Veto tiesības Grieķijas parādam 2
Saeimas Eiropas lietu komisija vakar atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto pozīciju par palīdzības sniegšanu Grieķijai, taču ar būtiskām atrunām – nepieļaujot parādu norakstīšanas iespēju.
Lēmums tiks pieņemts slēgtā komisijas sēdē, un pamatojums šādam lemšanas formātam bija balstīts tajā, ka sēdē tika aplūkota arī citu valstu nostāja Grieķijas krīzes risināšanā. Balsojums bija gandrīz vienprātīgs, atturējās Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore. Pēc sēdes komisijas vadītāja Lolita Čigāne norādīja, ka Grieķijas parādu norakstīšana netiks pieļauta un šādā gadījumā FM varēs izmantot Saeimas mandātu, lai īstenotu veto tiesības. “Ja neticamā gadījumā varētu notikt Grieķijas parādu norakstīšana, Latvijai būs jāsaņem pilna kompensācija atbilstoši tās iemaksām Eiropas stabilitātes mehānismā (ESM). Ja kompensācija netiktu izmaksāta, Latvija izmantotu savas veto tiesības ESM,” sacīja L. Čigāne. Viņai vairs neesot bažu par palīdzības sniegšanu Grieķijai, jo tā tiek īstenota caur ESM, kurā piedalās arī Latvija. “ESM kā finanšu institūcijai ir laba reputācija – tai ir izcils kredītreitings, ESM līdzekļus gūst finanšu tirgos, un šādi tiks piesaistīts finansējums Grieķijai. Kamēr Grieķija politiskajā un administratīvi tehniskajā līmenī sadarbojas ar ES un ESM, riska nav,” skaidroja L. Čigāne. Jāpiebilst, ka ESM Latvijai Grieķijas krīzes jautājumā ir vienādas balsstiesības ar valstīm, kas veic lielākas iemaksas, kaut arī mūsu valsts šajā mehānismā ieguldījusi 0,27 procentus no kopapjoma.
Deputāts Edvīns Šnore, kurš balsojumā atturējās, norādīja, ka viņam esot gandarījums par to, ka lēmumā ņemts vērā viņa priekšlikums vajadzības gadījumā izmantot veto tiesības ESM valdē. Tomēr viņš atturējies, jo komisijas veiktajā FM pozīcijas labojumā nav noteikti papildu pasākumi, kas, viņaprāt, Latviju pasargātu no lielākiem riskiem. “Mums vajadzēja papildus nodrošināties, ja Grieķija kādā dienā pārstāj atmaksāt naudu ESM, jo savulaik Grieķija pārtrauca maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam. Tāpat mēs neesam nodrošinājušies, ja parāda atmaksa Grieķijai tiek pagarināta vai atvieglota, kas var radīt mums sekas,” argumentēja E. Šnore. Viņš norādīja, ka Latvija šajos abos iespējamos gadījumos riskē ar ESM iemaksātajiem līdzekļiem – aptuveni 200 miljoniem eiro, kas Latvijas apstākļos ir liela summa. Jautāts, vai jautājums par palīdzības sniegšanu Grieķijai nebūtu jāskata plašāk – Saeimas plenārsēdē, E. Šnore sacīja, ka pašlaik lēmumu pieņemšana notiek steigā, jo laiks bieži vien ir atkarīgs no tā, kā lēmumi tiek pieņemti Grieķijā, un no datumiem, kuri tuvojas. “Grieķijas parādu krīzes jautājumā jābūt lielākai parlamenta un sabiedrības iesaistei. Ja tagad tiktu sasaukta ārkārtas plenārsēde, to tehniski nevarētu īstenot, jo tuvumā ir dažādi termiņi, kuros būtu jāiekļaujas,” piebilda E. Šnore.
Vakar arī valdība atbalstīja nacionālo pozīciju par palīdzības sniegšanu Grieķijai. Valdība atbalstījusi trešās palīdzības programmas sākšanu Grieķijai. Tomēr Latvija neatbalstīs, ka parāda norakstīšana varētu notikt uz valsts budžeta rēķina, un šāda situācija esot jāgarantē.
