Tūristu iecienītā Gotlande domā par aizsardzību, Zviedrija raugās uz NATO 0
Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā kopš šī gada sākuma ir palielināta valsts bruņoto spēku klātbūtne. Tagad atpūtnieku un tūristu iecienītajā Gotlandē tā jau kļuvusi par ierastu parādību. Un, kamēr valsts līmenī kā karsts kartupelis tiek viļāta iespējamā Zviedrijas iestāšanās NATO, gotlandieši daudz aktīvāk stājas vietējās zemessardzes rindās.
Rīko mācības
Kopš 2022. gada sākuma Gotlandes aizsardzība tikusi palielināta vairākkārt. Pieaugošā karavīru klātbūtne salā izraisījusi lielu mediju uzmanību. Zviedrijas bruņoto spēku mājaslapā tiek skaidrots, ka salas aizsardzības pastiprināšana saistīta nevis ar paaugstinātu apdraudējumu Zviedrijas drošībai, bet gan ar militāro resursu pārdali.
Janvāra vidū Visbijas lidostā nolaidās militārā transporta lidmašīna ar simtiem karavīru no Norbotenas pulka un aizsardzības avārijas dienestiem, bet februāra sākumā uz salas notika Gaisa aizsardzības pulka mācības. 23. Zviedrijas bruņoto spēku operāciju vadītājs Maikls Klēsons intervijā Zviedrijas radio skaidroja, ka tā Zviedrija pielāgojas norisēm pasaulē.
Stratēģiska nozīme
Gotlande ir īpaša ar savu unikālo dabu un atrašanās vietu. Lielākā Zviedrijas sala Baltijas jūras vidū ir vilinājusi tirgotājus jau kopš vikingu laikiem. Savukārt salas daba un arhitektūra jau izsenis ir bijis pievilcīgs atpūtnieku galamērķis. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un Baltijas valstu pievienošanos NATO 2004. gadā, kā arī līdz ar militārā bruņojuma attīstību pēdējo divdesmit gadu laikā sala atzīta par stratēģiski nozīmīgu vietu Eiropas un īpaši Baltijas valstu aizsardzībā.
Interesanti, ka tieši 2004. gadā Zviedrijas valdība lēma Gotlandes militāro pulku likvidēt, jo uzskatīja, ka Zviedrijas suverenitātei briesmas nedraud. Šo valdības lēmumu “Latvijas Avīzes” uzrunātais ģenerālmajors, Zviedrijas Nacionālās aizsardzības augstskolas bijušais rektors Kārlis Neretnieks, nosauc par naivuma ziņā unikālu piemēru Zviedrijas vēsturē: “Zviedru politiķu izpratne par drošības jautājumiem nav bijusi liela. Pamats 2004. gada aizsardzības lēmumam bija uzskats, ka nepastāv risks militāram uzbrukumam, tāpēc Zviedrijas teritorijas aizsardzībai nav vajadzīgas militārās vienības.”
Karš Gruzijā un Krimas okupācija mainīja valdības attieksmi pret valsts drošību, un 2017. gadā Zviedrijas valdība pieņem lēmumu par Gotlandes pulka atjaunošanu.
Nevēlas būt klupšanas akmens
Nopietnas krīzes vai konflikta gadījumā Baltijas jūras reģionā Gotlande varētu būt ārkārtīgi pievilcīga Krievijai. Iebrukums un nostiprināšanās Gotlandē dotu Krievijai labas iespējas ietekmēt NATO Baltijas valstu atbalsta operācijas, skaidro Zviedrijas Nacionālās aizsardzības augstskolas bijušais rektors.
“No NATO viedokļa ir svarīgi nodrošināt, lai Krievija nevarētu izveidot šo “mūri”,” uzskata Kārlis Neretnieks. “Jāpatur prātā, ko tas nozīmētu Zviedrijas gaisa un jūras spēku darbības brīvībai, ja sala būtu Krievijas rokās. NATO alianse apņemas aizstāvēt Baltijas valstis, bet, lai tas būtu iespējams, gaisa un jūras spēkiem jāspēj brīvi darboties Baltijas jūras reģionā.
Mūsdienu modernās pretgaisa aizsardzības sistēmas un jūras robotizētās sistēmas spēj cīnīties ar mērķiem 300–400 kilometru attālumā. Ja tādas tiks izvietotas Gotlandē, pretinieka darbība Baltijas jūrā un tās reģionā tiks būtiski apgrūtināta.”
Krievijas interesi par salu apliecina Krievijas aktivitātes tās reģionā. 2015. gadā Gotlandes tuvumā tika manītas Krievijas zemūdenes, bet laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam Krievija pārkāpusi Zviedrijas gaisa telpu ap 20 reizēm gadā. Šogad marta sākumā divas Krievijas lidmašīnas SU-27 un divas lidmašīnas SU-24 atkal pārkāpa Zviedrijas gaisa telpu uz austrumiem no Gotlandes. Aizsardzības ministrs Pīters Hultkvists nodēvējis Krievijas pārkāpumus Zviedrijas gaisa telpā par pilnīgi nepieņemamiem.
Aktīvi stājas zemessardzē
Bet kā tad kopš šī gada palielināto militāro vienību skaitu uztver gotlandieši?
Annika Petersone, kura ir dzimusi un visu mūžu dzīvojusi Gotlandē, stāsta, ka viņa un viņai pazīstamie noteikti nav nobijušies: “Cilvēku attieksme pret militārajām vienībām ir pozitīva. Mēs, kas esam dzimuši sešdesmitajos gados, bijām pieraduši pie militāro vienību klātbūtnes un drīzāk bijām pārsteigti, kad tās tika likvidētas.”
Salā ir pieaugusi arī iedzīvotāju interese par valsts aizsardzību: gotlandieši ir ne vien pozitīvi noskaņoti pret militāro vienību klātbūtni, bet arī aktīvi stājas vietējā zemessardzē (Zviedrijas “hemvärn” vienībās).
Kā ziņo Gotlandes laikraksts, šī gada janvārī saņemti 993 pieteikumi, kas pārsniedzis pagājušā gada aktivitāti vairāk nekā divas reizes. Lielākā daļa jauno Zviedrijas zemessargu ir vīrieši vecumā no 25 līdz 60 gadiem ar pabeigtu militāro pamatapmācību.
Dalība NATO – “karstais kartupelis”
Tikmēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis zviedru atbalsts iestājai NATO. Aprīlī veiktā “Novus” aptauja liecina, ka gandrīz 50% zviedru pievienošanos militārajai aliansei vērtē pozitīvi.
Zviedrijas iespējamā dalība NATO šobrīd ir sociāldemokrātu rokās. Partija ir nolēmusi atjaunot “drošības politikas dialogu”, lai biedriem un ievēlētajiem pārstāvjiem būtu iespēja izteikt savu viedokli par partijas drošības politiku. Pirms sešiem mēnešiem partijas kongress pauda “nē” dalībai NATO.
Kā zināms, Somija un Zviedrija ir vienīgās no piecām ziemeļvalstīm, kas nav NATO dalībvalstis. Tomēr partnerattiecības ar NATO tiek atzītas par būtiskām gan bruņoto spēku spēju attīstībai, gan valsts aizsardzībai, kā arī operāciju veikšanai tuvākajā apkārtnē un ārpus tās.
Partiju debatēs bieži tiek minēts, ka Zviedrijai un Somijai būtu jābūt kopīgai pozīcijai attiecībā pret iestāju NATO. Somijas premjerministres Sannas Marinas viedoklis ir skaidrs. Ja Somija pievienosies NATO, Zviedrijai vajadzētu sekot līdzi. “Atšķirība starp partneri un biedru ir ļoti skaidra,” viņa teica preses konferencē, tiekoties ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andersoni Stokholmā 13. aprīlī. Piebilstot, ka Somijas lēmums par dalību NATO būs zināms dažu nedēļu laikā.
