Saeimā vētīs investoru ienākšanu laukos 2
Jau marta sākumā darba grupai būs jāatskaitās par investīciju vidi Latvijā, tostarp par Ukrainas investoru SIA “Gallusman” iecerēto olu ražotnes izveidi Ogres novadā, sarunā ar “LA” pavēstīja Saeimas deputāts Armands Krauze.
Izveidot darba grupu uzdeva Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tajā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), VARAM, Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Darba grupai mēneša laikā būs jānonāk pie kāda risinājuma “Gallusman” lietā un par to jāziņo komisijai.
Ogres pašvaldība vērsusies Saeimā, lūdzot izvērtēt VARAM iebildes un sniegt priekšlikumus, kādā veidā ārvalstu investori var ienākt reģionos. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis komisijas sēdē norādīja, ka novads ir liels, bet lauku reģionos tiek zaudēti cilvēki, jo tur nav darba. Tikmēr Ukrainas ražotāji labprāt pārvietotu savas ražotnes uz Latviju un šī iespēja būtu jāizmanto, uzskata Helmanis. Taču pašlaik neesot skaidri spēles noteikumi un tas, kādi priekšlikumi jāiesniedz VARAM, lai projekts tiktu akceptēts.
VARAM pārstāve Ilze Aigare atzina, ka šajā gadījumā ministrija saņēmusi vairāku privātpersonu iebildumus, kuros apstrīdēts sagatavotais lokālplānojuma risinājums. Konstatētas vairākas neatbilstības un pretrunas, no kurām daļa labotas, bet vēl daļa tiek izvērtētas.
Saeimas deputāts Armands Krauze gan ir nobažījies par “Gallusman” īpašniekiem ofšoros, kas rada aizdomas par necaurspīdīgumu un patieso labuma guvēju slēpšanu. “Mēs neesam pret investīcijām, bet esam par caurspīdīgām un skaidrām investīcijām,” pauda Krauze. Jābūt pilnai pārliecībai, ka zem īpašniekiem nav paslēptas čaulas kompānijas, viņš piebilda. Šīs bažas kliedē “Gallusman” līdzīpašnieks Arnis Veinbergs, sakot, ka “Gallusman” īpašnieks ir kompānija “Ovostar”, kuras akcijas tiek kotētas Varšavas fondu biržā.
Olu ražotnes projektu atbalsta EM pārstāvis, sakot, ka arī Uzņēmumu reģistrs atļāvis dibināt meitasuzņēmumu Latvijā un jau veikta pārbaude, ka tas ir legāli un likumīgi. Arī drošības dienesti izvērtē situāciju.
Turklāt bankas atļāvušas šim uzņēmumam atvērt kontus, kas nozīmē tā caurspīdīgumu. EM prioritāte ir investīciju piesaiste uzņēmējdarbībā, un EM ieskatā šajā gadījumā tie būtu darbaspēka nodokļu ieņēmumi un potenciāli eksportspējīga produkta ražošana. Tas ir privāts kapitāls, ko iespējams likumīgi investēt.
Latvijas Olu ražotāju asociācija vērsa deputātu uzmanību, kāpēc šis projekts tiek ierindots ekskluzīvo projektu sarakstā starp citiem ārvalstu investīciju projektiem, kas rada bažas par negodprātīgu konkurenci. Ogres mērs E. Helmanis gan oponēja, ka negodīgu konkurenci rada esošie olu ražotāji, kas nevēlas spēcīga spēlētāja ienākšanu tirgū.
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts atzina, ka šis nav pirmais un pēdējais gadījums Latvijā, kad ir pretestība pret lieliem investīciju projektiem, un tam ir daudz iemeslu.
“Jādomā, ka jebkurš investors, apsverot jurisdikciju, kurā veikt prāvas investīcijas, veic analīzi un priekšdarbus un apsver plusus un mīnusus. Nevar pieņemt, ka galvenais izšķirošais faktors, lai veiktu investīcijas, būs tas, ka notiks atkāpe no prasībām un juridiskie akti tiks mainīti. Spēlējam pēc tiem noteikumiem, kas ir,” norādīja deputāts.
Primārais jautājums, kas nosaka investoru izvēli, ir darbaspēka un infrastruktūras pieejamība un publiskā sektora spēja laikus ātri pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi projektu virzībai, uzsvēra LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Ģirts Blumers. Pērn LIAA ir 17 pozitīvi lēmumi, bet kopējais investīciju apjoms – 204 miljoni eiro.
“Nav tā, ka viss notiek tikai Rīgā un lielajās pilsētās, bet arī lauku teritorijās. Bet aktuāls ir jautājums, kur šādus projektus iespējams īstenot. Pašreiz nav valsts atbalsta instrumentu investīciju piesaistei, ja neskaita nodokļu instrumentus,” sacīja Blumers. Viskritiskākie jautājumi ir darbaspēka pieejamība un izglītības kvalitāte.
