu instinktus un dod priekšroku vienkārši pavadīt vakaru pie galdiņa ar skaistām meitenēm, bet, ja vēlas seksu, to meklē citur. Modelītes ir ambiciozas, cer kļūt par topmodelēm. Milānas naktīm viņas piedāvā tikai savas sejas.”
Vienlaikus laikraksts apgalvo, ka daudzas austrumeiropietes, kas ierodas Itālijā ar sapni par modi, pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem pārkāpj robežu un kļūst par eskortmeitenēm. “Arī tajā vidē, kur viens vakars ienes 500 eiro, tiek strādāts ar tēlu. Arī šeit ir aģentūras, kas nosūta meitenes. Ar ko beidzas šādi vakari, visi zina, bet neviens nesaka.”
Lasītāji protestē
Lai gan itālieši parasti neaizraujas ar rakstu komentēšanu, pie minētā materiāla laikraksta mājaslapā ir divas lappuses ar komentāriem, kuros lasītāji pieklājīgi un argumentēti izsaka savu viedokli. Neviens komentārs nepauž atzinību par rakstā sniegto informāciju.
Lasītājs, kas parakstās kā Alek Mi, raksta: “Nesaprotu, kā iespējams publicēt šāda veida rakstu. Mazliet cieņas!”
Indomito brīnās: “Nesaprotu, kāpēc kriminālziņu fakts jājauc kopā ar apcerējumiem par prostitūciju. Galarezultātā iznācis samudžinājums ar smieklīgiem un neveikliem romāna elementiem.”
Tā kā raksts sākas un beidzas ar Marikas vārdu, kaut arī pārējā informācija netiek tieši saistīta ar noslepkavoto latvieti, rakstu komentē arī cilvēki, kas pazinuši Mariku. “Man spontāni rodas vēlēšanās uzrakstīt šīs rindas, lasot kārtējo rakstu par Marikas traģēdiju. Spontāni un gandrīz kā pienākums, jo es Mariku pazinu. Es nebiju viņas draugs, bet gan viens no viņas skolotājiem Milānas institūtā, kur viņa bija ieradusies no savas valsts un ieguldījusi savus nākotnes sapņus. Es vēlos informēt raksta autoru par kādu būtisku faktu Marikas dzīvē, lai novērstu apliešanu ar dubļiem un necieņas izrādīšanu viņas ģimenei.
Marikai nebija nekāda sakara ar rakstā attēloto pasauli (aprakstītu pie tam parastajā romānu stilā, kas ļoti patīk kino, avīzēm un TV, bet bieži neatspoguļo realitāti): viņa nebija viena no tām austrumeiropietēm, kas ierodas Milānā ar sapni kļūt par modeli un ir gatavas uz visu, lai sasniegtu šo mērķi.
Marika bija izvēlējusies stilista profesiju un jau trīs gadus apguva šo amatu vislabākajā veidā, ieguldot lielu darbu un degsmi. Viņa bija priekšzīmīga studente! Skaista – jā, bet arī gudra un labi audzināta! Ir sāpīgi lasīt rakstu, kas pauž mājienus par visu, tikai ne viņas īsto dabu,” raksta Rikardo Rubino.
Zanes pieredze
Latviete Zane Puriņa jau četrus gadus strādā Milānā par modeli. Viņa pastāstīja: “Latviešu, lietuviešu, igauņu, arī krievu meiteņu te ir daudz, bet netrūkst arī no Brazīlijas, Amerikas, pat Austrālijas. Pilsētā ir tik daudz un dažādu modeļu no visas pasaules, tik milzīga kultūru daudzveidība, ka teikt – pilsētu pārņēmušas austrumeiropietes – būtu pārspīlēti.
Pārsvarā te brauc ļoti jaunas meitenes, jo tā ir vieglāk sākt veidot karjeru. Pa dienu ir kastingi, vakaros tās meitenes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, drīkst iziet ar tā saucamajiem PR, kuriem maksā par to, ka viņi izved sabiedrībā šīs skaistās sievietes. Parasti tas notiek tā – iedzer aperitīvu, aiziet vakariņās un seko klubiņš. Brīvdienās ir braucieni ārpus Milānas uz kādu skaistu pludmali, uz Franciju, Monako un citām ekskluzīvām vietām, ballītēm ar sabiedrības krējuma piedalīšanos. No modelēm netiek prasīts nekas, tikai klātbūtne. Ja situācija nonāk līdz intīmām attiecībām, tad tas ir pašas meitenes ziņā – piekrist vai ne.
“Mariku Sjaksti personīgi nepazinu, bet man ir dažas draudzenes, kas viņu pazina. Un saka tikai tās labākās lietas, esot bijusi ļoti jauka meitene…”
